DAP Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne uzsver, ka kartēšanas darbi Latvijā turpinās un tā jau ir ceturtā sezona. Līdzās dažādiem dabas brīnumiem, jauniem pilskalniem, lielajai kosai, jaunai sūnu sugai – renīšu ričijam (Riccia canaliculata) un citām dabas vērtībām, kartētāji uziet arī sprādzienbīstamus priekšmetus.
„Apzinot Latvijas dabas vērtības, mēs sastopamies ne tikai ar biotopiem, bet tajos reizēm tiek konstatētas arī mīnas, kas, visticamāk, ir saglabājušās no 2. pasaules kara laika. Šādi gadījumi nav bieži, bet saņemtā informācija ir no visas Kurzemes. Zvārdes apkārtnē bijuši trīs šādi gadījumi, vēl četri bijuši citur Kurzemē. Par šādiem gadījumiem vienmēr tiek informēta valsts policija,” stāsta Irisa Mukāne.
Situācijas ir dažādas, un reizēm ir grūtības par atradumiem sniegt precīzas ziņas, taču tas tiek darīts.
„Ir reizēm bijušas problēmas mežainos apvidos, kur nav GPS vai tas ir vājš, vai sazvanīt, lai pateiktu, kur šis objekts atrodas,” saka Mukāne.
Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona kapteinis Aigars Pūce skaidro, kāpēc šī gada pirmajos mēnešos rota neitralizējusi daudz vairāk nesprāgušo lādiņu nekā pērn gada pirmajos mēnešos:
„Es domāju, ka tas vairāk skaidrojams ar to, ka ziema ir bijusi ļoti silta, cilvēkiem bijušas iespējas vairāk doties uz mežiem, apstrādāt laukus vai veikt būvniecības darbus. Lielu pienesumu dod arī karavīru meklēšanas vienība „Leģenda”. Arī viņi ziņo, kur viņi rakuši, bieži atrod munīciju. Ja ziema ir ar salu un dziļu sniegu, atrastās munīcijas apjoms samazinās.”
Jau gadiem ilgi Latvijā tiek neitralizēti Otrā un Pirmā pasaules kara laika lādiņi, taču joprojām nevarētu teikt, ka atrasto nesprāgušo lādiņu skaits būtu samazinājies, joprojām tos atrod.
„Ir redzēti un dzirdēti dažādi gadījumi – ar arklu izceļ, izstumj no zemes. Ja atrodat, iezīmējiet vietu, neaiztieciet, atkāpieties un ziņojot valsts policijai vai 112, tad ziņa nonāks pie cilvēkiem, kuri atbild par konkrēto teritoriju,” saka Aigars Pūce.
Sabiedrība kopumā un cilvēki kļuvuši apzinīgāki, skaidro Pūce, taču joprojām ir letāli gadījumi:
„Pēdējais negadījums bija pērn septembrī Jelgavas novada Kalnciema apkārtnē, kur cilvēks mēģināja sadalīt lādiņu gabaliņos, un viņš, protams, detonēja. Cilvēkiem nevajag ar tādām lietām nodarboties. Šīs visas lietas ražotas, lai kādu nogalinātu. Ja savu misiju neizpildīja agrāk karu laikos, tad to var izdarīt mūsdienās.”
Vidēji gadā Latvijā tiek neitralizēti no 5000 līdz 6000 nesprāgušo lādiņu. Ņemot vērā šī brīža tendences, iespējams, ka šogad neitralizēto lādiņu skaits būs lielāks.
