Inflācijas dēļ samazina zemu izmaksu īres namu būvniecības programmā būvējamo dzīvokļu skaitu

Pērn izsludināto zemu izmaksu īres namu būvniecības programmu izmaksu būtiska pieauguma dēļ nākas mazināt – par paredzēto finansējumu varēs tapt nevis 700, bet 463 dzīvokļi. Plānojot citas līdzīgas programmas, izskan aicinājumi mazināt mājokļu politikas sadrumstalotību.

Zemu izmaksu īres namu būvniecības programmas mērķus inflācijas dēļ mazina no 700 līdz 463 dzīvokļiem
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pērn Ekonomikas ministrija izstrādāja atbalsta programmu 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecībai reģionos ārpus lielajām pilsētām. Šie mājokļi iecerēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus ar tirgus nosacījumiem, bet tajā pašā laikā nav tik trūcīgas, lai kvalificētos maznodrošināto atbalstam.

No Eiropas atveseļošanās fonda līdzekļiem teju 43 miljoni eiro paredzēti dzīvojamo īres māju būvniecībai pašvaldībās ārpus Rīgas un Pierīgas. To īstenojot, būtu sperts neliels, bet ļoti būtisks solis pieejamu izmaksu īres dzīvokļu tirgū, taču augstās inflācijas dēļ programmu nācies pārskatīt, atzīst Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

"Jau pagājušajā gadā izstrādājām noteikumus, palaidām projektu, bet diemžēl tas sakrita ar laiku, kad Krievija izvērsa iebrukumu Ukrainā un strauji auga energoresursu cenas. Šīs programmas izmaksas un rezultatīvie rādītāji bija diezgan nereāli šīsdienas situācijai par 700 mājokļu izbūvi reģionos. Izmaiņas bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un ir vienošanās, ka par šo summu var izbūvēt 467 dzīvokļus, kas uz visu Latviju, protams, ir ļoti maz," stāsta Auders.

Lai paplašinātu iespējas risināt mājokļu trūkumu reģionos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavo noteikumus mājokļu fonda izveidei. Ar valsts budžeta finansējumu nesaistīts fonds līdzīgi darbojas, piemēram, Polijā un Īrijā, kļūstot par pašvaldību sabiedroto, apakškomisijas sēdē klāstīja VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

"Iecere ir izveidot institūciju, kas varētu uzņemties finanšu saistības, aizņemties tirgos, strādāt sadarbībā arī ar privāto sektoru un būt pašvaldībām galvenais partneris, bet būt ārpus valsts budžeta uzskaites," norāda Bremšmits.

Jau vasarā par fonda iedzīvināšanu iecerēts sākt diskusijas ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un vietvarām. Taču par nozari atbildīgie ir vienisprātis, ka mājokļu politika ir pārāk sadrumstalota. Par šo problēmu vajadzīga politiska diskusija, uzsver Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas vadītājs Edgars Zelderis no "Progresīvajiem".

"Šajās lietās iesaistīta gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija, kas strādā ar "Altum", gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas veidos šo pārvaldīšanas fondu, un vēl vesela virkne iestāžu. Taču vajadzētu vienu konkrētu, kas daudz vairāk iedziļinātos gan informācijā, gan statistikā. Šobrīd bieži vien pat trūkst vienotu datu par to, kas notiek mājokļu tirgū," uzsver Zelderis.

Zemas īres maksas dzīvokļu programmas realizēšanas termiņus nav plānots pārskatīt – šo dzīvokļu būvei jānotiek līdz 2026. gada vidum. Par projekta īstenošanu konsultējušies 15 īpašumu attīstītāji Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti