Eiro fokusā

Hakatonā meklēja inovatīvus risinājumus Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem

Eiro fokusā

Aprīlī dīkstāves pabalstos izmaksāti 7 miljoni 957 eiro un tos saņēmuši 25 755 cilvēki

Šķeldas un koksnes cenas pēc vējgāzēm

Siltās ziemas dēļ Latvijā izveidojusies šķeldas pārprodukcija

Siltā ziema un Covid-19 krīze ietekmējusi kokrūpniecības nozari, kļuvusi par iemeslu tam, ka samazinājies šķeldas patēriņš un veidojas kurināmā uzkrājumi. Apstākļi uzņēmumos ir dažādi, vieni saskaras ar mazākām problēmām, citos darbs sarūk līdz minimumam. 

Federācija: Daudzos tirgos maijā sācies ''atkusnis''

Martā vēl strādāts, kā bija plānots, skaidroja biedrības "Latvijas Kokrūpniecības federācija" (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss. Aprīlī jau valdījusi pilnīga neziņa un tika strādāts ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Pircēji bija gatavi saņemt preces savās noliktavās, taču tur tās arī palika un patēriņā nenonāca.

"Vēl tik ļoti Covid-19 Eiropas sāga mūs neietekmēja. Katram ir savādāk, bet aprīlī vidēji pa nozari varētu būt 15% samazinājums izlaidē. Maijā izlaide prognozējas uz mīnus 20%, apgrozījumā tas varētu būt pat vairāk, jo cenas kritušās jaunajos līgumos, bet izskatīsies līdzīgi kā 2008. un 2009. gads. 2009. gadā bija viszemākie rādītāji, bet optimisms nozarē bija jau atgriezies. Savukārt 2008. gads makro ciparos nemaz nebija tik slikts, bet tas bija dziļākais krīzes laiks," klāstīja Klauss.

Tajā pašā laikā situācija maijā varētu mainīties. "Maijā redzam, ka ir sācies ''atkusnis'' ļoti daudzos tirgos, kas nav ātrs.

Bet tās noliktavas ir pilnas tā iemesla dēļ, ka, patēriņam pieaugot, salīdzinot ar aprīli, mūsu piegādes nav nepieciešamas tik lielos apjomos, tādēļ maijs būs zemāks izlaidē un apgrozījumā," atzina LKF izpilddirektors.

Uzņēmējs: Pārprodukcijas dēļ nozare paralizēta

Taču ne tikai šī krīze ietekmē nozari. Kurināmās šķeldas patēriņu ietekmējusi siltā ziema, un daudziem ražotājiem veidojas uzkrājumi.

Kāds Kurzemes uzņēmējs anonīmi atklāja, ka situācija ir sarežģīta un darbs ir gandrīz apstājies. Par problēmām nozarē atklāti gatavs runāt un savu redzējumu pauda Edijs Ošs no uzņēmuma SIA "Palleteries". Šķelda ir tikai viens no produktiem, kas tiek ražots.

"Visu ietekmēja siltā ziema, ir liela pārprodukcija, kas palika pāri no šīs sezonas arī nešķeldotā veidā, zari palika mežos.

Tas ir negatīvi, jo nenotiek jaunā pārstrāde," teica Ošs, norādot, ka industrija pašlaik ir paralizēta, bet nākamgad var veidoties iztrūkums.

Uzņēmējs  no Kuldīgas puses ir optimistisks, runājot par palešu ražošanu un to, kā spēj strādāt šajā laikā. Neviens tam nebija gatavs, bet vēsmas jau bija janvārī, atzina Ošs. 

"Mēs jau laicīgi sākām diferencēt tirgus. Tas nav tā, ka uz Āziju vairāk koncentrējamies, bet pa visu pasauli – Indija, Apvienotie Arābu Emirāti, Koreja, Japāna. Uzsvaru likām uz citiem tirgiem. Mēs tā kā vēl neizjutām, drīzāk pat otrādi - kad janvārī, februārī Ķīnā samazinājums, mēs pārkvalificējāmies uz citiem tirgiem. Kā Ķīna atnāca atpakaļ, tās pieprasījums bija milzīgs un mums darbs ir saplānots līdz jūnija beigām," atzina Ošs.

Šķeldas cena pārprodukcijas dēļ sarūk

Runājot par šķeldu, pārpalikums varētu izlīdzināties, sprieda uzņēmējs, bet šķeldas cenu kritums jūtams jau šobrīd. Par to stāstīja arī Liepājas siltumapgādes uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes loceklis Andris Štāls.

"Ziema bija stipri silta, līdz ar to šķeldas patēriņš ir mazāks, nekā bija plānots. Mēs jau nenopērkam priekš visas sezonas, pērkam, cik varam izlietot, mums nav milzīgu noliktavu, kur varētu uzkrāt  Mums jācīnās ar piegādātājiem, lai piegādā mazāk, viņiem ir interese piegādāt vairāk. Šķelda paliek pāri, un cena iet uz leju," sacīja Štāls.

Tajā pašā laikā tagad pavasaris ir vēsāks un  apkures sezona ir ieilgusi. Citus gadus šajā laikā apkures sezona jau ir beigusies.

Kaut arī vērojamas kurināmā cenu svārstības augšup un lejup, siltumenerģijas tarifu Liepājā tas neietekmējot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti