PārMijas

Aivars Hermanis 65. jubileju svinēs ar jaunu albumu un skaistiem koncertiem

PārMijas

Portugāļu dīva Marija Mendeša: Džeza pasaule joprojām ir ļoti maskulīna

LSO direktors Uldis Lipskis: Liepāja šobrīd ir droša vieta – pie mums viss ir kārtībā

Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Lipskis: Liepāja šobrīd ir droša vieta – pie mums viss ir kārtībā

Liepājā šobrīd valda liela rosība: 7. martā "Lielajā dzintarā" ar Ērika Ešenvalda saksofonkoncerta "Arktikas vīzijas: Jūra" pasaules pirmatskaņojumu, ko tiešraidīs arī Latvijas Radio 3 "Klasika", tiks atklāts Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls. Bet 8. martā, Starptautiskajā sieviešu dienā, vaļā tiks vērts jauns albums ar mūziku, ko radījušas tikai un vienīgi sievietes. "Tā ir laimīga sakritība, jo disks tik tikko radīts," stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) direktors Uldis Lipskis.

Kāpēc albuma atvēršanas svētki iekļauti tieši Zvaigžņu festivāla programmā? "Tādēļ, ka Zvaigžņu festivāls Liepājā jau izsenis bijusi viena no galvenajām platformām, kurās prezentēt jaundarbus," skaidro Lipskis. "Andra Dzenīša, Riharda Dubras un Artura Maskata klavierkoncerti, tāpat arī Santas Ratnieces koncerts, kas iekļauts jaunajā albumā, pirmatskaņojumu piedzīvojuši tieši Zvaigžņu festivālā, līdz ar to festivāls ir ļoti laba vieta, kur atvērt šādu izdevumu."

Albuma nosaukums – "The Glittering Wind" jeb "Vēja mirdzums" patapināts no albumā pārstāvētās Gundegas Šmites opusa nosaukuma, kas Liepājā izskanējis aizpērn. "Tā bija īpaša simtgades programma, kurā mēs uzrunājām piecas latviešu komponistes. Uz savu galvu, nevis sadarbībā ar prezidenta kanceleju. Toreiz bija dilemma – vai nu spēlēt latviešu mūzikas pērļu saujiņas kārtējo interpretāciju, vai arī aicināt radīt jaunus darbus, no kuriem kāds varbūt jau nākošajā simtgadē varētu kļūt par ikonu," atceras LSO direktors.

"Koncerts ar pieciem pirmatskaņojumiem, kuri iekļauti arī albumā, uzreiz neradīja lielu rezonansi, jo simtgades svētki bija tik jaudīgi, ka visiem galva reiba no pārbagātības. Bet – jo vairāk iet laiks, jo vairāk lepojos ar šādu repertuāra izvēli.

Tas nav aiz kaut kādiem feministiskiem apsvērumiem radīts krājums – vienkārši tajā brīdī likās: ja Mātes Latvijas priekšā vajag dziļi noliekt galvu, tad sieviešu uztvere un mentalitāte šādam žestam būtu ļoti īpaša un atšķirīga."



Katrs opuss iezīmē katras komponistes rokrakstu. "Tas ir unikāli, jā, jo mēs uzrunājām dažādu paaudžu skaņrades – Marinu Gribinčiku, Maiju Einfeldi, Gundegu Šmiti, Santu Ratnieci un Selgu Menci. Katrai, protams, ir savs pasaules redzējums un īpašs, unikāls rokraksts, bet vienlaikus šie pieci skaņdarbi dabiski izveidoja vienu skaņdarbu ciklu, ko atzīmēja arī "Klasika", apskatot šo koncertu – ka ir tiešām pārsteidzoši, ka tik dažādas personības varējušas radīt iekšēji dziļi vienotu mākslas darbu."

Turklāt vairumam no albumā pārstāvētajām autorēm šogad izrādījies ciešs sakars ar Lielo mūzikas balvu:

Maija Einfelde balvu ieguvusi par mūža ieguldījumu, Šmite – par skaņdarbu ''Rītausmas dieve Ēosa'', bet Santa Ratniece bija nominēta. "Mūzikas balva apstiprināja mūsu izvēles pareizību," pasmaida Lipskis.

Pie orķestra pults šajos ierakstos ir divi diriģenti. "Šī ir mūsu pirmā publikācija, kurā ir maestro Gintars Rinkevičs ar pieciem skaņdarbiem Latvijas simtgadei, kā arī Santas Ratnieces Septītais Liepājas koncerts, ko pirmatskaņojām kopā ar Atvaru Lakstīgalu 2014. gada Zvaigžņu festivālā. Solists bija Vestards Šimkus, kurš bija arī ierosinātājs Andra Dzenīša un Santas Ratnieces klavierkoncertu tapšanai – pēc tam viņš pats tos arī brīnišķīgi atskaņoja."



Albumu "Vēja mirdzums" klajā laidusi nacionālā ierakstu kompānija "Skani", un Lipskis arī saka lielu paldies skaņu režisoram Normundam Slavam par sadarbību desmit gadu garumā: "Viņš brīnišķīgi jūt mūsu orķestri…"

Līdzās festivāla koncertiem tiks atklāta arī interesanta fotoizstāde. "Sākotnējā iecere mums bija mazliet savādāka – gribējām pievērst publikas uzmanību tam, cik daudz Liepāja iniciē un pirmatskaņo jaundarbus, tāpēc sākumā bija doma par Liepājas fotomeistara Jāņa Vecbrāļa darbu izstādi. Kopā ar mums viņš ir jau devīto gadu – fotografē visus koncertus. Bet redzot, kā šo deviņu gadu laikā Jānis audzis kā fotogrāfs, cik ļoti uzlabojusies viņa rīcībā esošā tehnika un "Suitu sāga", kur viņam bija unikāla iespēja fotografēt ģenerālmēģinājumus, ir viņa profesionalitātes virsotne šajā žanrā, apstājāmies pie viena konkrēta pirmatskaņojuma – Riharda Dubras "Suitu sāgas" izrādēm, tāpēc arī izstāde tiek dēvēta kā "Pirmā". Jo tā ir pirmā opera, kas tapusi pēc Liepājas ierosinājuma, un pirmā krāsainā fotoizstāde, jo parasti esam izpaudušies melnbaltajā formātā."

Uz jautājumu, kuru no koncertiem Lipskis pats personīgi gaida visnepacietīgāk, orķestra direktors, kurš pats savulaik bijis lielisks klarnetists, gan atzīmē, ka intriga esot katrā. Taču jūtams, ka visvairāk viņš ilgojas piedzīvot kamerkoncertu "Arlekīns". "Tas ir īpašs Štokhauzena skaņdarbs klarnetistam solo ar pantomīmas un aktierspēles elementiem, tāda monoizrāde ar commedia dell'arte turpinājumu. Tas būs ļoti izaicinoši."

Vēl Lipskis akcentē Maijas Kovaļevskas un pianista Armanda Ābola koncertu. "Tāpat kā pasaulē, arī Liepājā Maija ir iemīļota un labi zināma, taču kamermūzika viņas interpretācijā ir kaut kas ļoti jauns, un arī pianists Armands Ābols sen nav dzirdēts," stāsta Lipskis. "Turklāt šis salikums galīgi nav nejaušs, jo

Maija Kovaļevska jau sen vēlējās vienā koncertā uzstāties ar savu brālēnu Armandu Ābolu, jo tieši Armands bijis viņas iedvesmotājs izvēlēties mūziķes karjeru.

Un šī būs pati pirmā reize, kad viņi vienā koncertā satiksies uz skatuves, muzicējot kopā! Festivāla noslēguma koncertā katram no viņiem būs veltīta atsevišķa daļa, bet kamerkoncertā 13. martā viņi saspēlēsies ļoti smalkās latviešu un vācu romantisma dziesmās."

Kopumā festivāls aicina gan tos, kam patīk vēriens, spēks un varenums, gan arī tos, kas tā pavisam intīmi grib pavadīt kādu muzikālu vakaru.

Laikā, kad visa pasaule dzīvo bailēs no koronavīrusa, tiek atcelti koncerti, lidojumi un slēgtas koncertzāles, Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs mierina: "Liepāja šobrīd ir droša vieta – pie mums viss ir kārtībā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti