ĪSUMĀ:
- Saeimas komisija apsprieda iepirkumu sistēmas trūkumus.
- KNAB: papildu pasākumi nebūtu nepieciešami, nepieciešama godprātīga izpratne.
- Komisijas vadītāja: Iepirkumus varētu centralizēt un uzticēt VRAA.
- VRAA pārstāvis: Aģentūra piekristu iepirkumu procesa pilnveidošanai.
- Deputātiem atšķiras viedokļi par politiķu dalību iepirkumu komisijās.
- "Providus": problēmas liecina par skaidras iepirkumu politikas trūkumu.
- Saeimas komisija uzdeva FM līdz septembrim izvērtēt iepirkumu sistēmas uzlabojumus.
Problēmu īpaši izgaismoja 220 miljonu eiro iepirkuma bruņoto spēku ēdināšanai nākšana atklātībā. Koruptīvu risku un citu aizdomīgu apstākļu mazināšanai iespējamie risinājumi būtu iepirkumu procesa centralizēšana, lielāka atklātība par iepirkumu nolikumu izstrādi un iepirkumu komisiju locekļiem.
Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan uzņēmēji daudzkārt norādījuši, ka iepirkumu procedūra tradicionāli saistīta ar augstiem korupcijas riskiem.
KNAB izstrādātajā Korupcijas novēršanas plānā līdz 2025. gadam ir ietverti 49 dažādi pasākumi un iepirkumu jomā. Tie ietver vadlīnijas, skaidrojumus, apmācības iepirkumu organizēšanā strādājošajiem. Atbildot uz jautājumu, vai skandāls par 220 miljonu eiro iepirkumu bruņoto spēku un zemessargu ēdināšanai neliek papildināt pretkorupcijas plānu, KNAB Politikas plānošanas nodaļas vadītāja Inese Zelča pauda, ka papildu pasākumi nebūtu nepieciešami.
"Mūsu ieskatā, institūcijās jāstiprina iekšējā kontroles sistēma, kas novērstu riskus, kas aktualizējās šajos iepirkumos. Speciāls plāns nav nepieciešams. Tā ir katra gan politiķa, gan ierēdņa godprātīga izpratne, ka visi strādājam valsts labā. Ja ierēdnis izjūt šādu spiedienu, viņam jāvēršas KNAB vai citās atbildīgajās institūcijās, ka šādas prettiesiskas darbības tiek veiktas," sacīja Zelča.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izskanēja vēl vairāki secinājumi par iepirkumu prakses problēmām Latvijā.
Komisijas vadītāja Daiga Mieriņa no ZZS norādīja, – lai novērstu riskus, ka kādu ministriju vadība iejaucas iepirkumu procedūrās, būtu vērtīgi apsvērt un tās centralizēt Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) paspārnē.
Aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs piekrita, ka aģentūra kā iepirkumu sistēmas uzturētājs piekristu šī procesa pilnveidošanai.
Komisijas deputāti diskusijās arī vērtēja, vai interešu konflikta situāciju novēršanai nebūtu jāierobežo partiju pārstāvju, piemēram, pašvaldību deputātu dalība iepirkumu komisijās. To apsvērt aicināja komisijas vadītāja Daiga Mieriņa, taču pret to iebilda deputāti Ingmārs Līdaka no "Apvienotā saraksta" un Andrejs Ceļapīters ("Jaunā Vienotība"). Viņi uzsvēra, ka politiķu veikta pārraudzība būtu pat veicināma, savukārt atteikt dalību iepirkumu komisijās politiskas piederības dēļ būtu nepieņemama diskriminācija.
"Mēģināt cilvēku sodīt par to, ka viņš ir sabiedriski aktīvs un ir kādas partijas biedrs? Tā jau būtu klaja diskriminācija. Rādītājs nav tas, vai cilvēks ir kādā partijā, bet gan tas, cik viņa kvalifikācija un godīgums," norādīja Līdaka.
"Šo procesu politiska uzraudzība, ja tajā iesaistās gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvis, ir ļoti efektīga lieta. Tā pat būtu veicināma!" savukārt uzsvēra Ceļapīters.
Tikmēr Iepirkumu uzraudzības birojs vairāk fokusējoties uz iepirkumu rīkotāju izglītošanu, uzsvēra IUB Juridiskā departamenta vadītāja Evija Mugina.
"Protams, ka izglītības un apmācības līmenis iepirkumu komisijai kopumā ļauj novērtēt iekšēji arī tos riskus, kāda komisijas locekļa darbību un kādu interešu pārstāvību," pauda Mugina.
Deputāti pievērsās arī situācijām, kad iepirkumos ir tikai viens pretendents, kurš arī uzvar. Taču arī šim apstāklim vairākiem deputātiem bija skaidrojums, ka iepirkumi bieži vien ir specifiski, tāpēc vairāk pretendentu var arī nebūt. Šādas situācijas nevar automātiski uzskatīt "sarunātas" vai ietekmētas.
Deputāti sarunas turpinājumā uzklausīja sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītājas Ivetas Kažokas vērtējumu, ka daudzo problēmu uzskaitījums liecina par skaidras iepirkumu politikas trūkumu.
Centralizēto iepirkumu sistēmā Latvijā uzlabojumu vajadzību netrūkst, vērtēja Kažoka. Eiropas Savienības mērogā veikts pētījums iepirkumu un korupcijas jomā atklāja, ka Latvijā divkārt vairāk uzņēmēju kā Igaunijā norādījuši uz korupcijas riskiem valsts iepirkumos.
"Pati izplatītākā problēma iepirkumos Latvijā, uz ko norāda 70% aptaujāto uzņēmēju, ir, ka specifikācijas paredzētas konkrētiem piedāvātājiem. Tāpat vairāk nekā puse uzņēmēju norāda, ka paši piegādātāji paši iesaistās iepirkuma specifikāciju veidošanā. Tas liecina vai nu par korupciju, vai iestādes ir tik vājas, ka netipiskākiem iepirkumiem nespēj izveidot specifikācijas," stāstīja Kažoka.
Tāpēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās iepirkumu sistēmas uzlabojumiem atkārtoti pievērsties septembrī. Tad Finanšu ministrijai kā procesa pārraugošajai iestādei jāsniedz izvērtējums par iespējamiem iepirkumu sistēmas uzlabojumiem.
