Pirmdien, 24.septembrī, Romas pāvesta Franciska vizītes Aglonā laikā svētglezna tiks iznesta no dievnama un novietota pie āra altāra, kur Svēto misi vadīs Romas pāvests Francisks. Pēdējo reizi svētbilde no baznīcas tika iznesta pirms 25 gadiem, kad Aglonā viesojās pāvests Jānis Pāvils II.
“Esam pie augšējā altāra. Tā ir vieta, kas atrodas vistuvāk pie Aglonas Dievmātes, vieta, kur cilvēki jau trīs gadsimtus lūdzas, noliek savas sāpes un pateicības,” stāsta dievnamā sastaptā māsa Marija. “Aglonas vēsture sākas ar 1697. gadu, kad vietējie muižnieki aicināja uz Aglonu dominikāņu mūkus. Oficiāli dominikāņu mūki Aglonā sāka darboties 1700. gadā, kad uzcēla koka baznīcu un koka klosteri. Šie mūki nāca no Lietuvas, kur šajā laikā vispazīstamākā un slavenākā glezna – ikona bija Traķu Dievmāte. Tādēļ dominikāņu mūki lūdza kādu nezināmu mākslinieku uzgleznot Aglonai tiešu tādu pašu ikonu kā ir Traķos.”
Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas tūkstošiem svētceļnieku, lai atzīmētu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas dienu. Lielākā daļa šo reizi izmanto arī lai uzkāptu pie Aglonas Brīnumdarītāja Dievmātes svētgleznas, jo pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.
“Vairāk nekā 300 gadu laikā te ir lūgušies cilvēku miljoni. Cilvēki te lūgušies īpaši kara un mēra laikā. Ir pat nostāsts, ka laikā, kad Latgalē plosījās mēris, vietējie cilvēki bija brīnumaini pasargāti, te vismazāk cilvēku nomira no mēra,” saka māsa Marija.
“Dominikāņu mūki savā laikā ļoti sīki pierakstīja katru liecību par brīnumu. Jāpiezīmē, lai baznīca atzītu brīnumu, tiek nozīmēta speciāla ārstu komisija, kas izpēta, pamato – vai tas ir brīnums, vai pašsaprotams izveseļošanās process.
Aglonā šādas komisijas nav, bet ir šīs liecības, kur cilvēki saskata Dieva dāvanu. Te ir sakrātas liecības kopš 1856 gada.
Tāpat ir liecības arī no mūsdienām, no 2014. gada.”
Pie Aglonas Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildes iekārtots augšējais altāris, bet zem gleznas ir redzamas daudzās votas – cilvēku dāvinātās pateicības zīmes.
“Vārds “vota” ir aizgūts no latīņu valodas un apzīmē vairāk vai mazāk vērtīgu priekšmetu, kas ir ziedots Dievam par godu kā pateicības zīme. Šīs votas ir visdažādākās formas - gan sirdis, gan rokas, gan kājas, rožukroņi, ir pat grāmata. Visdažādākās lietas, ar kuru cilvēks vēlas pateikties par jau saņemto Dieva pateicību vai nolikt kā lūgumu,” turpina māsa Marija.
Līdz mūsdienām saglabātās vecākajās votas ir nonākušas bazilikā 18. gadsimta vidū, pašam jaunākajam ziedojumam ir vien pāris nedēļas. To pateicībā Dievmātei par palīdzību un atbalstu visas dzīvēs garumā ir ziedojusi vietējā iedzīvotāja Emīlija Egle.
“Mana vota ir rožukronis. Man dzīves ceļš jau iet uz norietu, un man kā pateicība Dievmātei jāatstāj kaut kas. Ieraudzīju baltu sudraba rožukroni, un to es atstāšu Dievmātei,” par savu lēmumu stāsta Emīlija Egle.
Māsa Marija atklāj, ka lielākā vota, ko dāvinājusi vietējo juvelieru ģimene, ir ar sudraba apkalumiem biezā zeltītā rāmī veidots pašas svētgleznas apvalks, kas sedz gandrīz visu gleznu, skatītāju acīm atklājot tikai Dievmātes un Jēzus bērna seju un rokas.
“Arī tā ir vota. Tā gan ir milzīga, salīdzinot ar visām pārējām, bet tā ir pateicības dāvana no Dombrovsku ģimenes 1885.gadā,” viņa skaidro.
Agrākos laikos Aglonas Dievmātes svētbilde tika rādīta vienīgi lielākajās reliģiskajās svinībās, taču ārā no dievnama tā esot nesta vien sešas reizes. Pēdējoreiz – pirms 25 gadiem, kad Aglonu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.
Pēc ceturtdaļgadsimta, par godu pāvesta Franciska vizītei Latvijā Dievmātes svētglezna atkal atstās bazilikas telpas. Pirmdien Romas pāvesta Franciska vizītes Aglonā laikā pulksten 13.15 Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētglezna tiks iznesta no bazilikas un novietota āra altāra priekšā, no kurienes pāvests Francisks arī celebrēs Svēto misi.
