Sabiedriskie mediji auditoriju aizvien biežāk sasniedz ar sociālo tīklu, interneta vietņu un lietotņu palīdzību un aizvien mazāk ar ierasto FM radio un televīzijas apraidi.
Vizuālais saturs palīdz sasniegt lielāku auditoriju sociālajos tīklos, ko apliecinājuši Latvijas Televīzijas labākie rezultāti ar īsiem video materiāliem.
Šajā laikā Latvijā augusi uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, īpaši kopš pērnā gada ziemas, kad ik dienu skatītas ziņas par Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Eurostat" dati par pagājušo gadu apliecina, ka Eiropā vidēji sabiedriskajiem medijiem uzticas 49% auditorijas, Latvijā tie ir 51%, savukārt Lietuvā – 57%, Igaunijā – 67%.
Aptaujas dalībnieki, kuri neuzticas valsts pārvaldei un kurus sabiedriskie mediji nesasniedz, medijos interesējas nevis par ziņām, analītiku un diskusijām vai kultūru, bet gan izklaidi un ārvalstu filmām un seriāliem.
Visu veidu satura kvalitatīva attīstība ir jautājums par ilgtermiņa plānošanu, kas pamato nepieciešamību panākt ilgākam laikam prognozējamu finansējumu, uzsvēra pētnieks Andris Saulītis:
"Līdz ar to mums tā būtu iespēja attīstīt sabiedriskos medijus, kam visam par pamatu ir neatkarīgs finansējums sabiedriskajiem medijiem. Manuprāt, darbības prioritātēm jābūt ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Salīdzinot ar kaimiņiem, Igaunijā uzņēmumi 1% no iekšzemes kopprodukta iegulda pētniecībā un attīstībā, bet Latvijā – tikai 0,2% no IKP. Man liekas, ka arī sabiedriskajam medijam ir jālauž šis ceļš, ka mēs saturu veidojam, sākot ar lieliem ieguldījumiem eksperimentālās izstrādēs, raidījumos, kuri varbūt pat nenonāk ēterā, bet tos izmēģina kā pilotraidījumus. Tas ir tikai normāli, kā uzņēmumam ir jādarbojas, un tad mēs sasniegsim Eiropas līmeni ne tikai finansējuma ziņā, bet arī veidā, kā eksportējam pievienoto vērtību."
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba grupa Saeimā iesniedza priekšlikumus par to, kā panākt neatkarīgu un prognozējamu finansējumu Eiropas vidējā līmenī.
Galvenais aicinājums ir sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt iekšzemes kopproduktam, laikā līdz 2028. gadam sasniedzot 0,16% no iekšzemes kopprodukta.
Absolūtos skaitļos šāds plāns palielinātu sabiedrisko mediju ikgadējo budžetu no tagadējiem 40,5 miljoniem eiro līdz 93,4 miljoniem eiro. Šo palielinājumu rosināts ieviest pakāpeniski. Vienlaikus – sabiedrisko mediju pārraugs reizi trīs gados atskaitītos Saeimai par līdzekļu izmantojumu, kas sniegtu likumdevējam plašāku ainu par šiem ieguldījumiem, pauda padomes vadītājs Jānis Siksnis.
Domas par sabiedrisko mediju apvienošanu aizvien dalās
Par sabiedrisko mediju iespējamu apvienošanu runāts gadiem, un aizvien ir daudz viedokļu nesakritību.
Par to, kas traucējis sabiedriskos medijus apvienot līdz šim, domas atšķiras. Ministrijas akmeni met sabiedrisko mediju padomes lauciņā par nepietiekami detalizētiem plāniem mediju apvienošanai un komunikācijas trūkumu. Padome pārmetumus noraida, skaidrojot, ka visi plāni jau sagatavoti, tomēr jautājums tiekot "mētāts" no Kultūras ministrijas uz Finanšu ministriju. Un tas, visdrīzāk, saistīts ar politiskās gribas neesamību jautājumu risināt, norādīja SEPLP priekšsēdētājs.
"Mēs vairāk nodarbojamies ar to, ka mums ir kaut kas jāpierāda, kaut kas jāizrēķina. Katrai šādai prasībai vai lūgumam seko nākamais. Mums nav tas, jums nav šitais. [..]. Bet nav īsti tādas skaidras atbildes, vai mēs to gribam darīt vai negribam," norādīja Siksnis.
Kā galvenos iemeslus medijus apvienot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome min savstarpējas konkurences izslēgšanu par darbaspēku, kā arī potenciālu digitālai attīstībai, ko mediji atsevišķi īstenot nevar.
"Mēs šobrīd nodarbojamies lielā mērā ar radio un televīzijas ambīciju apmierināšanu, tradīciju izcelšanu un tamlīdzīgi, bet nepietiekami domājam par nākotni," sacīja Siksnis.
KONTEKSTS:
Lai gan vēl pirms neilga brīža sabiedriskos medijus bija paredzēts apvienot jau no nākamā gada, plāns kārtējo reizi pārcelts. Šobrīd procesu plānots pabeigt 2025. gada sākumā, bet tikai ar nosacījumu, ka tuvākajā laikā sekotu politiskie lēmumi.
Sabiedriskajiem medijiem regulāri ar valsts budžeta projektā paredzētajiem līdzekļiem nepietiek un gada laikā dažādām vajadzībām jāprasa vēl.
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un LTV 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās veidot darba grupu, kam jālemj par Latvijas Radio un LTV apvienošanu un vienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
