Čehijas valdība atteikusies no plāna noteikt par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 visiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, kā arī atsevišķām profesijām – mediķiem, policistiem un militārpersonām.
Autora ziņas
ASV Valsts departaments akceptējis Baltijas valstu ieceri nosūtīt Ukrainai amerikāņu ražotās raķetes un citus ieročus, apstiprinājušas amatpersonas.
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka nezina, vai Kremlis jau ir izlēmis, ko darīs, taču viņš uzskata, ka Krievija iebruks Ukrainā.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” aicina rietumvalstis nepiekāpties Krievijai, jo samierināšanas politika attiecībās ar diktatoriem nevar nodrošināt mieru un Krievijas līderis Vladimirs Putins saprot tikai spēka valodu.
Kā risināt elektrības un citu enerģijas veidu cenu krīzi – par to aktīvi spriež arī Igaunijā. Valsts premjerministre Kaja Kallasa otrdien, 18. janvārī, uzstājās ar uzrunu parlamentā pēc prezidenta Alara Karisa aicinājuma steidzami rīkoties.
Norvēģijas masu slepkava Anderss Bērings Breivīks pēc desmit gadiem cietumā vērsies tiesā, lūdzot pirmstermiņa atbrīvošanu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ielūdzis uz jaunām sarunām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis un Krieviju, lai novērstu vēl vienu Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirmdien vizītē Kijevā apliecināja Eiropas Savienības solidaritāti Ukrainai un brīdināja Krieviju, ka Kremlis maksās augstu cenu, ja izšķirsies par iebrukumu.
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko šodien atgriezies Ukrainā, lai stātos tiesas priekšā apsūdzībās par nodevību, ko viņš uzskata par politiski motivētām. Prokurors tikmēr aicinājis piemērot Porošenko miljardu grivnu (31 miljons eiro) lielu drošības naudu.
Ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs paziņojis, ka nenožēlo atgriešanos Krievijā. Pirmdien aprit gads kopš viņa ieslodzīšanas.
Pēdējā laikā pasaules uzmanība bijusi pievērsta Kazahstānai, kur protesti pret gāzes cenu celšanu pārauga nemieros. Valdība protestus apspieda, vienlaikus Kazahstānā arī uzaicinot ierasties Krievijas karavīrus.
Ukrainas karavīri būs gatavi aizstāvēt savu zemi, bet nav skaidrs, kādēļ Krievijas karavīriem būtu jāmirst Ukrainā, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Oleksandrs Miščenko, Ukrainas vēstnieks Latvijā.
Eiropas Zāļu aģentūra paudusi šaubas par nepieciešamību pēc pārāk ātras ceturtās vakcīnas devas pret Covid-19.
ASV parlamenta augšpalātā Senātā iesniegts likumprojekts bargām sankcijām pret Krieviju, ja Kremlis uzdrošināsies pastiprināt agresiju pret Ukrainu. Likumprojektā arīdzan uzsvērts ASV atbalsts Baltijas valstīm un to drošības stiprināšanai.
Krievija nav apmierināta ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu reakciju uz Krievijas izvirzītajām drošības garantiju prasībām. Par to paziņojis Krievijas pārstāvis EDSO. Tikmēr organizācijas vadība uzsver, ka par spīti atšķirīgajiem viedokļiem ir nepieciešams turpināt dialogu un diplomātiskā veidā mazināt saspīlējumu.
Ikgadējo Lietuvas 1991. gada 13. janvāra notikumu upuru piemiņas pasākumu pie Seima ceturtdien aizēnoja protestētāju, galvenokārt vakcinācijas un Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pretinieku, uzvedība – skaļi svilpieni, izkliedzieni un trokšņošana, ar ko prāva daļa sanākušo centās traucēt valsts vadītāju uzrunas.
Baltkrievu opozīcijas aktīvista un žurnālista Ramana Prataseviča skandalozā aizturēšana pagājušogad Minskā, piespiežot nolaisties “Ryanair” pasažieru lidmašīnu, ievērojami saasināja Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības. Pēc tam pret Aleksandra Lukašenko režīmu tika ieviestas jaunas sankcijas, un Rietumu lidsabiedrības joprojām met līkumu Baltkrievijas gaisa telpai.
Lietuvas valdība nolēmusi no februāra lauzt līgumu ar ASV sankcijām pakļauto Baltkrievijas uzņēmumu "Belarusjkaļij" par kālija mēslojuma tranzītu. Viļņa norāda, ka tas apdraud valsts nacionālās drošības intereses.
ASV un Krievijas diplomāti šovakar, 9. janvārī, tiekas Ženēvā pirms rītdien paredzētajām ilgi gaidītajām sarunām starptautiskās spriedzes mazināšanai. Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi ievērojamus spēkus un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Baltā nama un Kremļa paziņojumi pirms Ženēvas sarunām ir pesimistiski.
Plašajos protestos un vardarbīgajās sadursmēs Kazahstānā nedēļas laikā varētu būt gājuši bojā vairāk nekā 160 cilvēku. Šāda informācija izskanējusi Kazahstānas medijos, taču par tās patiesumu valda šaubas. Varasiestādes ziņojušas, ka aizturēti gandrīz seši tūkstoši cilvēku. Protestu epicentrā Almati atjaunojies nosacīts miers, armija izveidojusi kontrolposteņus. Tomēr tiek ziņots par jaunām demonstrācijām un turpina ierasties karavīri no Krievijas un citām Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstīm. Vienlaikus Kazahstānas valdībā ir gaidāmas pārmaiņas, un, situācijai stabilizējoties, pakāpeniski plānots atjaunot dažādus finanšu pakalpojumus.
Ukrainas ostas pilsēta Mariupole atrodas netālu no separātistu kontrolētās teritorijas un raizējas par karadarbības atsākšanos. Mariupoles ostā daļa kravu kara dēļ apsīkušas pavisam, un problēmas turpina radīt gan Krievijas uzbūvētais tilts pār Kerčas šaurumu uz okupēto Krimu, gan uztraukums par bruņotu konfliktu Azovas jūrā.
Pēc vairākām plašu protestu dienām Kazahstānā valdības spēki, šķiet, atguvuši kontroli pār valsts lielāko pilsētu Almati. Tūkstošiem aizturēto, desmitiem mirušo. Tikmēr rietumvalstīs bažas par Krievijas nodomiem Kazahstānā, kur tā nosūtījusi vairāk nekā divus tūkstošus karavīru.
Drīzumā gaidāmajās ASV un Krievijas diplomātu sarunās par spriedzes mazināšanu tiks ievērotas Latvijas intereses – to Latvijas aizsardzības ministram Artim Pabrikam (“Attīstībai/Par!”) telefonsarunā apliecinājis ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins.
Lietuvas valdība nolēmusi lūgt Seimu pagarināt bruņoto spēku karavīru patrulēšanu pie Baltkrievijas robežas vēl uz trim mēnešiem un izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtā.
Kazahstānas interneta medijs “Orda.kz” vēsta, ka ilggadējais šīs valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs ar ģimeni ir pametis valsti. Kazahstānā jau vairākas dienas turpinās masu nemieri, kuru laikā tagadējā valsts vadība pieņēma lēmumu par Nazarbajeva atstādināšanu no Drošības padomes vadītāja amata.
Maskavā ceturtdien tikās Krievijas, Francijas un Vācijas pārstāvji, lai apspriestu veidus, kā nomierināt saspringto situāciju, kas izveidojusies pie Ukrainas robežām.
Eiropas Savienība un citas rietumvalstis paudušas satraukumu par notikumiem Kazahstānā. Gan Francija, gan Lielbritānija ir mudinājušas visas puses saglabāt mieru un savaldību, kā arī meklēt miermīlīgu situācijas risinājumu. Šie komentāri izskan laikā, kad Kazahstānā pakāpeniski sāk ierasties Krievijas karavīri, kas tur nosūtīti pēc Kazahstānas prezidenta lūguma.
Reaģējot uz protestiem pret valdību un augstajām enerģijas cenām, Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņojis par nopietnām politiskām pārmaiņām valstī. Kazahstānas lielākajās pilsētās notikušas jaunas sadursmes starp demonstrantiem un spēka struktūru darbiniekiem, bet varasiestādes ir ierobežojušas interneta darbību.
Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no nemieru skarto Kazahstānas reģionu apmeklēšanas. Šonedēļ šajā Vidusāzijas valstī sākušies lieli protesti, kas vērsti pret Kazahstānas valdību.
Francijas parlamenta deputāti saņēmuši nāves draudus par atbalstu vakcinācijas sertifikātiem, par kuriem šonedēļ lemj parlaments. Prezidenta Emanuela Makrona valdība cer, ka jaunā kārtība stāsies spēkā janvāra vidū. Tad, lai iekļūtu restorānos un citās sabiedriskās vietās, būs nepieciešams apliecinājums par vakcinēšanos. Taču tas sadusmojis vakcinācijas pretiniekus.
Piecas no valstīm, kuru īpašumā ir visvairāk kodolieroču (ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija un Francija), apņēmušās sadarboties, lai izvairītos no kodolkara un radītu pasauli brīvu no kodolieročiem. Dienu pēc vienošanās Ķīna sacīja, ka turpinās “modernizēt” un papildināt savu kodolarsenālu un aicināja ASV un Krieviju samazināt savus krājumus.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nosaucis par kļūdu Taivānas nosaukuma izmantošanu salas pārstāvniecībai Viļņā, kas izraisījis asu Ķīnas atbildes reakciju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
