Atspere

"Atsperē" saimnieko Orests Silabriedis un Dita Lūriņa, viešņa - Kristīne Matīsa

Atspere

Radījuši ko jaunu un nebijušu. "Raxtu Raxti" valsts svētkos

Kas var būt svaigāks par tīru skaņu! Studijā Ilze Lasmane-Brože un Nils Īle

Kas var būt svaigāks par tīru skaņu?! Strauji tuvojas festivāls «Porta»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pasaules mūzikas festivāls "Porta", kas šogad notiks Valmierā (8. novembrī), Rīgā (9. novembrī) un Rēzeknē (10. novembrī), jau atkal vedinās izjust pasaules daudzveidīgās stilu vēsmas. LR3 "Klasika" kopā ar vienu no "Portas" veidotājām Ilzi Lasmani-Broži un perkusionistu Nilu Īli ieskicē gan festivāla programmu, gan šī brīža pasaules mūzikas tendences.

"Šogad festivāla programmu veidojām tā, lai pavasaris sasaucas ar rudeni –  pavasarī ar fantastisku koncertu viesojās Tuvas nacionālais orķestris –

pirmās minūtes pagāja klausoties, un tad jau tu biji stepē, pārvērties par vēju un lidoji līdzi putniem," smejas Ilze Lasmane-Brože.

"Bet Kristiāns Cēnders, kas viesosies tagad, ir citāds –  viņš uzsver, ka pārstāv Rietumu skolu virstoņu dziedāšanā, kas jau ir savdabīgi, un paralēli tai viņš arī jodelē –  avangardiski, protams. Un viņš uz skatuves ir viens, tā ka būtiskas atšķirības būs. Tuvieši jau ievadīja virzienu, kuru mēs gribējām paturpināt, parādot, kā tas viss attīstās, jo pasaules mūzika jau ir saistīta ar trasformāciju."

Festivāls "Porta" ir zelta sijātāji, jo aizvien grūtāk ir atrast pirmatnējo skanējumu. "Jā, turklāt nāk klāt elektronika - ja tā nobrūk, tad visis nobrūk," piekrīt Ilze Lasmane-Brože.

"Tomēr mēs ņemam vērā tendences, ka patiešām notiek mainība, viss pārvēršas par kaut ko vienu, tāpēc mūsu festivālā būs ļoti plašs spektrs – no tīras etnomūzikas līdz pat folkpopam, lai klausītāji jūt šo ceļu un attīstību un var paņemt to, kas katram šķiet būtiskākais."

Pasaules mūzikas festivāla "Porta" programma

Kur īsti atrast to tīro avotu –  vai patiesi jādodas uz Āfrikas džungļiem? "Ja skatāmies Gambiju, Senegālu, tuvāk okeānam –  arī šīs tautas ir tik mobilizējušās," novērojis Nils Īle. "Visiem patīk Eiropa, neviens vairs nestaigā nacionālajos tērpos, bet gan džinsos, un priecājas, ka arī līdz viņiem nokļuvis 'second hand'. Gvinejā un vēl dažās valstīs, kur tūrisms vēl nav tik aktuāls, it kā vēl palikuši iedīgļi. Bet arī šajā etniskajā vidē, tāpat kā pie mums, daudzas lietas tiek sagrozītas, lai kaut kā izceltos ar kaut ko svaigu.

Kas var būt svaigāks par tīru skaņu?! Elektronika ir tik izsmelta..."

Vēl arī tas, ka pasaules mūzikā kopā liktas dažādas nacionalitātes, apvienojas dažādas ietekmes. "Taču interesanti, ja var salikt tā, ka jūt, no kurienes ir tā grupa –  jo pasaules mūzikas būtība jau ir šī sapludināšana. Tas ir interesanti – redzēt, kas tur galu galā veidojas," uzskata Ilze Lasmane-Brože. "Bet visinteresantāk ir tad, ja jūt to, kas īsti tam ir pamatā – ka jūt saknes. Tāpēc nu jau atkal arvien vairāk novērojama tendence stiprināt nacionālo, tīro mūziku. Arvien spēcīgāk tautās tiek pētītas saknes, lai pasaulē varētu atgriezties ar savu stāstu."

Kuras īsti ir tās lietas, kas atšķir tautu no tautas? "Domāju, ka valoda ir būtiskākā, un ir pētījumi, kas to apliecina. Jo pēc būtības jau visi esam vienādi," ir pārliecināta Ilze Lasmane-Brože.

"Mūzikā un komunikācijā man bijuši dažādi piedzīvojumi, taču galu galu esmu nonācis pie secinājuma, ka ir jābūt pašam, kas esi, dzīvam – un tad arī tādi paši kā tu tev apkārt lips," spriež Īle.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti