Filmas vēstījuma pamatā ir strēlnieku memuāri, dokumentālie materiāli un joprojām diskusijām piesātinātie vēsturnieku viedokļi.
Stāstam ir divi virzieni: viens ir vēsturiskais fons par Pirmo pasaules karu un pilsoņu karu Krievijā. Otrs virziens balstīsies memuāru literatūrā, izstāstot cilvēku personiskos stāstus, stāsta filmas režisors Askolds Saulītis.
Filmas nosaukums “Astoņas zvaigznes” ir aizgūts no Jāņa Porieša grāmatas ar tādu pašu nosaukumu.
Asociācija ar astoņiem strēlnieku bataljoniem nāk no vācu ģenerāļa Hindenburga. Rīga jau sen būtu ieņemta, ja to nebūtu aizsargājušas astoņas latviešu zvaigznes, norāda režisors.
Filmas hronometrāža plānota divreiz pa 52 minūtēm. Tās veidotāji atgādina, ka mūsu kino tik apjomīgs darbs par latviešu strēlniekiem vēl nav bijis. Darba vēl palicis daudz.
Filmas veidotājiem pašlaik ir ļoti daudz fotomateriālu gan no Pirmā pasaules kara, gan Krievijas pilsoņu kara, tomēr kino materiālu ir maz. Materiālus plānots meklēt Vācijā un Krievijā. Filmēšana jau noris vēsturiskajās cīņu vietās un arī atbilstošā gadalaikā.
Režisors neizslēdz iespēju, ka šī filma varētu lieti noderēt arī skolās, kur nenāktu par skādi lieku reizi atgādināt par latviešu strēlniekiem. Un diemžēl tam nevar nepiekrist. Lielākā daļa skolēnu atzīst, ka nemaz nezina, kas strēlnieki ir bijuši.
Plānots, ka “Astoņas zvaigznes” uz lielajiem ekrāniem un, iespējams, arī Latvijas skolās nonāks nākamā gada novembrī.
