Krievijas Augstākā tiesa ceturtdien izskata Ģenerālprokuratūras prasību likvidēt starptautisko organizāciju “Memoriāls”, ko savulaik dibināja ievērojami padomju disidenti. “Memoriāls” ir viena no pirmajām neatkarīgajām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām Krievijā, kas nodarbojas ar Staļina režīma noziegumu dokumentēšanu visā bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Autora ziņas
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) ceturtdien, 25. novembrī, ieteikusi paplašināt Covid-19 "Pfizer-BioNTech" vakcīnas "Comirnaty" lietošanu, iekļaujot arī bērnus vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Šī vakcīnu jau apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 12 gadiem, informēja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).
Francija un Lielbritānija apņēmušās pastiprināt centienus atturēt migrantus no Lamanša šauruma šķērsošanas laivās, kā arī bargāk vērsties pret cilvēku kontrabandistiem. Tas noticis pēc tam, kad trešdien 27 cilvēki gāja bojā Lamanšā, mēģinot aizkuģot no Francijas uz Lielbritāniju. Pēdējā gada laikā strauji pieauguši migrantu mēģinājumi nelikumīgi nokļūt britu salās.
Zviedrijas parlaments trešdien valdības vadītājas amatā apstiprināja sociāldemokrātu līderi Magdalēnu Andešsoni. Viņa kļuva par pirmo sievieti Zviedrijas premjera postenī, taču jau pēc septiņām stundām bija spiesta paziņot par demisiju, jo parlaments neapstiprināja valdošās koalīcijas piedāvāto valsts budžeta projektu.
Vācijas Sociāldemokrātiskā partija, Zaļā partija un partija "Brīvie demokrāti" trešdien vienojās par koalīcijas izveidi. Tas nozīmē, ka Eiropas lielākās ekonomikas vadības grožus tuvākajā laikā pārņems sociāldemokrāts Olafs Šolcs, noslēdzot konservatīvās kancleres Angelas Merkeles 16 gadu ilgo valdīšanas ēru.
Vairākas Eiropas valstis pastiprina ierobežojumus, lai apturētu koronavīrusa straujo izplatību, sākoties ziemai. No pirmdienas valsts mēroga karantīnas režīms ieviests Austrijā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Vācijas federālajās zemēs. Pret ierobežojumu atjaunošanu vairākās Eiropas valstīs notikuši plaši ielu protesti.
Baltkrievijas radītā migrantu krīze uz robežas ar Poliju, Lietuvu un Latviju ir tikai daļa no daudz plašāka hibrīdkara, kura mērķis ir sašķelt Eiropas Savienību (ES). Šādu pārliecību paudis Polijas premjerministrs Mateušs Moravjeckis, kurš viesojās visās trijās Baltijas valstīs. Vienlaikus viņš brīdināja par gaidāmo krīzi arī uz robežas ar Latviju.
Solījumu pievilti par vieglu ceļu caur Baltkrieviju uz Eiropas Savienību, daudzi uz robežas iestrēgušie migranti tagad vēlas nokļūt atpakaļ dzimtenē, taču netiek ne uz priekšu, ne atpakaļ. Ir tādi, kam izdevies iekļūt Polijā, bet viņi jau deportēti. Vēl traģiskāk ceļš uz Eiropu beidzies citiem, kas uz robežas zaudējuši dzīvību.
Diplomātiskajā frontē turpinās sarunas par to, kā risināt migrācijas krīzi uz Baltkrievijas-Polijas robežas. Pretrunīgi tiek vērtētas Vācijas kancleres telefonsarunas ar Baltkrievijas autoritāro līderi. Tomēr Lietuvas prezidents atzīst, ka jārunā ir un salīdzina Aleksandru Lukašenko ar lidmašīnas nolaupītāju, ar kuru jāved sarunas, lai tas nenogalina pasažierus.
Visi migranti ir pametuši Polijas un Baltkrievijas robežu. Cilvēki ir izmitināti netālu esošajā loģistikas centrā, kas ir pielāgots par pagaidu mītni. Tomēr centieni nelegāli šķērsot robežu turpinās. Polijas robežsardze ir apturējusi divas lielas grupas, kas ar spēku ir mēģinājušas tikt pāri nožogojumam.
Situācija pie Baltkrievijas un Polijas robežas trešdien ir krietni mierīgāka nekā dienu iepriekš, kad pie Bruzgu–Kužnicas robežkontroles punkta izcēlās vardarbīgas sadursmes starp migrantiem un Polijas drošības spēkiem, kas novērsa migrantu centienus ar spēku iekļūt Polijas teritorijā. Poļu amatpersonas gan brīdina, ka nekas vēl nav beidzies, jo sarežģītā situācija var ieilgt pat vairākus mēnešus.