ZZS un Nacionālā apvienība par atbalstu kādam prezidenta amata kandidātam izlems vēlēšanu dienā

Maija beigās gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām visi trīs pieteiktie kandidāti esot spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems tikai vēlēšanu dienā. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis Viktors Valainis. Arī Nacionālā apvienība par rīcību prezidenta velēšanās izlems vēlēšanu dienā – 31. maijā, Latvijas Radio norādīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars.

ZZS politiķis Valainis: Visi kandidāti ir spēcīgi

ZZS tiksies ar visiem prezidenta amata kandidātiem. Partija jau tikusies ar "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, tikšanās vēl gaidāmas ar "Progresīvo" pieteikto Elīnu Pinto un "Jaunās Vienotības" atbalstīto Edgaru Rinkēviču. Valainis atzīmēja, ka visi prezidenta amata kandidāti esot spēcīgi.

Patlaban ZZS vērtē kandidātu visas publiskās uzstāšanās un izteikumus, atzīmēja Valainis, norādot, ka frakcija lēmumu par atbalstu kādam kandidātam pieņems tikai vēlēšanu dienā. 

"31. maijā [vēlēšanu dienā] pieņemsim kopīgu frakcijas pozīciju. (..) Līdz tam vēl ļoti daudz kas notiks. (..) Mums jābūt pārliecinātiem, ka prezidenta virzītās idejas un stāja [ir tāda], ka šai pozīcijai ir arī atbalsts parlamentā. Varam uzklausīt runas, bet šī ir tā lieta, ka esam gana pieredzējis politiskais spēks, gribam saprast skaidri, kā šīs lietas kandidāts vai kandidāte grib risināt," skaidroja Valainis. 

Uz jautājumu, vai ZZS pēc prezidenta vēlēšanām varētu kļūt par koalīcijas biedru, Valainis atbildēja, ka šobrīd esošā valdība ir "rīcībnespējīga", un darbs valdībā neesot ZZS pašmērķis. Turklāt esot citi mehānismi, kā nokļūt valdībā, nevis caur prezidenta vēlēšanām, uzskata Valainis.

Taujāts par to, kāda viņa ieskatā ir rīcībspējīga valdība, Valainis sacīja: "Manā ieskatā rīcībspējīga valdība būtu tāda valdība, kas ir gana plaša, kurā būtu kodols, kas spēj vienoties par izlēmīgiem lēmumiem."

Vaicāts, vai 31. maijā Latvija varētu tikt pie jauna Valsts prezidenta, Valainis konkrētu scenāriju neprognozēja, norādot, ka patlaban esot pāragri izteikt prognozes. "Visas iespējas ir iespējamas. Var izveidoties arī situācija, ka 31. maijā varam palikt bez prezidenta," pauda Valainis.  

Tikmēr politologs Jānis Ikstens Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" par publiski izskanējušajām ziņām, ka prezidenta vēlēšanas varētu nest izmaiņas koalīcijā, "Jaunajai Vienotība" sadarbojoties ar ZZS un "Progresīvajiem", atzina, ka šajā gadījumā nezināmais ir tas, ko darītu ZZS. 

Ikstens pauda: "Skaidrs, ka "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" mēģinās virzīt cauri savu liberālo programmu – viendzimuma attiecību reģistrācija, Stambulas konvencija un tamlīdzīgas lietas. (..) Tad ir jautājums, ko šajā situācijā dara ZZS."

Arī Nacionālā apvienība par rīcību lems 31. maijā

Atbalstu kādam no pašlaik nosauktajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem nav solījusi Nacionālā apvienība. Tā Valsts prezidenta vēlēšanās bija izvirzījusi esošā prezidenta Egila Levita kandidatūru, taču, apjaušot nepietiekamu balsu skaitu, viņš atteicās no kandidēšanas. 

Nacionālā apvienība, līdzīgi kā ZZS, nesteigsies atklāt, kā rīkosies Valsts prezidenta vēlēšanās, bet pirms tam plāno tikties ar visiem trīs Valsts prezidenta amata kandidātiem. To sarunā ar Latvijas Radio apliecināja Nacionālās apvienības līderis Dzintars.

"Man tā pozīcija nebūs ļoti strikta, bet es domāju, ka būtu loģiski, ja mēs satiekamies ar visiem trim kandidātiem. Šodien pēc frakciju sēdes būs zināms par tikšanos grafikiem, bet lēmumu par konkrētu rīcību mēs pieņemsim 31. maijā," atzīmēja Dzintars.

Ja neviens no kandidātiem balsojumā neiegūs vismaz 51 deputāta atbalstu un Valsts prezidentu 31. maijā neizdosies ievēlēt, atkārtotas vēlēšanas būs jāorganizē jūnija vidū.

KONTEKSTS:

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. 

Šim amatam izvirzīti divi koalīciju veidojošo partiju pārstāvji – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēja un politiskā spēka dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet "Jaunā Vienotība" izvirzījusi savu partijas biedru, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Savukārt opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Progresīvie" izvirzīja latviešu diasporas pārstāvi, bezpartejisko Elīnu Pinto

Sākotnēji arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, taču vēlāk tomēr atteicās.

Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā izskanējušas arī dažādas ziņas par iespējamām izmaiņām koalīcijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti