Koalīcija mēģinās vienoties par nākamo prezidentu; Nacionālā apvienība grib bezpartejisku kandidātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Pēc pašreizējā prezidenta Egila Levita lēmuma tomēr nekandidēt uz otro termiņu valdības koalīcijas partneri šonedēļ cer vienoties par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu. "Jaunā Vienotība" plāno izvirzīt citu kandidātu, "Apvienotais saraksts" uzstāj uz Ulda Pīlēna kandidatūru, bet Nacionālā apvienība prezidenta amatā redz bezpartejisku kandidātu.  

ĪSUMĀ:

  • Pēc Levita lēmuma nekandidēt "Jaunā Vienotība" plāno izvirzīt citu kandidātu.
  • No "Jaunās Vienotības" kritērijiem atbilstu Rinkēvičs, Kalniete un Dombrovskis.
  • "Apvienotais saraksts" gatavi sarunām, bet uztur Ulda Pīlēna kandidatūru.
  • Pīlēns par Levita argumentāciju viņam nekandidēt: Tur ir daudz dīvainību.
  • Nacionālā apvienība citu kandidātu nepiedāvās, bet vēlas bezpartejisku kandidātu.
  • ZZS būšot gatavi uzklausīt visus Valsts prezidenta amata kandidātus.


Pēc Egila Levita paziņojuma par nepiedalīšanos Valsts prezidenta vēlēšanās nepietiekama balsu skaita dēļ pašlaik turpinās citu Valsts prezidenta kandidātu meklējumi un centieni panākt vienošanos par atbalstu kādam.

Saeimā lielākā frakcija ir "Jaunajai Vienotībai", tās vadītājs Ainars Latkovskis pēc Levita atteikšanās kandidēt uzsver, ka frakcijas nosacījumi prezidenta amata kandidātam saglabājas līdzšinējie – skaidra nostāja valsts ārējās un iekšējās drošības, latviskuma jautājumos un iestāšanās pret Kremļa agresiju Ukrainā.

Šiem kritērijiem atbilstoši būtu trīs pieredzējuši politiķi no "Jaunās Vienotības" rindām – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un Eiropas Komisijas izpildviceprezidents ekspremjers Valdis Dombrovskis, pauda Ainars Latkovskis.

Koalīcija mēģinās vienoties par nākamo prezidentu; Nacionālā apvienība grib bezpartejisku kandidātu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Viņi ir pierādījuši ne tikai runās, bet arī darbos, uz ko viņi pastāv, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska, latviska valsts, ka mēs orientējamies uz Rietumiem un brīvo pasauli, nevis uz Krieviju un Austrumiem. Tas nav Pīlēna gadījums, kuram, izņemot to, ka viņš ir veiksmīgs uzņēmējs, citu pierādījumu [par atbalstu šīm vērtībām] nav. Tas būtu kā no melna maisa izvilkt melnu kaķi, ja mēs ievēlētu Pīlēna kungu par prezidentu," sacīja Latkovskis.

Savukārt "Apvienotais saraksts", kuri ir izvirzījuši Pīlēna kandidatūru, gatavi sarunām par koalīcijas partneriem gan ceturtdien, gan piektdien.

AS frakcijas vadītāja Edgars Tavars gatavs uzklausīt arī citas iespējamās kandidatūras.

AS arī rosinās kopīgu sarunu ar "Jauno Vienotību" un Uldi Pīlēnu.

Tikmēr Levits atsacīšanos no dalības Valsts prezidenta vēlēšanās pamatoja arī ar "patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem" un aicināja arī Pīlēnu atteikties no dalības prezidenta vēlēšanās, kas ļautu pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.

Uldis Pīlēns šo aicinājumu komentēja, sakot, ka viņš ir lasījis šo argumentāciju, "man liekas, ka tur ir daudz dīvainības".

"Skatīsimies tālāk, kāda būs "Jaunās Vienotības" rīcība, un gaidīsim, kas notiks. Es neredzu nekāda pamata noņemt savu kandidatūru.

Esmu piedāvājis tikties ar visām frakcijām, sākot ar "Jauno Vienotību" kā lielāko frakciju un tad iziet visām frakcijām, kas mani aicinās. Vismaz savu gatavību es esmu paudis," sacīja Pīlēns.

Savukārt Nacionālā apvienība, kas virzīja Levita kandidatūru, citu pretendentu uz šo amatu nepiedāvās, bet arīdzan uzsver nepieciešamību koalīcijai vienoties par vienu kandidātu uz prezidenta amatu.

Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Jurģis Klotiņš gan komentēja, ka

NA neatbalstītu arī "Jaunās Vienotības" biedrus šajā amatā – būtu jāvienojas par bezpartejisku kandidātu.

Apstākļos, kad koalīcijas spēja vienoties par nākamo Valsts prezidenta amata pretendentu, vismaz pašlaik ir zem lielas jautājuma zīmes, aktualizējas arī jautājums par iespējamām izmaiņām koalīcijā vai valdībā.

Ieskatoties vēsturē, 1999. gadā valdība krita neilgi pēc Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas ar opozīcijas balsīm.

Uz jautājumu, vai šādi pavērsieni varētu notikt arī pēc maija beigās gaidāmajām vēlēšanām, politiķu atbildes ir atturīgas.

Savu lomu varētu nospēlēt Zaļo un Zemnieku savienība, kas ir otra lielākā frakcija Saeimā un būšot gatava uzklausīt visus Valsts prezidenta amata kandidātus, pauda ZZS viens no līderiem Viktors Valainis.

"Saprotot viņu politisko redzējumu par ārējo un iekšējo drošību, mēs tad arī izdarīsim savu izvēli. Vienīgais, kuram nebija iespēju dabūt ZZS frakcijas 16 balsis, bija Egils Levits. Visiem pārējiem šīs iespējas ir atvērtas. Mēs šajā ciklā, izvērtējot visus plusus un mīnusus, savu kandidātu izvēlējāmies nevirzīt, bet vērtēsim citu politisko partiju iesniegtos," sacīja Viktors Valainis.    

KONTEKSTS:

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.  Amata pretendentu vārdus Saeimā var iesniegt no 9. līdz 13. maijam. 

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu, un pašlaik vienīgais pieteiktais kandidāts ir "Apvienotā saraksta" izvirzītais uzņēmējs un politiskā spēka dibinātājs Uldis Pīlēns.  Pīlēnu amatam izvirzījuši visi 15 "Apvienotā saraksta" Saeimas deputāti; iepriekš atbalstu Pīlēnam solījusi arī opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti