Situācija frontē sarežģīta
Situācija Ukrainas austrumu frontē saglabājas sarežģīta. Tam apliecinājums ir karavīru novērojumi Doneckas apgabala Terni ciemā, kurus tie sniedza "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" korespondentam.
Viens no karavīriem sacīja: "Situācija ir smaga. Strādājam dienu un nakti. Taisnība, ka lādiņu trūkst. Pēc iespējas vairāk taupām tos."
Savukārt vēl kāds karavīrs piebilda: "Mums šobrīd ir vairāk kaujas iespēju, tā kā pretuzbrukumā mēs atspiedām pretinieku. Situācija ir kļuvusi mierīgāka [frontes] aizmugurē, kur mūsu puiši nostiprinājuši aizsardzību. [..] Ja mums būtu vairāk spēku, mēs varētu ātrāk izspiest ienaidnieku. Bet tā kā daži cilvēki izvairās [no dienesta], tās ir viņu tiesības. Es neslēpjos un esmu dzīvs. Paldies Dievam, viss labi."
Šodien stājas spēkā jaunais mobilizācijas likums, saskaņā ar kuru tagad dienestā iesauks vīriešus no 25 gadu vecuma. Turklāt karaklausībai pakļautajiem pilsoņiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir jānēsā līdzi dokuments, kas apliecina viņu uzskaiti militārajā dienestā, kā arī tuvāko 60 dienu laikā īpašā reģistrā jāatjauno sava kontaktinformācija.
Par to, ka sarežģīta situācija saglabājas arī frontē pie Harkivas, intervijā raidsabiedrībai CNN pauda Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Taču tā tiekot kontrolēta. Vienlaikus ministrs atzinis, ka ir nepieciešama munīcija un pretgaisa aizsardzības iekārtas.
Vajag lidmašīnas un rezervistus
Vajadzību pēc palīdzības Ukrainai intervijā aģentūrai AFP minēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šobrīd Ukrainai ir tikai ceturtā daļa no vajadzīgās gaisa aizsardzības. Pēc Zelenska teiktā, lai Krievijai nebūtu pārsvars gaisa telpā, Ukrainai nepieciešamas 120 līdz 130 lidmašīnas. Intervijā Zelenskis atgādināja arī par nepieciešamību papildināt karaspēka rindas ar rezervistiem.
Savukārt uz jautājumu, vai viņš piekristu Emanuela Makrona aicinājumam uz pamieru gaidāmo vasaras olimpisko spēļu laikā, viņš izteicās noraidoši.
"Teicu: būsim godīgi, Emanuel, es tam neticu. Izliksimies, ka ir kāds pamiers. Pirmkārt, mēs neuzticamies Putinam. Otrkārt, viņš neatvilks savus karavīrus, pareizi? Pareizi. Treškārt, ja iedomājamies, ka uz divām nedēļām ir kāds olimpiskais pamiers un visi stāv uz vietas, saki man, es teicu Emanuelam, kurš var garantēt, ka Krievija neizmantos šo laiku, lai pievilktu savus spēkus mūsu teritorijā?" viņš norādīja.
Zelenskis arī aicinājis daudzas tā dēvēto "globālo dienvidu" valstis piedalīties jūnijā gaidāmajā Ukrainas miera samitā Šveicē, izceļot nepieciešamību tajā piedalīties arī Ķīnai.
Savukārt sarunā ar aģentūru AFP Zelenskis, runājot par Krievijas uzbrukumu Harkivas virzienā, pieļāva, ka šis ir tikai pirmais no vairākiem uzbrukuma viļņiem. Zelenskis sarunā arī norādīja, ka vēlas, lai Rietumu sabiedrotie nekautrējas un nodod "Patriot" raķešu aizsardzības sistēmas Harkivas apgabala aizsardzībai.
Viņš arī pārmeta Rietumvalstīm par nepietiekamu atbalsta sniegšanu Ukrainai bailēs no Krievijas reakcijas.
"Mēs esam tādā bezsakara situācijā, kurā Rietumi baidās, ka Krievija zaudēs karu. Un nevēlas, lai to zaudē arī Ukraina. Jo Ukrainas galīgā uzvara novedīs pie Krievijas sakāves. Un Krievijas galīgā uzvara novedīs pie Ukrainas sakāves. Un te mēs ar jums esam šobrīd tādā brīdī un tādā izaicinājumā visiem," viņš teica.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
