Svētku lāde

Viss kārtībā – vecāki uz vietas, koris dzied un skan! Līgas Celmas-Kursietes atmiņu stāsts

Svētku lāde

Pirmie svētki Atmodas gaisotnē: skan "Nevis slinkojot un pūstot", plīvo Latvijas karogi

Kā mūsdienu deja ienāca Dziesmu svētkos? Edmunda Veizāna stāsts

Kā mūsdienu deja ienāca dziesmu svētkos? Stāsta horeogrāfs Edmunds Veizāns

90. gados Latvijā ļoti populārs kļuva hiphops, breiks un daudzi citi laikmetīgās dejas stili, un bija tikai likumsakarīgi, ka arī Edmunds Veizāns (šodien – "Veizāna deju skolas" vadītājs, horeogrāfs, dejas pedagoģijas doktors, tolaik – ļoti aktīvs mūsdienu dejas lauciņa entuziasts un praktiķis) tika uzaicināts Valsts izglītības satura centrā par to atbildēt valstiskā līmenī. Tika organizēti vairāki mūsdienu dejas festivāli, un, kad tika apkopota informācija par to, cik daudz Latvijā ir mūsdienu dejas kolektīvu un dejotāju, bija skaidrs, ka dziesmu un deju svētkos arī šim virzienam jāatrod vieta. Pirmo reizi mūsdienu deja skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ar koncertu Kongresu namā nokļuva 2000. gadā.

"Svētku lāde"

Spilgti notikumi caurstrāvo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi. Cik īsti sena tā ir? Kad draudžu un pagastskolu skolotāji saprata, ka ar mācēšanu lasīt, rakstīt un rēķināt vien bērna attīstībai nepietiek?

Par pārmaiņu vējiem, atmodas vēsmām, personībām un iešanu plašumā ciklā "Svētku lāde" stāsta savas jomas profesionāļi, erudīti aculiecinieki un pieredzes bagāti dalībnieki.

"Tālajā 1996. un 1997. gadā Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrā (tagadējā Valsts izglītības satura centrā) par latviešu tautas dejām bija atbildīga Rita Spalva, kura ar interesi novērtēja arī dažādas jaunas izpausmes dejas žanrā," stāsta Veizāns. "Rita Spalva sākotnēji atbildēja tikai par latviešu tautas deju lauciņu, bet, tā kā pamazām jau parādījās dažādas mūsdienīgas un progresīvas dejas izpausmes, viņa bija atbildīga arī par tām.

Toreiz šo dejošanas veidu tā arī sauca – netradicionālo deju stili, jo neviens nevarēja saprast, kas tas tāds īsti ir... Modernās dejas tendences Latvijā vēl tikai ienāca, sāka veidoties un parādījās tikai kaut kādas struktūras."

1996. gadā Rita Spalva Edmundu Veizānu uzrunājusi kā vienu no mūsdienu deju festivāla rīkotajiem: "Tolaik sāku organizēt festivālus tieši netradicionālajiem dejotājiem – hiphops, laikmetīgais breiks – mēs pat nezinājām, kā to visu īsti sauc... Tā nu Rita mani uzrunāja – varbūt es varētu nākt uz Valsts izglītības satura centru un ar to nodarboties valstiskā līmenī.

Es – jauns, neprecēts  –, protams, piekritu! Jo kas gan varēja būt labāks kā festivāliem, ko rīkoju privāti, ar savu iniciatīvu, dabūt valsts atzinību un valsts statusu!

1997. gadā notika pirmais Netradicionālo deju festivāls, 1998. gadā jau aizgāja plašāk – bija "Mūsdienu ritmi", "Modes ritmi". Vairāki festivāli notika gan Valsts jaunatnes iniciatīvu centra paspārnē, gan arī privāti, jo centrs nevarēja aptvert visus pasākumus – ja sezonā notika viens, arī tas bija ļoti labi. Valsts jaunatnes iniciatīvu centra paspārnē tika atvērta Mūsdienu dejas nodaļa, jo 1998. gadā tika apkopota informācija, ka visā Latvijā moderno deju studiju ir divi trīs simti... 1995. gadā bija noslēgušies skolēnu dziesmu un deju svētki, un sākām gatavoties 2000. gada skolēnu dziesmu un deju svētkiem."

Edmunds Veizāns

Zaļo gaismu mūsdienu dejas iekļaušanai skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos devis Ringolds Beinarovičs. "Jo dziesmu un deju svētki taču ir dziedāšanas un dejošanas svētki – un ja ar šīm mūsdienīgajām dejām nodarbojas liela daļa Latvijas jaunatnes, kāpēc gan to neietvert svētkos?

Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs varēja salikt ķeksīšus – sak', mēs strādājam ar jaunatni... Bet tā tas arī bija – jaunatne bija pieskatīta, strukturēta, koordinēta un vadīta, virzīta, izglītota – ko tikai mēs nedarījām!

Un jauniešiem bija pasākums – tā mēs 2000. gadā nonācām skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos," atminas Veizāns. "Sākumā tas bija koncerts Kongresu namā, arī 2005. gadā tāpat, bet mēs

sapratām, ka modernās dejas tendence ir ļoti, ļoti liela – tie nav tikai vairāki simti kolektīvu Latvijā ar vairāk nekā tūkstoti dalībnieku – ir vēl, vēl un vēl!

Kustība kļuva populāra, sākās ceļš uz lielkoncertu..."

"Svētku lāde"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt