Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Saulgrieži - dažādi uzskati par garākās dienas un īsākās nakts sagaidīšanas laiku

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par pensiju sistēmu Latvijā: Cik cilvēcīga ir tās seja

Mērsrags nepiedalās dziesmu svētkos; Zilupei beidzot izdevies uz tiem tikt

Mērsrags šogad Dziesmu svētkos nepiedalās; no Zilupes dejot brauc divi kolektīvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Dziesmu un deju svētkos šovasar nepiedalīsies Mērsraga novads. Savukārt Zilupes novads otrā Latvijas malā, kas palika mājās pirms pieciem gadiem, uz šiem svētkiem vedīs pat divus kolektīvus.

Šogad Dziesmu un deju svētkos atkal sasniegts dalībnieku skaita rekords – 43 tūkstoši. Piedalīsies 118 no 119 Latvijas novadiem. Bet kas tad ir vienīgie, kas paliks mājās, un kāpēc?

Mērsragā deju kolektīvs atjaunojies pēc iedzīvotāju iniciatīvas 2009.gadā

Mērsraga Tautas namā strādā deju skolotāja Silva Štreinerte. Viņas vadībā šeit tautas dejas dejo 21 dāma. Taču deju svētkos šovasar viņas neredzēsim, jo sieviešu deju kopas uz tiem neaicina. Un neviena cita kolektīva, kas kvalificētos svētkiem, Mērsragā nav.

“Es dejoju jau no bērnības. Visu mūžu esmu pavadījusi Mērsragā, dejoju gan jauniešu, gan vidējās paaudzes deju kolektīvā, ar ko pirmos gadus plūcām laurus visās skatēs. Pēdējos svētkus nodejojām 1995.gadā Rīgā,” stāsta Štreinerte.

Deviņdesmito gadu jukās deju kolektīvs izputējis, taču dejot gribētāji ir arvien.

“2009.gadā pie manis pienāca kāda enerģiska sieva, kas teica, ka sievām vajag kustēties. Sacīju – ja varat salasīties kāds bariņš, nāciet tik šurp!” deju kolektīva atjaunošanos atceras Štreinerte. “Un tā līdz pat šai dienai. Cepuri nost manām sieviņām, kas otrdienās uz mēģinājumu ir tikos, cikos jābūt. Ja ir kādreiz kādai kāda veselības problēma, tas ir tik reti! Jo man ir dejotājas ar 75 un vairāk gadiem, bet ir arī četrdesmitgadnieces. Faktiski mēs esam deju kopa. Nevar teikt, ka seniori.”

Ieva Oboleviča Mērsraga Tautas nama vadībā ir tikai otro mēnesi – enerģiska, smaidīga un ar lieliem plāniem. Ar viņu, Mērsraga deju skolotājām un domes izpilddirektori Tautas namā runājam par to, kādēļ Mērsraga novads vienīgais Latvijā palicis ārpus Dziesmu un deju svētkiem.

“Pirms Dziesmu svētkiem mums noskaņojums ir ļoti labs,” noskaņojumu raksturo Oboleviča. “Atbalstīsim visus pārējos, kas piedalīsies, un skatīsimies, kā varēsim piedalīties nākošajos – skolēnu svētkos pēc diviem gadiem.

Mums ir deju kopa, bet tā ir sieviešu, un tās nez kāpēc Dziesmu un deju svētku estrādē nelaiž dejot. Top mazie dejotāji – ir skolēnu un pirmsskolas deju kolektīvs.

Sakritības dēļ ir sanācis tā, ka kora šogad nav, bet tiek meklētas iespējas, diriģents un kormeistars, lai būtu rudenī. Ir doma par sieviešu kori. Dziedāt gribētāji ir.”

Lai arī iedzīvotāju maz, kultūras dzīve attīstās

Savas korekcijas tautas mākslas dzīvē ieviesis arī Mērsraga pieticīgais iedzīvotāju skaits – nelielajā novadā mīt vien pusotrs tūkstotis cilvēku, turklāt daudzi strādā maiņu darbos zivsaimniecībā un veikalos un regulāri uz mēģinājumiem netiek.

Dejotāja Valda Zvirgzdiņa spēlē arī vietējā teātrī un agrāk dziedājusi arī Mērsraga jauktajā korī “Liedags”, kas gan pašlaik pajucis. Vīru pavisam maz. Bet Mērsraga aktīvās dāmas to asprātīgi apspēlē.

“Ja vajag tos vīrus, tad mēs arī uztaisāmies par vīriem! Gan teātrī, gan deju kolektīvā bija vienu gadu sataisījušas no salmiem vīrus!” smejas Zvirgzdiņa. “Vai dieniņās, katrai bija savs salmu vecis – piesēja kājas pie kājām un dancoja! Mums jau vēl no padomju laikiem palikuši tērpi, apģērbām un dancojām kā trakas!”

Zvirgzdiņa pilnībā kliedē mītu, ka ārpus Dziesmu svētkiem palikušajā Mērsragā kultūras dzīve būtu iesnaudusies: “Man liekas, ka pašmājās nevieni svētki nav, kuros mēs nepiedalītos.

Bet tad mēs braucam arī uz Vandzeni, Ķūļiem, Roju. Seniori mēs tagad esam pa visu Latviju. Viens otru aicina ciemos. Daudz mēs braucam. Pašvaldība transportu nodrošina – cik prasām, tik vienmēr nāk pretī. Tikai pašiem vajag gribēt. Tas arī viss.”

Tikko bijušas arī sieviešu senioru deju svētkos Olainē ar 600 dejotāju. Vadītāja Silva Štreinerte parāda video: “Tā ir mūsu novadnieka Helmuta Feldmaņa sacerēta mūzika un vārdi, un mēs, viss Kurzemes bloks, nodejojām viņa sacerēto “Austi, saulīt, rītā agri”.

Tur var redzēt, ka Latgales un Vidzemes dejotājas gaida savu uzstāšanos. Nu, tā kā dziesmu svētkos! Mūsējās ir šīs, ar sarkanajiem lakatiem.”

Silvas Štreinertes stāsts par Mērsraga enerģiskajām dejotājām apliecina, ka kultūras dzīvi novadā nevar mērīt tikai pēc dalības dziesmu svētkos. Lai gan būt vienīgajiem ārpus svētku loka šogad ir sāpīgi, Mērsraga kultūras dzīves vadītājas cerīgi raugās nākotnē.

Aug arī jaunie dejotāji, bet pašdarbniekus atbalsta pašvaldība

Sarmītes Laures rokās ir Mērsraga jauno dejotāju skološana. Pie viņas danco gan bērnudārznieki, gan Mērsraga skolēni.

“Protams, mazos bērnus atved vecāki,” pastāstīja Laure. “Bet viņiem arī patīk. 5.–6.klasē ir dažādi, esmu ļoti pateicīga tiem vecākiem, kas atbalsta, jo tas ir tāds vecums, kad “tad es gribu, tad es negribu”. (..) Mēs ceram, ka no tiem maziņajiem, kas šobrīd dejo, izaugs tie lielie.”

Mērsraga novada pašvaldības izpilddirektore Agnese Kreicberga,  pati būdama dejotāja kopš bērnības, nesteidza kritizēt pašdarbniekus par netikšanu uz dziesmu svētkiem.

“Mēs zinām, cik grūti ir gājis un kurā brīdī viss ir aprāvies,” atzina Kreicberga. “Pārmest nevienam netaisāmies. Varam sameklēt transportu, lai Silvas dejotājas var aizbraukt uz Olaini. Varam skolēnus aizsūtīt uz Liepāju. Mēs tādā veidā varam atbalstīt.”

No Zilupes uz Dziesmu svētkiem brauks divi kolektīvi

Trīsarpus tūkstošu iedzīvotāju lielais Zilupes novads palika mājās Dziesmu svētkos pirms pieciem gadiem. Šogad uz svētkiem brauks pat divi deju kolektīvi.

Zilupes novadā ir deklarēti ap trim tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsēta austrumu pierobežā ar savu sakoptību un asfaltētajām ielām pārsteidz pilsētas viesus. Tas ir novads, kurā lielākoties sadzīvē cilvēki runā krievu valodā. Šogad pirmo reizi atjaunotās Latvijas laikā uz Dziesmu un deju svētkiem no nelielā Zilupes novada dosies veseli divi tautas deju kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs “Tracis” un vidējās paaudzes “Dancis”. Abus kolektīvus vada zilupiete Sņežana Veikšāne.

Darbdienas pēcpusdienā Zilupē cilvēki atpūšas laukumā pie strūklakas, iepērkas veikalos, strādā pie teritorijas sakopšanas. Tautas namā skan latviešu tautas deju mūzika, jo te pēdējā laikā, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, vai katru dienu sanāk kopā tautas deju kolektīvu dejotāji.

Tautas nama lielajā zālē, kur uz kārtējo mēģinājumu krekliņos un šortos ir saskrējuši jaunieši, tiek pieslīpēti daži sīkumi jau labi iemācītajām dejām. Jauniešu kolektīva “Tracis” vadītāja Snežana Veikšāne uzskata, ka dejā ir svarīga vissīkākā nianse.

Pie skatuves stāv bērnu ratiņi, kuros, par spīti skaļajai mūzikai, saldi čuč Sņežanas trīs mēnešus vecā meitiņa Kira. Īstenībā Sņežanu – trauslu meiteni īsā kleitiņā – nevar atšķirt no vidusskolniecēm, tikai stingrā balsī dotie komentāri dejotājiem ļauj noprast, kurš te ir galvenais. Ir dejas, kurās Sņežana arī pati kāpj uz skatuves, un tad mazuli nāk pieskatīt gan kolektīva dejotāji, gan Tautas nama darbinieki.

Atelpas brīdī starp dejām jaunieši atklāj, ka ir gatavi gan ilgajam braucienam ar autobusu uz Rīgu, gan arī tam, ka veselu nedēļu būs jādzīvo ārpus ierastās komforta zonas.

“Es domāju, ka grūti nebūs, es domāju, ka esmu gatavs dejot, un es gribu dejot. Esmu jaunsargs, es zinu, ka var būt grūti.... vajadzēs agri celties, bet es nebaidos. Man visas dejas patīk. Es nevaru kādu īpaši izcelt,” stāsta viens no dejotājiem.

Kādam citam no kolektīva tautas deju kolektīvā “Dancis” dejo mamma, tāpēc uz Dziesmu svētkiem pirmo reizi ceļš tiks mērots kopā.  

Zilupē pašdarbībā labprāt iesaistās arī jaunieši

Zilupieši lepojas ne tikai ar to, ka no novada divi deju kolektīvi dejos Dziesmu un deju svētkos Rīgā, bet arī ar citiem pašdarbniekiem. Jauniešu lietu speciāliste Inga Magas uzsver, ka vietējie cilvēki labprāt iesaistās pašdarbībā.

“Vēl mums Zilupē darbojas amatierteātris, sievietēm ir iespēja dziedāt vokālajā ansamblī “Fortūna”. Mums ir vēl estrādes deju kolektīvs “Impulss”, kurā ir iespēja dejot triju vecuma grupu bērniem, mazākie ir no 3 līdz 6 gadiem, tad ir sākumskolas grupa un vidusskolas bērni,” stāsta Magas.

Taču vietējie arī uzskata, ka bez tik aktīvas un atbildīgas vadītājas, kāda ir Veikšāne, tik lielus panākumus diez vai izdotos sasniegt. Magas atklāj – pēdējo piecu gadu laikā, kopš tautas dejas Zilupē gan bērniem, gan pieaugušajiem māca Veikšāne, dejotāju profesionālais līmenis ir audzis, un to novērtējusi arī Dziesmusvētku atlases komisija.

“Pirms pieciem gadiem arī bija iespēja dejot, bija nelieli deju kolektīvi, kuri bija domāti bērniem vairāk kā interešu izglītība, viņiem bija iespēja iemācīties deju pamatus, uzstāties vietējā mēroga pasākumos, bija pie mums estrādes dejas,” stāsta Magas.

Viņa uzsver – lai arī tiek uzskatīts, ka viens cilvēks neko daudz nevar paveikt, Veikšānes mīlestība uz deju, viņas azarts un mērķtiecība ir pamats tautas dejas ienākšanai Zilupē.

“Sņežana ir liels malacis! Viņa ir ļoti aktīva, radoša. Uz doto brīdi viņa atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, viņa ir divu bērnu mamma,” uzsver jauniešu lietu speciāliste. “Viņa ir kā piemērs citiem, jo ar savu azartu viņa spēj saturēt kopā kolektīvus, saliedēt un, neskatoties uz to, ka ir kādas grūtības, viņi dejo, viņa pati dejo līdzi. Viņa pati ilgu laiku ir dejojusi, un viņas azarts tiek nodots pārējiem dejotājiem. Tur, kur vajag, viņa ir stingra, viņa ir laba, viņa ir draudzene visiem bērniem, bet tajā pašā laikā viņa ir tāda diezgan stingra. Lai saturētu pieaugušos.”

Novadam nav gājis secen iedzīvotāju emigrācijas vilnis, un cilvēku palicis ne tik daudz, taču pašdarbībā zilupieši iesaistās veselām ģimenēm. Ja jauniešu deju kolektīva “Tracis” sastāvs pastāvīgi mainās, jo jaunie dodas prom no pilsētas uz citām mācību iestādēm, tad vidējās paaudzes kolektīvs turas galvenokārt uz jau tajā iesaistītajiem cilvēkiem.

Deju kolektīva vadītāja uz svētkiem dosies kopā ar mazo meitiņu

“Profesiju pārstāvji ir ļoti dažādi, sākot ar skolotājiem, beidzot ar pavāriem, mājsaimniecēm, grāmatvedēm, traktoristiem, lauksaimniekiem. Dejo ikviens, kam ir mīlestība pret dziesmu, pret deju,” turpina Magas.

Tautas deju kolektīvu “Tracis” un “Dancis” vadītāja Sņežana Veikšāne, lai arī runā latviski, vismaz pagaidām publiski vēl nav gatava to darīt. Taču sarunā atklāj, ka latviešu tautas deja, ko viņa iepazinusi vien pirms pieciem gadiem, ir pilnībā viņu aizrāvusi. Jaunā sieviete ir Rīgā ieguvusi grafikas dizainera profesiju, taču, kad dzimtajā pusē radusies iespēja darīt sirdij daudz tīkamāku darbu, atgriezusies Zilupē.

“Nekad dzīvē nebiju domājusi, ka man kādreiz dzīvē nāksies saskarties ar tautas dejām. Man to neviens nekad nebija rādījis. Bērnībā biju Dziesmu svētkos Rīgā, skatījos kādu koncertu, mani tas tā aizrāva, es vēl tagad atceros tos vērienīgos pasākumus, tos zīmējumus, taču tolaik es nesajutu, ka tautas dejas būtu kaut kas man tuvs,” atceras Veikšāne.

Pašlaik viņa audzina dēliņu un meitiņu un jau 1.jūlijā kopā ar dejotājiem un mazo Kiru dosies uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā.

“Mazulīte ir 3 mēnešus veca, dēlam ir 2,5 gadiņi. Kā brauksim? Man līdzi brauks mana mamma, viņa ir mana palīdze. Rīgā kā mēs būsim? Ja mūs Rīgā laidīs stadionā, mani ar ratiņiem kā vadītāju, tas, protams, būs atvieglojums. Ja kāds saka, ka tas ir sarežģīti, es domāju, ka visu var nokārtot.”

Jau 1.jūlijā zilupieši uz Rīgu dosies ar diviem autobusiem. Vienā brauks dejotāji, otrā tiks vestas visas gan sadzīvē, gan koncertiem nepieciešamās mantas. Jau tagad jauniešiem emocijas sit augstu vilni, jo, lai arī “Tracis” ir piedalījies iepriekšējos Skolēnu dziesmu un deju svētkos, sastāvs ir pamainījies un gandrīz visiem dejotājiem uzstāšanās Rīgā būs pirmā un neaizmirstamā pieredze.

Mērsraga stāsts apliecina: dalība Dziesmu svētkos nav vienīgā mēraukla

“Domāju, ka uz dziesmu svētkiem jāskatās nevis uz kā tādu nostabilizējušos, pārkaļķojušos tradīciju, bet kā uz tradīciju, kas attīstās līdzi laikam,” uzskata Dziesmu svētku rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva. “Un iespējams, ka perspektīvā arī šī dzīves specifika būs jāņem vērā. (..) Domāju, Mērsraga kundzēm un citiem aktīviem cilvēkiem ir vērts par sevi pacīnīties un pieteikties uz Dziesmu svētku izvērtēšanas konferenci, kurā ne tikai izvērtēs pagātni, bet arī metīs tiltus uz nākotni.”

Dziesmu un deju svētku karstumā var rasties sajūta, ka šī milzīgā kustība ir teju vai sinonīms tautas mākslas rosīgumam katrā novadā. Taču šā gada vienīgā mājās palicēja Mērsraga stāsts apliecina – pēc Dziesmu svētku latiņas visu nevaram mērīt.

Amatiermākslas rosība novados ir vēl plašāka par šo ietvaru. Savukārt Sņežanas Veikšānes gandrīz neticamā spēja piecu gadu laikā līdz svētkiem aizvest pat divus kolektīvus apstiprina jau zināmo patiesību – jo mazāka vieta, jo lielāka nozīme spēcīgai personībai, kas spēj aizraut.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti