Lubānas novadā lācis izposta bišu dravu; Kurzemē gaida pirmo pūpolu medu

Kurzemē bites pamodušās jau februārī, bet izlidojušas martā, kas ir pilnīgi normāli, skaidro biškopis Jānis Vainovskis. Kamēr Kurzemes biškopji cer uz Lieldienām sagaidīt pirmo pūpolu medu, tikmēr Latvijas otrā pusē bišu dravas sākuši postīt lāči. Kompensācijas par lāču nodarītājiem postījumiem gan vēl neesot saņemtas par pērno gadu, stāsta biškopji.

Latgalē Lācis izposta bišu dravu, Kurzemē gaida pirmo pūpolu meduInga Ozola

    Lāči esot tikuši līdz Jelgavai, bet Kurzemē pagaidām nav manīti - savam mierinājumam saka biškopis no Saldus apkārtnes Jānis Vainovskis. Bitenieks ved savas bites arī uz citām Latvijas vietām, piemēram, Ādažiem, kur viņam pateikts, ka vest jau varot, bet esot manītas lāču pēdas. Bitenieks atsūta sociālajos tīklos pamanītu fotogrāfiju no Lubānas puses, kur redzami lāču postījumi, tāpēc saruna par pirmo pavasara medu Kurzemē iesākas par lāču postījumiem.

    „Ļoti izārdīta tā drava. Izskatās, ka lācis bija ļoti izsalcis. Ir pamats uzskatīt, ka šogad lāčiem nav bijusi normāla iespēja iemigt, visu laiku kāds saules stariņš viņus varēja modināt. Izskatās, ka viens ir gulējis, kad pamodies, pirmās kalorijas ieraudzījis bišu dravā. Loģiski, bites ir pagalam, jo lācis velk ārā medus rāmīšus un ēd bišu maizi un medu. Parasti bites tiek izkratītas zālē, bet viņas palidot vēl nespēj,'' skaidro Vainovskis.

    Izdodas sazināties ar bitenieku Lubānas pusē Edvīnu Ozoliņu. Tieši viņa

    bišu dravā marta otrajā pusē paciemojies lācis, izpostot piecpadsmit saimes:

    „Viss notika, lācis visas saimes bija izpostījis. Visi stropi bija izjaukti. Lāči rāmjus stiepj projām – nes kādus 50 metrus un tur visu notiesā.”

    Biškopis jau vērsies Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), lai saņemtu kompensāciju, taču no saviem kolēģiem dzirdējis, ka nav samaksātas kompensācijas par pagājušo gadu. Dabas aizsardzības pārvaldes vadošais eksperts Ģirts Baranovskis skaidro, ka daļa no kompensācijām vēl tiešām nav izmaksātas. Pērn biškopībā par kompensāciju piešķiršanu pieņemti 15 lēmumi 20 000 eiro vērtībā. Postījumi tika nodarīti Latgalē un Vidzemē.

    „Stāsts ir plašāks. Lēmums tiek pieņemts, bet atkarībā no budžeta iespējām tiek maksāts. Joprojām līdzekļu trūkumu dēļ daļu kompensāciju neesam samaksājuši. Tā varētu būt taisnība, ka daļa no zemes īpašniekiem, kam nodarīti postījumi, kompensācijas nav saņēmuši. Tas gan vairs nav DAP jautājums, bet gan Ministru kabineta un valsts budžeta jautājums. Līdz ko līdzekļi parādās, tā šos parādus nosedzam,” klāsta Baranovskis.

    Šogad ir saņemts viens iesniegums par lāča nodarītiem postījumiem bišu dravā Latgales pusē, aptuveni desmit augkopībā arī no Latgales par zosu radītiem zaudējumiem ziemas kviešu laukos. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists gan uzsver, lai saņemtu kompensācijas, jābūt veiktiem kādiem atbaidīšanas pasākumiem:

    „Parasti augkopībā tie ir putnu biedēkļi vai skaņas lielgabali. Biškopībā elektriskie gani vai kas cits, bet lai zemes īpašnieks būtu centies savus stropus aizsargāt.”

    Lāči gan nav vienīgais, kas var kaitēt bitēm. Laikā, kad ir salnas un uzziedējušas blīgznas, bitēm mēdzot piemesties caureja, saka biškopis Jānis Vainovskis. Neraugoties uz temperatūras svārstībām, pagaidām viņa bišu dravās viss esot kārtībā.

    „Reizēm tā notiek, ir jauks laiks, uzzied blīgznas, uznāk pa naktīm -5 grādi un vairāk. Ziedputekšņi, kas ir atvērušies, sasalst. Sasalušie ziedputekšņi citiem kukaiņiem nerada nekādas problēmas, bet tieši bitēm veido ziedputekšņu toksikozi, mazu saindēšanos, var piemesties caurs vēders,” stāsta bitenieks.

    Tagad dienas kļūst arvien garākas un tieši tam bites pievērš uzmanību, tad arī sākas rosība.

    „Būs silts laiks, tāpēc nākošnedēļ kāds aktīvs bitenieks varēs ievākt pirmos ziedputekšņus un pirmo nektāru tieši no blīgznām. Blīgznas sāk intensīvi ziedēt un visvairāk dod nektāru. Ziedputekšņus ievāks no zilajiem zvaniņiem, šur tur māllēpes un violetās panātrītes zied,” bišu ceļus uzskaita Vainovskis.

    Pūpolu medus, kas, iespējams, gaidāms jau uz Lieldienu laiku, ir gandrīz balts, reizēm ar zaļganu nokrāsu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti