Rovens ir viens no Balvu novada Tilžas vidusskolas skolēniem. 10. klasē te kopumā mācās septiņi skolēni, un brīdī, kad tur viesojas Latvijas Radio, skolā četri no tiem tērpušies jaunsargu formās: jaunieši apgūst oratora prasmes – kā uzstāties publikas priekšā, kā skaidri formulēt savu domu. Nodarbības otrajā daļā jauniešiem jau jāpagūst ar militāro jomu saistītas zināšanas.
Valsts aizsardzības apmācība, kas kā pilotprojekts Latvijas vidusskolās uzsākts vien šī gada septembrī, ir sadalīta četrās daļās – valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā un militārā sagatavotība, kas ir līdzvērtīga apmācība Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības kursam, pēc kura noslēguma var kļūt par rezerves karavīru.
Starpbrīdī skolā dzīve rit savā ritmā, taču desmitklasnieki pēc pirmā apmācību cēliena klasē paēd pusdienas un dodas uz praktiskajām mācībām tuvējā mežmalā, kur viņiem, balstoties uz tikko iegūtajām teorētiskajām zināšanām, būs jāatrod desmit noteiktā teritorijā paslēpti priekšmeti.
Jaunsargu instruktors Guntis Liepiņš ir 35. Preiļu bataljona zemessargs un mantu slēpšanas procesam pieiet ar izdomu, taču tā, lai meklējamos priekšmetus: karavīra katliņu, nazi, guļammaisu, kompasu, ķiveri, ievērojot visus tikko kā apgūtos maskēšanās noteikumus, jaunieši varētu arī pamanīt. Nomaskējušies jeb nokrāsojuši seju, kaklu un rokas zaļi brūnas, skolēni dodas meklēt instruktora paslēptās mantas.
Rezultāti labi, vislabāk veicies Unai viņa atradusi septiņas no desmit, pie tam tādas, ko klasesbiedri nebija pamanījuši. Nodarbību noslēgumā jaunieši atzīst, valsts aizsardzības mācību izvēlēties iepriekš piedāvāto komerczinību vietā bija pareizs lēmums - te ir interesantāk un aizraujošāk, un šādi varot sajusties arī piederīgāks savai valsti.
“Pirmā doma nebija, ka es savu dzīvi tagad iešu un saistīšu ar militāro dienestu, vienkārši gribējās tikt vaļā no datora. Kā labāk to izdarīt? Ar draugiem futbolu paspēlēt? Draugu te maz, te jau visi izbraukuši vai citur mācās,” atklāj Emīls. “Ar to patriotismu ir dažādi, manī vairāk patriotismu un cieņu pret savu valsti ieaudzina tieši instruktors.”
Jaunsargu instruktors Guntis Liepiņš, kurš Tilžas un Balvu vidusskolā vada arī valsts aizsardzības mācību, atklāj - darbs ar jauniešiem ir sava veida izaicinājums, un tas, ka valsts ir nolēmusi veicināt izglītojamo interesi arī par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, viņaprāt, ir vērtējams pozitīvi:
“Nav jau domāts , ka jaunieši tagad visi būs karavīri, robežsargi vai zemessargi. Tā ir katra brīva izvēle, bet tas, ko viņi iemācās, piemēram, kā rīkoties krīzes situācijās, dzīvē var lieti noderēt.”
Pašlaik valsts aizsardzības mācību pilotprojekts uzsākts 14 Latvijas vidusskolās. Pārējās skolās valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu paredzēts ieviest 2020. gadā, savukārt kā obligāto priekšmetu no 2024. gada.
