Kuldīgas muzeja vadītājs: Darba te pietiek vēl vairākām paaudzēm uz priekšu

Kurzemes muzejos turpinās darbs bez klātienes apmeklētājiem, piedāvājot iespējas ielūkoties muzeja darbā virtuāli un atklājot arī kādus mazāk zināmus faktus. Tikmēr muzeja speciālistiem tā ir iespēja pievērst uzmanību tiem darbiem, kam ikdienas ritmā nepietika laika. Tāpat nav apstājies restauratoru un pētnieku darbs. 

Kuldīgas muzeja vadītājs: Darba te pietiek vēl vairākām paaudzēm uz priekšuInga Ozola

Talsu novada muzeja direktore Mirdza Jonele stāsta, ka muzejs ir apmeklētājiem slēgts, bet tas nenozīmē, ka muzeja darbinieki nestrādā. Cilvēki strādā gan attālināti gan uz vietas, muzejs apmeklētājiem tagad ir atvērts internetā, jo top dažādi raksti.

“Protams, žēl, ka mums iet garām kārtējā mākslas dienas – pašu mākslinieku ikgadējā izstāde. Izvērtēšana notika, un mums ir zināms, kam to dosim, bet gaidīsim mirkli, kad to varēsim pasniegt. Ir viss apgrūtinoši, bet, zinot, kāda ir situācija valstī, nav jākrīt panikā, bet jānoturas ar vēsu galvu,” uzsver Mirdza Jonele.

Kuldīgas novada muzeja vadītājs Eduards Dambergs ir optimisma pilns, jo šķiet, ka, lai nu kur, bet muzejos darbs nav apstājies. Muzeja vadītājs saka, ka darba te pietiek vēl vairākām paaudzēm. Lai arī sākotnēji valdījis neliels apjukums, kā strādāt šajos apstākļos, tad tagad jau ir nodrošināts stabils darba ritms.  Iespēju robežās darbs saplānots tā, lai vecāka gadagājuma cilvēki un speciālisti, kuriem ir mazi bērni, varētu strādāt attālināti. Tie, kuri strādā klātienē (puse no visiem darbiniekiem), izvietoti atsevišķās telpās, lai radītu viņiem pēc iespējas drošāku darba vidi, stāsta muzeja vadītājs. Tagad ir lielākas iespējas pievērst uzmanību muzeja krājumam.

Eduards Dambergs skaidro: “Arī tie speciālisti, kuri ikdienā strādāja ar apmeklētāju uzņemšanu, ir pārvirzīti darbam krājumā. Palīdz kolēģiem ar dažādu kolekciju aprakstīšanu, piemēram, mums krājumā ir nonākušas vairākas kolekcijas. Arī kādreizējā fabrikas “Vulkāns” arhīvs.

Tagad ir laiks pārskatīt un iekļaut mūsu muzeja krājumā.”

Neraugoties uz krīzes situāciju valstī, Kuldīgas novada muzeja darbs šogad ir izaicinājumu pilns. Būtiskākais ir atvērtā krājuma muzeja ekspozīcijas iekārtošana, uzsver muzeja direktors.

“Pagājušā gadā mums izdevās veiksmīgi apgūt mūsu jauno ēku, kuru pašvaldība mums ir piešķīrusi lietošanā. Tā ir kādreizējā 30. gados Latvijas bankas Kuldīgas nodaļas ēka. Šobrīd tur izvietotas slēgtās krātuves, bet lielākais darbs, ar ko strādā liels skaits speciālistu un pētnieku, ir atvērtā krājuma ekspozīcijas daļa, kam izdevies piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Šobrīd notiek gan plānošanas process, gan ekspozīciju priekšmetu aprakstīšanu – liels apjoms, ko organizējam attālināti un esam pieslēguši tam speciālistus, kuri ikdienā dara pavisam ko citu,” atklāj Dambergs.  

Tāpat arī Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Rita Krūmiņa stāsta, ka muzeja darbs nav apstājies.

Beidzot brīdis pieķerties tiem darbiem, kuriem ikdienā nepietika laika. Daļa strādā attālināti no mājām, citi devušies atvaļinājumā, bet pārējie iesaistīti dažādos darbos.

Rita Krūmiņa atzīmē: “Runājot par zāļu dežurantiem un apkopējiem, mums ir lieliska iespēja piesaistīt dežurantus krājuma darbā, jo mums ir vairāk nekā 120 000 vienību, darbinieki ir piesaistīti krājuma digitalizēšanai. Viens zāļu uzraugs skenē dokumentus, otrs fotografē dārgmetālus.”

Liepājas muzejs tāpat kā citi uzmanību pievērš virtuālajai saziņai ar apmeklētājiem, un ir aktīvi popularizējot krājumu sociālajos tīklos, sadarbojoties ar žurnālistiem.

“Pagājušā nedēļā bija raksts par ugunsdzēsēju zvanu, kas izkalts Liepājas kaltuvē 1873. gadā. Tas ir pirmais tāds torņa zvans. Krājumā arī durtiņas no šīs lietuves. Mēs paši to no jauna atklājām, jo ir vairāk laika pētniecībai,” stāsta Rita Krūmiņa.

Darbs turpinās arī Ventspils muzejā, kam ir vairākas struktūrvienības, kur strādā pētnieki un citi speciālisti, turpinās nozīmīgi restaurācijas darbi, stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Eistere.

Viņa ieskicē: “Restauratori nodarbojas ar restaurāciju. Ir restaurēts signāla lukturis un knaibles. Vislielākie restaurācijas darbi ir saistīti ar laivu restaurāciju. Tiek jauktas nost laivu nojumes, tie ir lieli darbi, lai mēs pēc tam jau varētu aplūkot no jauna restaurētas laivas.”

Maruta Eistere uzsver, ka šis laiks rod iedvesmu jaunām idejām, kā varētu strādāt tālāk un kā muzeji varētu būt daudz pieejamāki apmeklētajiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti