“Protams, ka negatīvi izturos pret to, ka atkal tiks aprēķināta ūdens starpība. Kā tie saimnieki nevar izlemt, kāpēc mums jāmaksā par to, ko mēs nelietojam. Es gribu maksāt par to, ko lietoju,” ludzāniete Anna uzsver, ka abi ar vīru ir pensionāri un visādi cenšas samazināt maksu par komunālajiem pakalpojumiem, arī taupot ūdeni. Tāpēc viņi nopietni satraucas par gaidāmo ūdens tarifa maiņu un atjaunoto maksu par dzīvojamajā mājā konstatēto ūdens rādījumu starpību.
Ludza bija viena no tām pilsētām, kas 2015. gadā, pildot gan likuma, gan arī Ministru kabineta noteikumu prasības, uzsāka aprēķināt ūdens starpību, kas rodas daudzdzīvokļu mājās, nesakrītot skaitītāju rādītājiem par piegādātā un patērēta ūdens daudzumu. Situācija nonāca līdz absurdam, kad pensionārs par paša patērēto ūdeni maksāja 3 eiro, bet par ūdens starpību pat 7 un12 eiro.
2017. gada rudenī, mainoties pašvaldības vadībai, maksas par ūdens starpību iekasēšanu no iedzīvotājiem, tika atcelta.
“Ludzas apsaimniekotājs” pilsētā apsaimnieko 110 daudzdzīvokļu mājas. Kā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Gutāns, šāda rīcība noveda uzņēmumu uz bankrota robežas, jo mēnesī uzņēmums nesaņem vidēji 8-9 tūkstošus eiro par nodrošinātajiem pakalpojumiem:
“Mums te Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisija raksta, ka ''Ludzas apsaimniekotājam'' jānodrošina nepārtraukti, droši un kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi. Nesaņemot samaksu par visu ūdenssaimniecības sniegto pakalpojumu apjomu, ir apdraudēta ''Ludzas apsaimniekotāja'' spēja sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus atbilstoši likumam. ”
Taču bez maksas par ūdens starpības ieviešanu, ludzāniešus gaida vēl vairāki nepatīkami jaunumi. Viens no tiem attiecas uz ūdens skaitītāju verifikāciju, ko līdz nesenam laikam veica uzņēmums “Ludzas apsaimniekotājs”.
“Šodien mēs verificējam par savu naudu, bet pēc 2020. gada vai pat agrāk īpašnieks pats par savu naudu verificēs šos skaitītāju. Viena skaitītāja verifikācija izmaksā 20 eiro. Ja dzīvoklī ir četri skaitītāji, tad četros gados reizi šim mērķim cilvēks tērēs ap 100 eiro.”
Bez tam “Ludzas apsaimniekotājs” jau ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā dokumentus par ūdens tarifa pārskatīšanu pilsētā. Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs piezīmē, ka Ludzā ūdens tarifs nav ticis mainīts 10 gadus:
“Kopš 2008. gada Ludzā nav ticis pārskatīts ūdens pakalpojuma tarifs. Uz šo brīdi ūdensapgādes tarifs ir 1,22 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un kanalizācijai ir 1,34 eiro bez PVN.
Regulators izvērtēs un noteiks, kas tad notiks ar ūdens tarifu Ludzā. Taču dzīve iet uz priekšu, sadārdzinās visi pakalpojumi. Tāpēc tarifs diez vai kļūs zemāks. ”
Ekonomikas ministrija, reaģējot uz pašvaldību ieteikumiem, veikusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot pilnveidot ūdens patēriņa uzskaiti dzīvojamā mājā, skaitītāju uzstādīšanu, ūdens patēriņa starpības sadales kārtību un vēl daudzus jautājumus, kas ir radušies tām pašvaldībām, kuras sākušas pildīt Ministru kabineta noteikumus un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma prasības. Taču vesela virkne pašvaldību, tostarp Rēzeknes pilsēta, ūdens starpības aprēķināšanu un ūdensapgādes sistēmas pārkārtošanu plāno uzsākt vien nākamgad, jo likums to pieprasa izdarīt līdz 2020. gadam.
