"Uz skatuves man šobrīd rit trīsdesmitā sezona. Daudz kas jau ir pateikts, daudz izdarīts, daudz izdziedāts. Vistrakākais ir tad, kad sāc atražoties. Kad sāc atražoties, sāc degradēties. No tā man ir bail, līdz ar to joprojām meklēju izaicinājumus," intervijā "Klasikas" galvenajai redaktorei Ingai Saksonei atzīstas pasaulē tālu pazīstamā latviešu operdziedātāja, brīnišķīgā soprāna īpašniece Inga Kalna.
Autora ziņas
"Džeza mūziķu šobrīd ir daudz, bet lielākā problēma ir, kur tad viņi spēlēs? Un vēl otra problēma – kas viņus klausīsies? Es domāju, ja skatāmies tādā Baltijas kontekstā, tad mēs esam diezgan nožēlojamā stāvoklī šobrīd, jo koncertzāles mums nav, līdz ar to nevienu labu mākslinieku mēs nevaram šeit uzaicināt, paliek tikai mazie klubiņi," Latvijas Radio 3 raidījumā "Meistars Knehts" diskusijā pauž fonda "Mūsdienu mūzikas centrs" valdes loceklis, festivāla "Rīgas ritmi" rīkotājs Māris Briežkalns, aicinot arī dažādām mūziķu paaudzēm pēc iespējas vairāk sadarboties, ņemot vērā, cik aktīvi pēdējā desmitgadē Latvijā attīstījusies džeza mūzika.
"Mūsu valsts mūziķu raksturīgākā iezīme ir vēlme sasniegt maksimālo rezultātu, un to tiešām jūt gan mēģinājumu procesā, gan arī koncertos. Neskatoties uz nereti grūtākiem vai neparastākiem apstākļiem, visi ir ieinteresēti, lai būtu rezultāts pēc iespējas labāks. Klausītājiem tādā ziņā ir paveicies," novērojis diriģents Artūrs Gailis, kurš savā radošajā ikdienā ir arī altu grupas koncertmeistars Valsts kamerorķestrī "Sinfonietta Rīga", aizrautīgs kamermūziķis visdažādākajos sastāvos, turklāt lieliski spēlē ģitāru, mandolīnu un bandžo.
Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas noslēgumā 2. septembrī pulksten 19.00 uz vienas skatuves satiksies kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un mūsdienu tautas mūzikas grupa "Raxtu Raxti" diriģenta Normunda Šnē vadībā. Kopīgajā koncertprogrammā skanēs skaistākās "Raxtu Raxti" dziedātās kompozīcijas jaunos aranžējumos, kurus radījis Emīls Zilberts.
Laikposmā no 25. līdz 29. jūlijam Rīgā jau trešo gadu pēc kārtas notiks ceļojošais džeza festivāls "Voicingers On Tour". Pa dienu džeza vokālisti mācīsies no pasaules māksliniekiem, bet ikvakara koncertos klubā "Biedrība", klātesot arī citiem klausītājiem, viņi varēs pieredzēt savu pedagogu muzicēšanu.
"Visu savu radošo mūžu man bijis sapnis spēlēt kopā tieši ar stīgām! Te pats svarīgākais bija dabūt dabisko skanējumu, lai nejūt nekādus blakus trokšņus, blakus skaņas – tāpēc arī, šeit spēlējot, man visgrūtākais uzdevums bija pašam sevi savaldīt... Jo koncertos parasti aizspēlējos, man patīk, ka varu tur "ārdīties" un ņemties. Šeit bija svarīgi spēlēt burtiski ar vienu pirkstu, spēlēt tikai tīru melodiju," stāsta Maestro Raimonds Pauls par jauno simfodžeza programmu "Dziesmas bez vārdiem", kas tapusi kopā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Gada sākumā Latvijas Radio 1. studijā ieskaņota albuma formātā, publikas vērtējumam tā tika nodota 7. jūlija vakarā Rīgas Doma dārzā, festivālā "Rīgas ritmi". Šis koncerts vienlaikus bija arī jaunā albuma atvēršanas svētki. Teju pilnā apjomā albums pirmatskaņojumu nu piedzīvojis arī Latvijas Radio 3 "Klasika".
Noslēgumam pietuvojies gads, kurā cerības par pandēmijas mazināšanos un dzīves iegrozīšanos ierastajās sliedēs mūsu emocionālajā kartē uz brīdi noslaucīja Krievijas izraisītā kara šausmu, neziņas un baiļu sajūtas. Kad šķita, esam bīstami tuvu apokaliptiskam iznākumam, un nekam citam šajā pasaulē vairs nav nozīmes.
"Reiz vasarā, dzerot kafiju savā dārza terasē, man ienāca prātā atmiņā atsvaidzināt Baha "Kafijas kantāti": sadabūju notis un ierakstu, sāku pētīt partitūru un konstatēju, ka tas ir Baham pilnīgi neraksturīgs darbs. Mēs viņu pazīstam pēc ļoti nopietnas garīgās mūzikas, bet šeit meistars ir tā laidis," aizrautīgi stāsta komponists Juris Karlsons, kurš radījis pats savu "Kafijas kantātes" versiju. Tās pirmatskaņojums izskanēs 8. decembrī Mazajā ģildē Baha kamermūzikas festivāla noslēguma koncertā.
17. novembrī pulksten 19.00 kultūrvietā "Digital Art House" Rīgā, Skolas ielā 2, muzicēs Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) ansamblis "Amber Strings", kas šovasar uzvarējis Losandželosā rīkotajā Pasaules izpildītāju mākslas čempionātā, kas no 21. līdz 31. jūlijam norisinājās Holivudā. Šogad tas notika jau 25. reizi, un to var uzskatīt par sava veida olimpisko spēļu analogu.
""Klasikai" priekšā nav jāsaka – jūs ar ideju trūkumu neslimojat. Jums to ir vairāk, nekā Radiomāja spēj īstenot. Tur viss ir kārtībā. Svarīgākais – nepazaudēt un turpināt turēt kvalitātes latiņu, kas "Klasikai" ir ļoti augsta," tā, tuvojoties Latvijas Radio dzimšanas dienai, saka Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, kura ir pārvēlēta darbam šajā amatā.
Lai sniegtu atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir atsaukusies starptautiskai iniciatīvai un aicina ziedot gan naudu, gan konkrētus krājuma aizsardzības materiālus kultūras mantojuma vērtību saglabāšanai. Kultūras mantojuma glābšanas centrā Ļvivā strādā speciālisti, kas nogādā drošībā Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekcijas, kā arī sniedz pirmo palīdzību tām vērtībām, kas cietušas karadarbībā.
Šogad Latvijas kultūras dzīvē bijuši pārrāvumi, uzplaukumi, miera periodi un sablīvējumi, un esam aizvadījuši spilgtus četrus gadalaikus – baltas, klusinātas ziemas ieskāvumā bijusi karsta un sulīgiem augļiem bagāta vasara, smaržīgs un mazliet vientulīgs pavasaris un dūmakains, tomēr ražīgs rudens, tamdēļ šoreiz „Klasika”, veidojot 2021. gada muzikālo notikumu apskatu, spilgtākajiem notikumiem simboliski dāvā katram gadalaikam raksturīgo ziedu pušķus.
21. decembrī pulksten 21.55 Latvijas Televīzijā pirmizrādi piedzīvos jaunā režisora Emīla Alpa dokumentālā filma "Renesanses laika cilvēks", kuras galvenais varonis ir mūziķis, skaņu režisors un instrumentu būvētājs Kaspars Putriņš. "Ja sākotnēji ideja bija veidot filmu par klavicimbalas radīšanas procesu, beigās filma tomēr pārvērtās par tādu kā šībrīža cilvēka labsajūtas meklējumiem, baudījumu un prieka vēlmēm, jo laikam tā galvenā lieta par Kasparu, manā skatījumā, tiešām ir tas apbrīnojami lielais dzīvesprieks un radošā enerģija, ko viņš izstaro. Kaspara Putriņa personība – tas ir kaut kas kolosāls," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīst režisors.
Kad iepazīts tas, kā mūsdienu dejas stili nonāca dziesmu svētkos, laiks iepazīties ar vienu no populārākajiem mūsdienu dejas stiliem – hiphopu.
24. jūlijā Ventspilī ar pasākumu kopumu "Otrs" tiks atzīmēta koncertzāles "Latvija" otrā dzimšanas diena, kurai par godu tapis arī jauniestudējums ar amizantu nosaukumu – "Apollons. Mūszu direkcija". Tas būs Igora Stravinska baleta "Apollons Musagets" iedomājums no jauna – komponista Platona Buravicka muzikālās partitūras pārlikums ansamblim kopā ar Agates Bankavas laikmetīgās dejas estētikā veidotu horeogrāfiju mākslinieka Kristiana Brektes iekārtotā telpā. Par šo neparasto, intriģējošo un vienlaikus arī drosmīgo projektu stāsta pats šīs mūzikas aranžētājs Platons Buravickis, bet muzikologs Boriss Avramecs skaidro laikmeta kontekstu, kādā Stravinskis radījis baleta oriģinālu.
Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais 21. jūlijā klausītāju vērtējumam nodod Jēkaba Jančevska un Ineses Zanderes jaundarba "Koki" videoklipu, tādējādi arī ieskandinot 2020. gada koncertsezonas turpinājumu. "Man likās ļoti labi izmantot šo laiku, lai radītu nevis tikai īslaicīgu efektu tieši šim brīdim, bet arī kaut ko paliekošāku un vērtīgāku – neizslēdzu domu, ka šī dziesma būtu cienīga skanēt arī lielajā Dziesmu svētku estrādē," – tā par radošo veikumu pandēmijas laikā teic Māris Sirmais.
Sākot no piektdienas, 25. aprīļa, katru vakaru tiešraidē skatāms labdarības šovs kultūras darbinieku atbalstam “Dots devējam atdodas”. Pateicoties skatītāju ziedojumiem, palīdzību jau iespējams sniegt vairākiem kultūras nozares pārstāvjiem, taču atbalsts nepieciešams vēl daudziem, norāda organizatori.
27. aprīlī pulksten 18.00 LR3 "Klasika" jaunajā koncertciklā "Viens pats studijā" Latvijas Radio 1. studijā muzicēs džeza pianists un komponists Edgars Cīrulis. Ieklausoties viņa spēlētajās improvizācijās un kompozīcijās, atbildes improvizācijas krāsās piedāvās māksliniece Kristīne Kutepova, uz vietas radot unikālu mākslas darbu. Savdabīgo mākslas notikumu varēs dzirdēt "Klasikas" ēterā, bet vērot – "Facebook" lapā un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Ar diviem koncertiem Liepājas zvaigžņu festivālā uzstāsies Latvijā dzimušais, bet jau daudzus gadus Čīlē dzīvojošais latviešu virtuozs un augstskolas docētājs Armands Ābols. 13. martā kamermūzikas vakarā viņš kopā ar savu māsīcu, dziedātāju Maiju Kovaļevsku atskaņos Lūcijas Garūtas un Jāņa Mediņa dziesmas, kā arī Šopēna noktirnes un Šūmaņa miniatūras, bet festivāla noslēgumā 14. martā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Atvaru Lakstīgalu spēlēs Ludviga van Bēthovena Ceturto klavierkoncertu.
Sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras 2019" fināla balsojums ir noslēdzies, un jau 15. februārī tiks paziņoti laureāti. Ceremonijas norisi pulksten 21.25 tiešraidē piedāvās Latvijas Televīzija, Latvijas Radio 3 "Klasika" un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Portālā LSM.lv no pulksten 20.30 būs skatāma arī tiešraide no ceremonijas sarkanā paklāja. Bet par to, cik karstas bijušas žūrijas diskusijas un kādas novitātes gaidāmas šī gada ceremonijā, intervijā "Klasikai" stāsta balvas "Kilograms kultūras" žūrijas vadītāja Ieva Rozentāle un žūrijas pārstāve Henrieta Verhoustinska, kuras pārziņā šogad ir arī ceremonijas scenārijs.
3. decembrī Lielajā ģildē notiks labdarības koncerts "Es nākšu, lai tu dzīvotu", lai palīdzētu melanomas pacientei Sondrai Zaļupei un citiem šīs diagnozes pacientiem rast līdzekļus zāļu iegādei. Šādas ievirzes labdarības koncertu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds kopā ar draugiem un domubiedriem šogad rīko jau otro reizi.
Pasaules mūzikas festivāls "Porta", kas šogad notiks Valmierā (8. novembrī), Rīgā (9. novembrī) un Rēzeknē (10. novembrī), jau atkal vedinās izjust pasaules daudzveidīgās stilu vēsmas. LR3 "Klasika" kopā ar vienu no "Portas" veidotājām Ilzi Lasmani-Broži un perkusionistu Nilu Īli ieskicē gan festivāla programmu, gan šī brīža pasaules mūzikas tendences.
Aizvadītās nedēļas nogalē Latgales vēstniecībā "Gors" festivāla "LNSO vasarnīca" ietvaros Rīta rosmi vadīja horeogrāfe Alise Putniņa. Par nodarbībām ar bērniem, strādāšanu ar elpu, kustību vārdnīcu un savu jauno monoizrādi "Naktene", kuras pirmizrāde gaidāma 28. augustā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, horeogrāfe stāsta intervijā Latvijas Radio 3 – "Klasika".
"Rezultāts ir absolūti izcils!" Tā mirkli pirms solokoncerta Ventspils koncertzālē "Latvija", ko 27. jūlijā plkst. 19:00 tiešraidē piedāvās baudīt Latvijas Radio 3 "Klasika", atzīst ērģelniece Iveta Apkalna un slavē ērģeļu būvētāju Filipu Klaisu un viņa kolēģus. "Teicams rezultāts ir vienmēr, bet katram instrumentam viņš spēj piešķirt vietējo kolorītu." Ventspils ērģelēm Klaiss spējis piešķirt latviešiem tik ļoti tuvo kopkora skanējumu.
25. jūlija vakarā ar oficiālu atklāšanas koncertu durvis ver Ventspils koncertzāle „Latvija”. Par to, kādi neparasti risinājumi īstenoti tās celtniecībā un kāpēc šī ēka uzskatāma par unikālu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, stāsta tās arhitekti – Deivids Kuks no Vācijas un Māris Malahovskis no Latvijas.
Ventspils koncertzāles "Latvija" atklāšanā pirmatskaņojumu piedzīvos Raimonda Tigula oratorija "Jūras grāmata", kurai libretu rakstījusi Nora Ikstena. Vaicāts, kādi bijuši nosacījumi, saņemot šo pasūtījumu, komponists neslēpj - nosacījumus izvirzījis sev pats: "Apsvērumi bija vienkārši. Lielais notikums ir koncertzāles atklāšana un instruments, kas atrodas koncertzālē. Koncertzāle apbūvēta apkārt ērģelēm – instrumentu karalienei, kā savulaik teicis Mocarts. Tāpēc pirmā ideja bija, ka darbu sākšu ar grandiozu ērģeļu ievadu, uzreiz parādot šī instrumenta iespējas un bagātīgo skanējumu."
“Kura akustiskā koncertzāle Latvijā šī jau ir? Un viena par otru top arvien labāka un labāka... Turklāt mūsu teritorijas vēsturē šī ir pirmā uzbūvētā koncertzāle ar iebūvētām stabuļu ērģelēm. Te ļoti daudz kas ir unikāls un pārdomāts,” sajūsmu par koncertzāli “Latvija” pauž tās atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais.
Rakstnieks Jānis Ezeriņš nebija pirmā persona "galmā". Viņš koncentrējās uz to, lai aiz teksta veidošanas skaistuma nezūd pašu vārdu būtība, intervijā LR3 "Klasika" stāsta dzejnieks Andris Akmentiņš, kurš ķēries pie grāmatas par Ezeriņu. Sarunā viņš stāsta par grāmatas tapšanu un atzīst, ka "ar beigtu autoru ir vieglāk strādāt".