attālums ir tikai viens no iemesliem, kāpēc pilsētnieki aizvien retāk apmeklē pasākumus muižas ēkā.
"Lūk, telpa ir pietiekami liela un plaša, bet mēs nevaram uzņemt tik cilvēku, cik mums gribētos un cik ir gribētāju. Šeit mēs sēdvietās varam izvietot tikai 200 cilvēkus, Kultūras namā mēs varējām izvietot 400," norāda Strapcāne.
Balvos ir 18 dažādi pašdarbnieku kolektīvi, vairāki kori, teātris un teātra studija. Kopumā pašdarbībā ir iesaistījušies ap pustūkstotis cilvēku un gandrīz 90 no tiem spēlē Balvu pūtēju orķestrī. Palikuši bez mājam, nu jau trešo gadu viņi ir spiesti darboties gan tepat muižā, gan skolu zālēs, gan apkārtējo pagastu kultūras namos.
"Ir mums arī pasākumi, kas tiek pārcelti uz blakus pagastu, tas ir četri kilometri no pilsētas, uz Kubulu pagastu. Tur ir daudz sēdvietu, krietni lielāks kultūras centrs un, piemēram,
šī gada 18. novembrī Latvijas simtgades svētkus mēs svinējām Kubulu pagastā," saka Strapcāne.
Gandrīz pirms pusgadsimta izbūvētais Balvu Kultūras nams atrodas pašā pilsētiņas centrā, un no malas šķiet dīvaini, ka pie tik lielas ēkas viss ir piesnidzis un cilvēkus nemaz nemana. Tikai ēkas otrajā pusē atklājas, ka te -12 grādu salā celtnieki rosās pie pamatu izbūves plānotajām jaunajām piebūvēm. Būvdarbu vadītājs Emīls Dāvids atklāj, ka pašlaik būvdarbi notiek gan ēkas ārpusē, gan iekšpusē.
"Šie ir pamati stikla piebūvēm. Šādi paši pamati ir arī otrajā pusē. Mēs tos betonējām, kad bija ap 0 grādiem. Tāpat betonā tiek liktas pildvielas, lai sals neietekmētu pamatu kvalitāti," atzina Dāvids.
Kultūras nama iekšpusē, kas pašlaik vairāk atgādina tukšu angāru, virmo putekļu mākoņi, jo arī te notiek remontdarbi. "Te tiek atjaunots vecais apmetums, te ir arī iebūvētās siltās grīdas. Šeit tika demontēts balkons, jo sienas neļāva izmantot zāli pilnvērtīgi, tāpēc balkons tiks samazināts, lai palielinātu zāles ietilpību. Darbu ir daudz, grafiks ir saspringts, bet ejam uz priekšu un pabeigsim noteikti termiņos."
Būvdarbi pēc gandrīz astoņu mēnešu dīkstāves Balvu Kultūras namā atsākās pavisam nesen.
Ilgo pārtraukumu skaidro Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs: "Iesākot pirmo kārtu, tika pieņemts lēmums, ka tomēr ir nepieciešams arī remonts. (..) Līdz ar to tika veikta tehniskā izpēte un projekta izstrāde. Projektam tika veikta ekspertīze un ekspertīzes rezultātā arī iekavējās otrās kārtas darbi, jo ekspertīze ir pietiekami apjomīga un neviens neuzņemsies atbildību, ja kas netiks izdarīts pēc projekta. Pirmajā kārtā galvenie darbi bija sienu, pamatu siltināšana, logu un durvju nomaiņa un siltummezgla ierīkošana."
Balvu Kultūras nama ēkas siltināšanai piešķirti 1,2 miljoni eiro Eiropas fondu naudas, bet otrās kārtas, kas paredz gan ēkas iekšējo remontu, gan arī divu stikla piebūvju uzcelšanu no abām pusēm vecajai ēkai, izdevumus pašvaldība ir spiesta segt pati, ņemot 2,4 miljonus eiro lielu aizņēmumu Valsts kasē. Tiesa, šis process nevar tikt uzsākts, kamēr Latvijā nav jaunās valdības.
Plānots, ka atjaunotais Kultūras nams balvēniešiem durvis vērs šovasar.
