Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Priekšmetu stāsti Tautas Frontes 30.gadskārtā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ukraina - pieci gadi kopš Eiromaidana revolūcijas

Meliorācijas sakārtošanas projektiem pieejami vēl 29 miljoni eiro

Gadu pēc lielajiem plūdiem Latgalē. Vai meliorācijas sistēma sakārtota?

Pagājis gads kopš lielajiem plūdiem Latgalē, kad intensīvo lietavu rezultātā diennakts laikā nolija pat triju mēnešu norma, applūda nenokultie labības lauki, tika pārrauti grants ceļi, divas šosejas un applūda arī daļa Kārsavas pilsētas. Lielajos plūdos daudzkārt tika vainota ne tikai dabas stihija, bet arī novecojusī un netīrītā meliorācijas sistēma, kas nespēja izturēt ūdens apjomu. Ārkārtas situācijas likvidēšanai Latgalei kopumā tika piešķirti vairāk kā 15 miljoni eiro un solīts zemju meliorācijai pievērst lielāku uzmanību.

ĪSUMĀ:

Kārsavā nedabū valsts palīdzību Šņitkas upes padziļināšanai

Šoruden Kārsava dzīvo ierastajā ritmā, uz skolu steidz skolēni, tā saucamie simtlatnieki karo ar birstošajām lapām.

“Protams, atceramies pagājušo gadu. Šis gads paliks atmiņā. Cilvēki noteikti teiks - tas notika tajā gadā, kad bija tie lielie plūdi Kārsavā. Tas būs kā atskaites punkts,”

tā kārsaviete Aneta, pārdevēja saimniecības preču veikaliņā pie pērn applūdušās Šņitkas upītes Kārsavā. “Mums te ūdens bija līdz ceļiem un pat pāri. Piecas dienas nevarējām tikt veikaliņā,” viņa stāsta.

Savukārt 93 gadus vecā Marija, kura dzīvo Šņitkas upītes krastā, joprojām uzskaita plūdu nodarīto skādi un atklāj - plūdus pieredz regulāri un, spriežot pēc tā, ka šā gada laikā viņu upītes krastos nekas nav mainījies, piemājas zemīte lietainākos gados applūdīs arī turpmāk.

“Pie mums pašvaldība ar upi neko nav darījusi. Kaut kādi darbi notika viņpus ielai. Pie mums viss pa vecam. Pagrabam durvis sapuva, krīt laukā. Grīdas sijas esot pagalam. Sīpoli, kurus pērn no ūdens izvilkām, šogad neauga. Sīpolu un ķiploku sēklai arī nebija,” stāsta sieviete.

Pie Šņitkas upītes satiktais kārsavietis Jānis gan stāsta, ka pēc plūdiem pilsētā tomēr notikušas pārmaiņas - iztīrīts vesels upes posms starp centrālo Vienības ielu un Telegrāfa ielu, un tas noteikti uzlabošot ūdens caurteci caur pilsētu.

Kārsavā Šņitkas upīte, kas parasti ir tikai kādu metru plata un pusmetru dziļa, pilsētā šķērso četras ielas, un katrā tādā vietā ir ierīkotas caurtekas, kuru izmēri atšķiras. Kārsavas novada izpilddirektors Toms Vorkalis atzīst, pašvaldība plūdu novēršanai nākotnē dara tos darbus, ko var finansiāli atļauties. Izmantojot pašvaldības tehniku, iztīrīti 150 metri Šņitkas upītes. Tas izmaksājis 1000 eiro.

“Pēc plūdiem mēs atkārtoti lūdzām valsts palīdzību, lai sakārtotu Šņitkas upes posmu pilsētā.

Protams, plūdu laikā mūs, kā saka, ar solījumiem piebaroja, bet plūdi beidzās, viss aizgāja vecajās sliedēs,

un pēdējais aicinājums bija, lai pašvaldība piedalās Eiropas Savienības (ES) finansētajos fondos, kuros, ja mēs iedziļināmies, priekš Kārsavas nav ne pietiekama finansējuma, ne mēs kā teritorija atbilstam noteiktajiem kritērijiem. Faktiski tas nozīmē, ka tas finansējums, kas ir ES fondos un domāts “applūšanai”, mums nav pieejams. Mūsu minimālais uzdevums, ko mēs varam darīt, ir attīrīt upi no smilšu sanesumiem un sakārtot krasta līniju. Tiesa, pēc uzrunāto speciālistu domām, iespējams, ka tādos plūdos būtisku ietekmi tas nemaz nedos, jo mēs atrodamies uz dolomīta plāksnēm, un būtiska ietekme būtu, ja gultne atsevišķos posmos tomēr tiktu padziļināta. Sanesumu iztīrīšana, tas ir labi, bet, ja būs lielie ūdeņi, tas noteikti nebūs glābiņš,” skaidro Vorkalis.

