Robežsardzes koledžā dzīve rit ikdienas ritmā un kadeti gatavojas angļu valodas apmācībām, taču jau pavisam drīz koledžu absolvēs 34 jaunie virsnieki, kuri ir ieguvuši 1. līmeņa augstāko izglītību un virsnieka pakāpi.
“Tas ir tāds prestižs darbs, kas sola stabilāku nākotni. Kaut vai tā pati izdienas pensija. Tā ir valsts iestāde, un tas dod drošības sajūtu,” atklāj kadete seržante Agita Plakoše,
kura jau pēc pāris nedēļām saņems diplomu par 1. līmeņa augstākās izglītības iegūšanu un virsnieka pakāpi. “Pirmo gadu mācies par Valsts robežsardzes inspektoru. Pēc tam strādā uz robežas, un pēc tam jau tev ir iespēja iestāties augstāk un iegūt kvalifikāciju - Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks.”
Robežsardzes rindās nemitīgi notiek rotācija - darbinieki aiziet pensijā, maina darbavietu, jaunieši stājas koledžā un uzsāk savu dienesta karjeru. Ar 1. jūniju ir sākusies kadetu vasaras uzņemšana, un šogad plānots, ka apmācības robežsardzes koledžā varētu uzsākt līdz 100 jaunajiem robežsargiem.
“Pamata iesaukums ir līdz 20. jūlijam, taču ir arī papildu uzņemšana, kas tiek realizēta janvārī, februārī. Tajā startē tie jaunie cilvēki, kuri varbūt nav atraduši sevi citās jomās vai nebija sasnieguši noteikto vecumu, vai bija kādas problēmas ar fizisko sagatavotību. Ziemas iesaukums parasti ir mazāks. Tie ir kādi 30 līdz 40 cilvēki,” klāsta Valsts robežsardzes koledžas direktors pulkvedis Mariks Petrušins un atklāj, ka visgarākā valsts robeža - austrumu robeža - nosaka to, ka visvairāk robežsargu ir nepieciešami tieši Latgalē. “Četras piektdaļas no visiem kandidātiem, protams, ir Latgales puiši un meitenes, bet tai pašā laikā ir arī rīdzinieki, jo
paplašinās lidosta, aktīvi strādā ostas, un tie ir robežkontroles punkti, kur gan Rīgā, gan Ventspilī, gan Liepājā funkcionē robežšķērsošanas vietas un kur ir darbs robežsargiem.”
Taču arī Valsts robežsardze, tāpat kā daudzi Latvijas uzņēmēji un arī valsts iestādes, izjūt jauniešu trūkumu valstī. Pulkvedis Mariks Petrušins tam par iemeslu min veselu virkni apstākļu, uzsverot, ka dienestam robežsardzē, armijā vai policijā ir nepieciešama arī laba fiziskā sagatavotība, ar ko ne visi mūsdienu jaunieši var lepoties, tāpēc koledžā turpmāk būs pievērsta lielāka uzmanība tieši esošo un topošo kadetu fiziskajai sagatavotībai:
“Gribētāju skaits, protams, ir mazāks dažādu apsvērumu dēļ. Tās ir gan viennozīmīgi demogrāfiskās problēmas, tā ir varbūt ekonomikas šā brīža izaugsme, kad jaunajiem cilvēkiem ir diezgan plašas iespējas atrast kādu darbu biznesā, kādās citās valsts iestādēs. Pastāv arī Nacionālo bruņoto spēku stiprināšana un paplašināšana, un jaunu struktūrvienību izveidošana tepat Latgales reģionā.”
Latvijai joprojām trūkst robežsargu, apliecina Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, uzsverot, ka uz Latvijas austrumu robežas ir aizpildīta lielākā daļa amata vietu, taču
joprojām nav realizēta Ministru kabineta pieņemtā koncepcija palielināt līdz 2018. gadam robežsargu skaitu un attiecīgi arī finansējumu:
“Pie šodienas esošo amatu skaita piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros Valsts robežsardzes nokomplektējums ir apmēram 96% - 97% . Ar esošo personālu darbs robežkontroles punktos un robežapsardzības nodaļās uz zaļās robežas rit pilnvērtīgi, taču personāla skaits nav pietiekams, ir nepieciešami vēl 233 robežsargi, lai Valsts robežsardze varētu garantēt intensīvu un kvalitatīvu robežuzraudzību.
Tās esošās vietas, kas ir robežkontroles punktos, robežapsardzības nodaļās plus mīnus ir aizpildītas, bet vaina ir tieši tajā, ka no tām mūsu 263 nepieciešamajām vietām finanšu līdzekļi ir iedalīti tikai 30.”
Šobrīd vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kas sagatavo ierindas robežsargus un virsniekus, ir Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē. Vienlaikus šeit uzņemt var 200 kadetus, šobrīd mācās 130, taču ziemā uzņemto audzēkņu skaits, salīdzinot ar pērno gadu, samazinājies teju par trešdaļu.
