Atspere

Mūziķis Edgars Vilcāns: Man ir divas dzimtenes – Ukraina un Latvija

Atspere

Andrejs Osokins: Klavieres ir draugs, ar kuru sarunājos par ļoti svarīgām dzīves tēmām

Katrīna Kukaine: Katrs, kuram rūp kultūras mantojums, var palīdzēt

Kultūras mantojuma glābšana krīzes situācijās. Saruna ar speciālisti Katrīnu Kukaini

Lai sniegtu atbalstu Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekciju glābšanā, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir atsaukusies starptautiskai iniciatīvai un aicina ziedot gan naudu, gan konkrētus krājuma aizsardzības materiālus kultūras mantojuma vērtību saglabāšanai. Kultūras mantojuma glābšanas centrā Ļvivā strādā speciālisti, kas nogādā drošībā Ukrainas arhīvu, muzeju un bibliotēku kolekcijas, kā arī sniedz pirmo palīdzību tām vērtībām, kas cietušas karadarbībā.

Latvijas Radio 3 “Klasika” uz sarunu aicināja kultūras mantojuma speciālisti, LNB Attīstības departamenta vadītāju Katrīnu Kukaini.

Inga Saksone: Kā jūtas kultūras mantojuma sargātāji un speciālisti, skatoties video un fotogrāfijas no Ukrainas?

Katrīna Kukaine: To skatīties ir briesmīgi, un redzētais rada milzīgu bezspēcības sajūta. Daudzi saka, ka labākais, ko šajā laikā varam darīt, ir darīt to, ko protam un mākam, mēģināt palīdzēt ar savām zināšanām. Jā, mēs neesam spējuši mierīgi notiekošo vērot no malas. Protams, var rakstīt visādas deklarācijas, uzsaukumus, bet mēs atsaucāmies starptautiskajai iniciatīvai vākt gan ziedojumus, gan krājuma aizsardzības materiālus. Ļvivā ir izveidots kultūras mantojuma glābšanas centrs bibliotēkām, arhīviem un muzejiem, kur tad visi saplūst, lai palīdzētu nosargāt Ukrainas kultūras mantojumu un tam, kas jau ir skarts un bojāts, sniegt “pirmo palīdzību”. Ziedot.lv izveidota atsevišķa ziedojumu līnija, un gaidām ne tikai naudiņu, bet arī krājuma aizsardzības materiālus, kurus savāksim Nacionālajā bibliotēkā, sapakosim un aizgādāsim uz Ļvivu mūsu kolēģiem.

Mēs esam ar viņiem saziņā, un palīdzība tiešām ir ļoti nepieciešama.

UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ir arī seši Ukrainas objekti. Vai UNESCO nav kādas iespējas pret notiekošo protestēt? Kultūrmantojuma barbariska graušana ir viens no kara noziegumiem.

Jā, tas ir kara noziegums. Jau 1954. gadā tika pieņemta Hāgas konvencija par kultūras mantojuma aizsardzību bruņotu konfliktu gadījumā, kurā ir ļoti skaidri definēti noziegumi tieši pret kultūras mantojumu. UNESCO sniedz palīdzību, sūta turp speciālistus, organizē glābšanas pasākumus, sniedz konsultācijas un ekspertu padomus.

Vai jums ir pieredze arī projekta sagatavošanā UNESCO mantojuma sarakstam? Tā nav vienkārša procedūra un ātri tajā nevar iekļūt. Kas tiek pieprasīts un cik rūpīgi tas tiek gatavots?

Gluži sagatavošanas procesā nē, bet esmu bijusi klāt vērtēšanas procesā un asistējusi vietas, kas ir ceļā uz pasaules mantojuma statusu. Jā, tas ir ļoti sarežģīts process – atrast īsto naratīvu, lai saredzētu vietu pasaules mērogā. Šodienas tēmu kontekstā vairāk runā par to, ka iekļaujoties jābūt skaidrai vīzijai, kā šis mantojums tiks saglabāts nākotnei, cik tas nozīmīgs vietējām kopienām un kā tās iesaistīsies saglabāšanā. Pēdējā laikā arvien svarīgāks ir krīžu plāns – ko darīt ārkārtas situācijās, lai mantojums tiktu nosargāts.

Jums ir bijusi iespēja strādāt arī starptautiskās grupās, tātad redzēt arī citu valstu pieredzi. Kā glābj profesionālis un kā neprofesionālis – kļūdas, mācības?

Man bija lieliska iespēja apgūt kursu, kuru pasniedz Japānas Ritsumeikanas universitāte Kioto, kas jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar kultūras mantojuma glābšanu krīzes situācijās. Katru gadu viņi izsludina šīs apmācības, kurās piedalās tikai 14 cilvēki no visas pasaules kultūras mantojuma kopienas. Man bija tā laime un gods tur iekļūt. Mūsu mentori ļoti uzsvēra profesionāļu klātbūtni – kad jāglābj, tad iesaistās visi, bet ir jābūt ļoti skaidrai struktūrai, kas ko dara. Profesionāļa klātbūtne ir ļoti svarīga, jo var gadīties pieļaut neatgriezeniskas kļūdas. Piemēram, kāds objekts netiek neprofesionāli novietots, tam var sekot nākamie riski, un kultūrvērtība var aiziet bojā. Tieši tāpēc profesionāļu un restauratoru klātbūtne ir ļoti svarīga.

Pirmajā brīdī lielākais apdraudējums šķiet uguns, bet vai bīstamāks tomēr nav ūdens?

Jā, sevišķi runājot par mūsu bibliotēkas arhīva jomu, kas ir papīrs. Arī mēs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veicām risku izvērtējumu, un noslēdzās ar secinājumu par ūdeni. Muzeja priekšmetus var apdraudēt arī rūsa. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai savs plāns vēl top, bet mēs jau esam sākuši reālas gatavošanās darbības –

ārkārtas situāciju kastes visās krātuvēs un lasītavās, esam apmācījuši 200 darbiniekus, lai viņi zina, ko primāri rīkoties.

Kas ir pats svarīgākais, pirms sākam domāt, kā un ko glābt?

Pats svarīgākais ir apzināties riskus. Risks izveidojas pēc formulas – no tā, kāda ir mūsu ievainojamība, kā mēs to sagaidām, vai var būt vājie punkti aizsardzības sistēmā, kāda ir mūsu kapacitāte tikt galā ar problēmu, kas mazina šo risku. Vēl viens faktors ir tas, cik reāls vispār ir apdraudējums un cik liela ir tā ietekme. Viss kopumā rada risku. Pamatu pamats ir saprast visu kontekstu, cik droši viss atrodas ikdienā un kuri ir galvenie faktori, lai jau pirms tam nepieļautu, lai kaut kas tāds nenotiktu. Ir vesela kustība, kas iestājas par to, lai nelietotu vārdus “dabas katastrofa”.

Dabā nav katastrofu.

Tā dzīvo savu dzīvi, elpo, kādreiz satrakojas. Katastrofa rodas tad, ja cilvēks ir, piemēram, par blīvu sabūvējis tādās vietās, kur skaidrs, ka būs zemestrīce vai cunami, nav izveidojis ugunsdrošības sistēmu – tu pats jau esi sev iezīmējis katastrofu, kas tādā mirklī var notikt.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir 4 miljoni vērtību. Ko un kā glābtu krīzes situācijā?

Protams, ka nevar visu ne pārvietot, ne izglābt – tas jāizslēdz no apziņas. Bet tādas ēkas kā Nacionālā bibliotēka ir būvētas ar domu, lai tur viss būtu drošībā, un, iespējams, ka apdraudētajā zonā šī ēka tomēr paliek krājumam drošākā vieta. Evakuācija ir pēdējais variants. Ko glābt – ir ļoti sarežģīts jautājums. Tas ir brīdis, kurā mēs viens ar otru strīdamies un laužam šķēpus par to, kas ir prioritārs. Šādos gadījumos iesaka sadarboties ar operatīvajiem dienestiem un jautāt viņu padomu – iespējams, ka mēs kā krājuma glabātāji netiksim klāt savām vērtībām, bet varbūt kāds glābējs tomēr spētu palīdzēt. Tādēļ šajos plānos ir aicināts izstrādāt stāvu plānus, kuros atzīmē prioritātes. Tas vairāk paredzēts nevis mums pašiem, bet tieši glābējiem.

Latvijas Radio ļoti lepojas ar savu pagrabu ar lieliem dzelzs skapjiem un dzelzs durvīm, kur glabājas mūsu arhīvi. Arī raidītais ēterā visās programmās katru dienu tiek ierakstīts un dublicēts vairākos eksemplāros. Vai arī bibliotēkā ir šādas “drošās telpas”?

Visas krātuves ir būvētas kā drošas telpas.

Tas, kas ir digitalizēts, jau kaut kādā veidā ir saglabāts, bet ļoti svarīgi ir tas, ko šobrīd uzsver arī Ukrainas kolēģi – nekad nekas neaizstās oriģinālu.

Digitālā vide mums ļauj brīvi interpretēt arī faktus un datus, ka beigu beigās oriģināls, kurš glabājas arhīvā vai bibliotēkā, paliks tas īstais un vienīgais, kas var pasaulei pastāstīt, kā tad īstenībā ir.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 3,8 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt