Kā Covid-19 krīzes laikā var iegūt iespēju strādāt ārzemēs? Oskara pieredze

Kaut arī šobrīd lielākajai daļai cilvēku nav iespējams izbraukt uz ārvalstīm un strādāt tur, ir cilvēki, kuriem izdodas izceļot. Tas saistāms ar komandējumu iespējām, strādājot atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā. Latvijas Radio izdevās sazināties ar Latvijas iedzīvotāju Oskaru, kuram pirms vairākām nedēļām izdevās aizbraukt uz Vāciju un strādāt tur.

Kā Covid-19 krīzes laikā var iegūt iespēju strādāt ārzemēs? Oskara pieredzeInga Ozola

    Oskars ārzemes strādā jau no 2014. gada, galvenokārt būvniecības nozarē. Vīrietis strādājis daudzviet Eiropā un pabijis arī ASV. Aptuveni gadu dzīvojis Latvijā, taču tieši šajā krīzes laikā viņam izdevies izbraukt uz ārzemēm, un nu jau trīs nedēļas viņš strādā Vācijā.

     „Man bija tāds piedāvājums, kaut arī bija viss šis vīrusa fons, nezinājām, kā tiksim galā, kā aizlidosim, visas robežas slēgtas. Saistībā ar vīrusu Eiropā nesapratu, kā būs. Robežas slēgtas, pasūtītājs gaida utt. Beigās izdevās visu nokārtot, ar repatriācijas reisiem aizlidojām, un viss bija kārtībā. Mums Latvijā ir mūsu firma, bet braucam strādāt uz Vāciju pasūtītājam,” stāsta Oskars. 

    „Vācu firma nokārtoja formalitātes, pierādīja, ka mēs braucam strādāt tieši pie viņiem. Mums tāpēc piešķīra reisus, un varējām izņemt biļetes.” 

    Kā ir Vācijā? „Cilvēki stāv gaidās, kad vērsies kādas nozares vaļā. Ir jāievēro drošības pasākumi, daudz kas strādā, kafejnīcas ir vaļā, ir pieejami muzeji, atvērušies zoodārzi, kur var aiziet atpūsties. Mums tagad ir tādi noteikumi, ka nevari ieiet veikalā, ja tev nav sejas maskas,” stāsta Oskars.

    Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) koordinatore Līga Baufale norāda, ka šīs ārkārtējās situācijas laikā brīva darba kustība ir ierobežota.

    „Tas nevienam nav noslēpums, ka visas dalībvalstis ir noteikušas lielākus vai mazākus ierobežojumus, ieskaitot pārvietošanos pāri robežām. Ir skaidrs, ka šobrīd brīvi šķērsot robežas arī darba nolūkos nav iespējams. Pārvietošanās nenotiek intensīvi,” viņa stāsta. Ir noteiktas dažādas profesijas, nozares, kurās nodarbinātajiem ir atļauts šķērsot robežu. Tie ir veselības aprūpes darbinieki, zinātnieki vai inženieri.

    „[Tie,] kas nodrošina kritisko preču, pakalpojumu plūsmu, bet vienkārši tā - ja es atrodu vakanci kādā citā dalībvalstī un pats kaut kur dodos strādāt, tas principā šobrīd nav iespējams,” skaidro Baufale. Tajā pašā laikā konsultācijas cilvēkiem turpinās joprojām, cilvēki var meklēt iespējas, jo situācija kādā brīdi var mainīties.

    „Protams, jautājums ir par sociālās sistēmas koordinēšanas lietām, bezdarbnieku pabalstiem utt. Daudzi ir atgriezušies, nenoformējot visus vajadzīgos dokumentus. Ir jāvēršas arī pašvaldību dienestos, kur ir iespēja risināt,” stāsta speciāliste. 
    NVA un EURES šobrīd aktīvas darbības, kas saistītas ar darba iespējām ārvalstīs, neveic, jo speciālisti lielāku uzmanību velta vietējam darba tirgum un iespējām.

    Pagājušā gadā EURES speciālisti saistībā ar darba iespējām ārvalstīs un ar to saistītiem jautājumiem snieguši vairāk nekā 6000 konsultācijas.  

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti