Neparasts pavasaris – saka pieredzējusī augļkope un zemnieku saimniecības „Mucenieki” īpašniece Ligita Rezgale no Jaunlutriņu pagasta Saldus novadā.
„Var teikt, ka pavasaris ilgst visu laiku - gan janvārī, gan februārī, gan martā. Koki ir ļoti tālā attīstības stadijā. Mēs jau novērtējam, ka mums ir tā saucamais zaļais konuss, kad pumpuri ir tik ļoti paplaukuši, ka redzami zaļi gali. Ir riskants periods. Bija trīs naktis -7 grādi, to vairs nevar vērtēt kā salnu, tas ir īsts sals,” spriež Ligita Rezgale.
Ja janvārī un februārī priecājāmies, cik daudz ziedpumpuru un gaidāma milzīga raža, tad tagad tik priecīgi vairs neesam, jo nezinām, kas tur būs.
„Tikpat labi jau pumpurā var nosalt gan putekšņi, gan drīksna. Tā jau lauksaimniekiem iet, uz gaidīšanu un cerēšanu daudz kas balstās. Darām visus darbus, vainagus veidojam, zarus šķeldojam, mēslojam,” stāsta augļkope.
Pavasara tirdziņi, kuros parasti pārdod stādus, saistībā ar vīrusa dēļ izsludināto ārkārtas stāvokli šogad nenotiks, tāpēc, ievērojot visus piesardzības pasākumus un ņemot vērā savstarpējo distanci, stādus var iegādāties individuāli klātienē, skaidro Mucenieku saimniece.
Pēdējās diennaktīs apstākļi ir nelabvēlīgi, to šobrīd savā dārzā novēro arī dārzkopis Māris Narvils, kurš Gramzdas pusē veido meža dārzu.
„Bija spēcīgs vējš, kas naktī pierima; ja ir vējš un neliels sals, tad postījumi var būt lieli. Skaidrs, ka tiem, kas ir pumpuros, grūti pateikt, kas būs. Varētu būt pumpuru bojājumi, īpaši plūmēm, kas jau bija tuvu ziedēšanai. Reālo situāciju redzēsim pēc kādas nedēļas,'' saka Māris Narvils un norāda, ka augus ietekmē tieši lielās temperatūras svārstības. „Pēc mīnusiem atkal varētu būt atkal ievērojami siltāks. Viļņveida temperatūras, kas ir lielākas par desmit grādiem, augiem ir stress, laiks, ko augi pazaudē, pielāgojoties apstākļiem.”
Temperatūras svārstības un sals ietekmējis arī labības laukus. Situācijas ir atšķirīgas, bet ietekme ir, zaudējumi laukos varētu būt.
„Bet tas nebūs tik daudz, ko pa ziemu izdarījuši brieži un ko pavasarī padarījušas zosis, tik lieli zaudējumi no tā nebūs. Graudam šis viss nepatīk. Siltajās dienās sāk augt, bet pa nakti saņem salu, nevis vairs salnu. Man ir tādi lauki, kur viss būs labi un praktiski nejūt, bet ir lauki, kuri nav meliorēti, ir mitrums, augi sēti pēdējie, viņi mokās, ceru, ka neaizies postā,” spriež Durbes novada zemnieks Ēriks Putra.
Tie būs tikai 2 % no visiem sējumiem, kas varētu ciest no šī brīža situācijas. Pagaidām valdot drīzāk liela neziņa, kāds laiks būs turpmāk un kā tas ietekmēs tik ļoti pavasara sauli un siltumu sasmēlušos augus.