ĪSUMĀ:
- Kreditēšanas augsnes uzlabošanai bankas tika mudinātas palielināt depozītu likmes un mazināt komisijas maksas par kredītiem.
- Lēmumu, vai virzīt banku virspeļņas nodokli, varētu pieņemt augustā.
- Finanšu ministrs piesardzīgi vērtē iespējamos ieguvumus no šāda nodokļa ieviešanas.
- Finanšu nozares asociācija: jāņem vērā kaimiņvalstu piemērs ar šo nodokli.
Pagaidu solidaritātes maksa par banku virspeļņu – tā Lietuvā simboliski sauc plašas diskusijas raisījušo ideju faktiski ar papildu pagaidu nodokli aplikt komercbanku peļņu. Tai sagaidāms milzīgs pieaugums, lielā mērā pateicoties Eiropas Centrālās bankas pēdējā gada vairākiem lēmumiem celt procentu likmes cīņā ar augsto inflāciju. Rezultātā kredītu procentu likmes klientiem ir augstas, bet noguldījumu likmes – zemas. Banku peļņa tā rezultātā ir augusi – pērn tā bija 325 miljoni eiro, bet līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad tā varētu sasniegt pat 700 miljonus eiro.
Kreditēšanas augsnes uzlabošanai Finanšu ministrija un Latvijas Banka mudināja bankas palielināt depozītu likmes un mazināt komisijas maksas par kredītiem. "Mēs lūdzām, nevis uzdevām," piebilda finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Šī procesa iznākumam būs nozīme, lemjot par banku peļņas nodokļa ieviešanu.
Ašeradens norādīja: "Mēs redzam, ka notiek būtiskas pārmaiņas. Šobrīd bankas ir reaģējušas. Depozīta likmes aug, tiek arī pārskatītas pakalpojumu likmes.
Taču mēs gribam redzēt daudz konkrētākus rādītājus un šajā pašā formātā sanāksim augusta vidū. Augusta beigās nodokļu pārskatīšanas grupai ir jānāk ar ziņojumu valdībā. Tad arī mēs pieņemsim lēmumu, vai Latvijā virzīt šādu nodokli vai nevirzīt."
Finanšu ministrs gan piesardzīgi vērtē iespējamos ieguvumus no šāda nodokļa ieviešanas.
"Es redzu, ka šāda nodokļa ieviešana diez vai uzlabos kreditēšanu. Drīzāk bankas nākotnē šīs izmaksas iecenotu pakalpojumos. Tāpēc es vairāk fokusējos uz to, lai uzlabotu ekonomiskās mijiedarbes procesus un lai tirgus situācija attīstītos," atzīmēja Ašeradens.
To, ka kreditēšanas jomā ir vērojamas būtiskas izmaiņas, apliecina komercbankas pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre. Datos tas vēl neesot apkopots, taču atsevišķu komercbanku kreditēšanas darījumu skaits gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, audzis par 50%. Nesen publiskotais kreditēšanas indekss norādījis uz citām novēršamām problēmām, kas arī skaidro atteikumus par kredītsaistībām.
Bajāre skaidroja: "Viens no būtiskajiem šķēršļiem ir ēnu ekonomika un faktiski finanšu veselība uzņēmēju pusē. Tāpēc nepieciešams veidot kādus papildu instrumentus, lai šīs problēmas risinātu. Jāiesaistās Valsts ieņēmumu dienestam ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Arī pašai uzņēmēju saimei skaidri jāapzinās, ka dzīvošana ēnu ekonomikā ilgtermiņa attīstībā iegriež visai valstij. Šodien optimizētas naudas nākotnē atstāj iespaidu uz visu ekonomiku un tās nespēju attīstīties pietiekamā ātrumā."
Iecere par banku peļņas nodokļa iespējamo ieviešanu Bajārei atgādinot par "marksisma-ļeņinisma idejām, kas ir pret biznesa vides iespējām nopelnīt un meklē kāda gūto peļņu pārdalīt citiem".
Vienlaikus kaimiņvalsts piemēru nedrīkst neņemt vērā, atzina Finanšu nozares asociācijas vadītāja. Lietuva banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro plāno novirzīt dažādiem aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
KONTEKSTS:
Šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu. Parasti Lietuvas banku peļņa bija 300–400 miljoni eiro gadā, bet šogad tā varētu sasniegt 1 miljardu eiro. Banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro Lietuvā paredzēts novirzīt aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") arī rosināja diskusiju par virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, norādot, ka, iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.
Vienlaikus Latvijā sarunās par nodokļa ieviešanu cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn.