Pēc speciālistu aplēsēm, Kārsavas pilsētu šķērsojošās Šņitkas upītes padziļināšana, urbjot vai spridzinot upes gultnē esošo dolomītu, izmaksātu pusmiljonu eiro. Tādas naudas pagaidām neesot.

Tā Kārsavas, pilsētas, kas plūdu seku likvidēšanai saņēma 20 000 eiro, iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā tikai cerēt, ka gadsimta lietavas - tā vietējie dēvē pērnā gada rudens plūdus - vairs neatkārtosies.

Lielākie Latgales zemnieki meliorāciju uzlabo paši

Ja Kārsavas iedzīvotājiem ir jāpaļaujas uz pašvaldību un uz valsti, tad daļa lielāko Latgales zemnieku, daļēji pateicoties arī pērnā rudens rūgtajai pieredzei, ir nolēmuši paši aktīvāk risināt savas zemes meliorēšanas problēmas. Kārsavas novada zemnieku saimniecības "Signija" īpašnieks Juris Poikāns pērn lietavu dēļ ne tikai zaudēja lielāko daļu iesētās graudaugu ražas, bet arī neiesēja ziemājus un neapara daļu lauku. Poikāns apsaimnieko 600 hektāru zemes, sēj graudaugus. Pērn septembrī viņa applūdušajos kviešu laukos peldēja no vietējās upītes izskalotās zivis un siroja gājputnu bari. Zemnieku Latvijas Radio sastop tikko aparta lauka malā.

“Tagad mēs jau ziemas arumu aram. Ziemājus esam jau iesējuši, 50% no visas platības, un tagad aparam. Darba palika piecām dienām,” zemnieks atklāj, ka padomju laikos izbūvētā meliorācijas sistēma viņa zemē vēl ir pietiekami labā stāvokli, taču, pat pilnībā atjaunota, tā no tik lielām lietavām, kādas bija pērn, neglābs.

“Mums traģiski ar meliorāciju nav. Mums ir savs ekskavators, mēs paši daudz ko darām, atjaunojam kontrolakas, tīrām grāvjus. Mums paveicās, jo galvenos grāvjus iztīrīja valsts, to pašu Šņitkas upīti, Ruskulovas strautu,” stāsta Poikāns.

Arī Zilupes novada lielākā zemnieka Borisa Veļičo, kura pārziņā ir 1600 hektāru zemes, laukos darbi rit pilnā sparā. Uz laukiem dūc traktori, bet kaltē kaltējas šā gada raža. Jau saimniecības nosaukums "Akmeņlauki" liecina, ka augsne šajā apvidū ir akmeņaina un mālaina.

Vēl pirms pērnā rudens lietavām, kad bojā gāja liela daļa graudaugu ražas, "Akmeņlauku" īpašnieks Lauku atbalsta dienestā (LAD) jau bija iesniedzis meliorācijas projektu. "Akmeņlauku" saimniecībā pašlaik plānots meliorācijas sistēmu atjaunot 35 kilometru garumā. Saimnieks parēķinājis, ka viena hektāra meliorācija izmaksā ap 10 000 eiro.

“Pērn LAD iesniegtais projekts netika atbalstīts, jo bija ļoti daudz pieteikumu, bet,

ņemot vērā Latgalē augsnes kvalitāti un struktūru, akmeņus, pie mums meliorācijas sistēmas atjaunošana izmaksā dārgāk nekā citviet Latvijā.

Sakarā ar to, ka mūsu objekta meliorācija prasīja lielus līdzekļus, arī saņēmām atteikumu. Šogad projekts izgāja, taču tika samazināts atbalsta finansējums. No paredzētajiem 300 000 eiro mums palika tikai 243 000 eiro, un ES atbalsts jau bija nevis 80, bet tikai 60%. Tas nozīmē, ka mums no savas kabatas būs jāpiemaksā 115 000 eiro,” skaidro saimnieks.

Laika periodā no 2014. gada Austrumlatgalē LAD iesniegti tikai astoņi zemes īpašnieku pieteiktie projekti par zemes meliorācijas sistēmas uzlabošanu. Tas nav daudz, jo ne visi īpašumi atbilst atbalsta saņemšanai noteiktajiem ES kritērijiem, pie tam arī īpašumi ir sadrumstaloti. Arī pašu zemes īpašnieku līdzfinansējums projektam ir ievērojams, un ne katrs to var atļauties.

Tajā pašā laikā lauksaimnieki uzskata - arī valstij ir jāsakārto sava daļa grāvju, ūdensnoteku, strautu, upju tā, lai ūdenim, kas tiks novadīts no meliorētajām lauksaimniecības zemēm, būtu nodrošināta noplūde.

Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu pārziņā esošās Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters norāda - pašlaik Latgalē ES atbalsta projektu ietvaros valsts īsteno 27 ūdensnoteku atjaunošanu, vairākas no tām atrodas pierobežā.

“Rītupē mums darbi jau iet uz beigām, Ludzas upes projekts ir diezgan liels, 28 kilometri, tāpēc tur tie darbi varētu beigties uz gada beigām. Tas daļēji uzlabos stāvokli arī pārējiem, zemniekiem, lauksaimniekiem, bet kopumā tas varbūt neatrisinās problēmu, jo upes ietek Krievijas Federācijas teritorijā, un, ja tajā pusē netiks veikti zināmi darbi, lai arī tālāk attīrītu šīs notekas - upes, tas rezultāts netiks maksimāli sasniegts,” skaidro Šķesters.

Latvijas lielākā ezera nodrošināšana pret applūšanu valsts rokās

Pērnā rudens plūdu laikā applūšana draudēja arī Lubāna ezeram pieguļošajām teritorijām. 43 kilometrus garā dambju sistēma, kas satur Lubāna ezerā satekošos palu un lietus ūdeņus, tika nopietni apdraudēta. Īpaši sarežģīta situācija radās Ziemeļu dambja teritorijā. Pērn, likvidējot krasta izskalojumus, tā stiprināšanai tika iztērēti 98 tūkstoši eiro.

Rudens pēcpusdienā Lubāns rāmi viļņo un te uzturas daudzi gājputni, kuri barojas pirms došanās tālajā ceļā. Par pērnā rudens plūdiem liecina vien dolomīta šķembu un grants uzbērums ezera krastā, kas tolaik tika izmantots, lai nostiprinātu gandrīz 10 kilometrus garo Ziemeļu dambi.

Latvijas Radio kopā ar Šķesteru devās apsekot Lubāna krastu, kur pērn ūdens pat par 6 metriem pārsniedza ierasto krastu robežu. “Te faktiski radās avārijas situācija, kad ūdens draudēja šo [Ziemeļu] dambi pārraut. Šis augstais ūdens līmenis jau neradās uzreiz, tas radās pēc divām nedēļām, jo piepildīt Lubānu - lielāko Latvijas ezeru, nav tik vienkārši. Lubāna ezera dambju sistēma izveidota tā, lai te varētu uzkrāt diezgan augstu ūdens līmeni, un, ja skatās, tad mums 95 metri virs jūras līmeņa, tas ir maksimālais augstums, kas ir iespējams Lubāna ezerā. Pērn 10 dienu laikā tika sasniegts šis maksimālais ūdens līmenis,” stāsta Šķesters.

Gandrīz visa dambju sistēma ap Lubāna ezeru pieder valstij, un to apsaimnieko ''Valsts nekustamie īpašumi''. Līdz šim brīdim tikai Austrumu dambis gandrīz 5 kilometru garumā piederēja Rēzeknes pašvaldībai. Pēc dabas stihijas pērnruden tika nolemts - pašvaldība nodos šo dambi valstij. 

“Tādā veidā [valsts] būs visus dambjus pārņēmusi un būs vienīgais saimnieks Lubāna ezeru ūdens līmeņa regulēšanai. Ar Aiviekstes slūžām mēs regulējam ūdens līmeni ezerā, un būs labāk, ja ir viena iestāde, kas pārzinās visu situāciju ap Lubānas ezeru,” skaidro Šķesters.

Pēc Zemkopības ministrijas sniegtās informācijas, gatavs projekts turpmākai Ziemeļu dambja atjaunošanai aptuveni vēl 5 kilometru garā posmā, paredzot nogāzes nostiprināšanu ar gabioniem jeb šķembām pildītiem tērauda stiepļu sieta matračiem. Paredzēts, ka tas izmaksās aptuveni 3 miljonus eiro. Būvprojektēšanas iepirkums izsludināts jau septembrī.

Pašlaik Lubānas zemienē tiek atjaunoti arī divi Kapūnes poldera aizsargdambji nepilnu 13 kilometru garumā, tam tērējot pusotru miljonu eiro.

Līdz šim, izmantojot ES fondu naudu, lauksaimnieki un pašvaldības kopumā realizējuši meliorācijas sakārtošanas projektus 20 miljonu eiro apmērā, turpmāko divu gadu periodā līdz 2020. gadam šim mērķim vēl pieejami 29 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valsts īpašumā esošā meliorācijas sistēma šobrīd sakārtota vien 20% apmērā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti