''Sadales tīklu'' montieris Aivars Braļs atceras 28.novembra notikumus, kad kopā ar kolēģi tīrās sagadīšanās dēļ pamanījuši ledū ielūzušu vīrieti: “Tas notika Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā uz Kugru ezeriņa, kas atrodas ceļa malā. Braucām no savas darbavietas uz Rēzekni, uz bāzi. Kugru ezeriņa malā ieraudzījām, ka stāv mašīna. Mēs vēl nodomājām, kas tas par pārgalvīgu cilvēku atrodas uz ledus? Tiesa, uzreiz uz ledus viņu neieraudzījām un, tikai pabraucot uz priekšu, pamanījām, ka cilvēks jau ielūzis ledū un ar rokām māj, lai viņam nāktu palīgā.”
“Todien, pamanot slīkstošo, mēs uzreiz metāmies laukā no mašīnas, un pirmais, ko mēs paķērām, tā bija virve. Es centos pats uzkāpt uz ledus, taču sapratu, ka man tas neizdosies, jo es jau pie krasta ar vienu kāju ielūzu ledū. Tad
Aivars izdomāja ko mums darīt - viņš atnesa trepes, es uzgūlos uz trepēm un guļus šļūcu ar virvi pie slīcēja,” atceras Ēriks Vēdzele.
Ēriks piebilst, ka viņš sver 62 kilogramus un tāpēc bijis skaidrs uzreiz, kuram doties uz ledus, jo Aivars ir ražens vīrs un viņu pat ar visām kāpnēm trauslais ledus neizturētu.
“Es viņam teicu, galvenais, lai turas pie virves. Taču redzēju, ka ar katru minūti viņam tie spēki izsīkst, viņš paliek aizvien vājāks. Vīrietis teica, ka vairs nevarot, ka viņam melns gar acīm metas. Kad šļūcu pie viņa, bija bail, ka es pats varu ielūzt, jo ledus krakšķēja ar visām trepēm. Pēc tam jau biju aizmirsis par sevi un domāju tikai par to, lai vīrietis paliek ir pie samaņas un noturas pie virves.”
Gan Aivars, gan Ēriks atzīst, ka tobrīd laika sajūta pazudusi, taču uzreiz, vēl skrienot uz ezeru, izsaukti glābēji, tie notikuma vietā ieradušies 12 minūšu laikā. Kā uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis, bez abu vīriešu palīdzības, visticamāk, makšķernieks diez vai būtu varējis noturēties virs ūdens.
“Dienesta vārdā es vēlreiz vēlos pateikt milzīgu paldies abiem drosmīgajiem vīriem par pašaizliedzīgu un varonīgu rīcību, jo, pateicoties viņiem, izdevās izglābt cilvēku. Mēs izmantojām glābšanas dēli, piekļuvām pie cilvēka un viņu izglābām. Izrādās, ka
cietušais cilvēks bija devies makšķerēt uz apmēram 2,5 centimetrus plāna ledus un ielūzis.”
Viktors Ščavinskis uzsver, ka glābšanas darbi ir vainagojušies panākumiem, cilvēks ticis nogādāts uz ārstniecības iestādi, taču tas nenozīmē, ka katram, kurš kāpj uz tik nedroša ledus, tā paveiksies. Pašlaik atrasties uz ledus ir nedroši un bīstami visā Latvijā.
“Ziemā ledū ielūst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kuri pastaigājas vai slidinās pa ledu. Lielākā daļa cilvēku ielūst ledū tieši savas neapdomības dēļ. Cilvēkiem ir jāatceras, ka ledus sega uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū tā var būt pavisam plāna. Ledus būs plānāks arī tur, kur ir straumes, zemūdens avoti. Nekādā gadījumā, cenšoties izkļūt no lūzuma, nedrīkst ķerties klāt pie ledus atlūzām vai uzgulties uz tām. Skaļi jāsauc palīgā, jācenšas saglabāt miers, jānostabilizē elpošana un jāizpleš rokas, jāatbalstās uz ledus un jāsauc pēc palīdzības.”
Pieturoties nelielam salam, aizvien vairāk slidot gribētāju un zemledus makšķernieku dosies uz ledus. Kā brīdinājums pārgalvīgajiem adrenalīna cienītājiem ir VUGD sniegtā informācija par to, ka šā gada 11 mēnešos Latvijā noslīkuši 115 cilvēki.
