Trešdiena, 23. oktobris

Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
 
Rīgā mākoņains +10 °C, D/DR vējš, 2,60m/s
Svarīgi
Sadaļas

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva

Kilograms

Kultūras

Kilograms kultūras
«Paviljons Ziedoņdārzs» - kultūrvieta, kas pulcē tūkstošus
Līdz 4. oktobrim turpinās «Kilograms kultūras» rudens balsojums
Šmitiņu galdniecība: garšu tūrisma kultūrvieta Raunas pagastā
Kultūras veldze šonedēļ – dzejas krājums, divas mākslas izstādes Latvijas skaistākajās pilsētās un laureātu koncerts «Noasā»
Iezvanām kultūras pavasari: Eirovīzija, Muzeju nakts un Džārmuša jaunā filma
Latvijas Radio Jaunais Rīgas teātris Latvijas Nacionālais teātris Kultūras ieteikumi Toms Treibergs 100g kultūras Latvijas Televīzija (LTV) Kultūrvieta LSM.lv Balsojums
Šonedēļ

KG Kultūras Žūrija iesaka

Henrieta Verhoustinska
Šonedēļ Ģertrūdes ielas teātris savu 10 gadu jubileju svin ar desmit garšīgu izrāžu izlasi. Garšīgu gan vārda tiešā nozīmē – piemēram, „Taņas dzimšanas dienā” var arī izēsties brīnumgardu rasolu, gan pārnestā – ĢIT „Rondo” ar Janu Čivželi ir jutekliskākā Šniclera lugas interpretācija, kādu nācies redzēt. Arī režisora Vladislava Nastavševa, manuprāt, labākā izrāde „Melnā sperma” pēc Sergeja Uhanova vienlaikus brutālo un maigo stāstu motīviem ir šajā skatē.
Sieviete - pavarda sargātāja ir ļoti ierasta metafora. Tomēr pret šo „pavarda sargātājas” funkciju kā kaut ko pašsaprotamu iestājušās ļoti atšķirīgas, dažādos medijos strādājošas mākslinieces (te ir gan animācija, gan filma, gan gleznas un fotogrāfijas. Viņas apvienojušās kuratores – feministes Janas Kukaines veidotajā izstādē “Silta, jauka istabiņa”, ko līdz 12. decembrim var apskatīt kultūras pilī “Ziemeļblāzma”. Mākslinieces Anda Magone, Elīna Brasliņa, Eva Vēvere, Katrīna Gaile, Mētra Saberova un Rasa Jansone katra citādi stāsta par dzimumu nevienlīdzību.
5. oktobrī Modes muzejā Vecrīgā sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu tiek atklāta izstāde “Dāma krinolīnā”. Tajā redzami krāšņi 19. gadsimta vidus tērpi, kas ataino turīgas tā laika sievietes garderobi, sekojot dienas gaitai un tās dažādajām norisēm – no brīža, kad viņa sapošas pēc pamošanās, līdz pat vizītēm, ceļojumiem, pastaigām un vakara ballēm vai viesībām. Turpat apskatāmas kungu frakas, vestes un cilindri, bet būsim godīgi – 19.gadsimta modē, pretstatā iepriekšējiem, kungi ir vien krāšņo lēdiju elegants pielikums.
Mani kaitina apgalvojums, ka jābeidz runāt par pagātni. Par sāpīgām vēstures tēmām. Gluži otrādi, es uzskatu, ka tās nav pietiekoši izrunātas. Literatūrzinātnē, runājot par traģiskiem vēstures posmiem, tiek lietots jēdziens „kultūras trauma”, tāpēc nav brīnums, ka manu uzmanību piesaistīja ziņa par Zandas Gūtmanes pētījumu „Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”. Tajā aplūkotas gan holokausta, gan deportāciju atstātās traumas visu trīs Baltijas valstu literatūrā – izrādās, ir gan kopīgais, gan atšķirīgais. Ar nepacietību gaidu iespēju izlasīt šo grāmatu.
Jaunākās ziņas
Interesanti