Plāno pieteikumu iesniegt trešdien
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde pēc pieteikuma parakstīšanas paziņoja, ka tas ir nozīmīgs un svinīgs notikums. Dokuments tiks nosūtīts Zviedrijas vēstniekam NATO, kurš to tuvākajās dienās iesniegs alianses ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.
Savukārt Somijas parlamenta vairākums atbalstīja valdības lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Tas notika pēc 14 stundu ilgām debatēm.
Otrdien Stokholmā viesojas Somijas prezidents Sauli Nīniste, lai ar Zviedrijas vadītājiem apspriestu abu valstu virzību uz NATO. Pēcpusdienā notika Somijas prezidenta un Zviedrijas premjeres Magdalēnas Andersones tikšanās. Preses konferencē viņa paziņoja, ka
abas valstis pieteikumu NATO kopīgi iesniegs trešdien.
Bet jau ceturtdien abi Vašingtonā Baltajā namā tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu, lai apspriestu Eiropas drošības jautājumus.
Somijas prezidents viesojas Zviedrijā
Somijas prezidentu Sauli Nīniste kopā ar kundzi Stokholmā sagaidīja Zviedrijas karaļpāris, karietēs ceremoniāli dodoties uz karaļa pili. Kopā ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu Somijas prezidents ceremonijā karaliskās pils iekšpagalmā aplūkoja goda sardzi un tikās ar valsts augstākajām amatpersonām.
Somijas prezidenta uzruna Zviedrijas parlamentā Riksdāgā un pēc tam sekojošie deputātu jautājumi bija koncentrēti uz NATO un reģionālās drošības jautājumiem. Zviedrijas un Somijas kopīgajā vēsturē abu valdību sadarbība vēl nekad nav bijusi tik cieša, teica Nīniste, norādot uz ceļu uz NATO.
“Vienmēr ir riski, kad rīkojaties. Bet nerīkojoties riski ir daudz lielāki. To teica Harijs Trūmens uzrunā Kongresam 1948.gada martā. Viņš runāja par ASV lomu, atbalstot drošību un brīvību Eiropā. NATO ideja jau bija dzimusi. Zviedrijas un Somijas politiskie līderi tagad secinājuši, ka riski, ja nerīkojamies, ir lielāki, nekā, ja rīkojamies,” sacīja Sauli Nīniste.
Abām iestājoties NATO, Baltijas jūras reģiona ietvaros vēl ciešāka kļūs arī sadarbība ar Baltijas valstīm. “Kā NATO loceklēm, mūsu primārais uzdevums joprojām būs pirmkārt nodrošināt savas teritorijas drošību. Bet vienlaikus esam apņēmušies būt atbildīgi par mūsu sabiedroto drošību. Mūsu ieguldījums transatlantiskajā drošībā tiks pastiprināts. Ziemeļvalstis ir spēcīgas jebkurā šī vārda nozīmē. Mūsu militārais spēks ir Eiropas augstākajā līmenī,” norādīja Somijas prezidents.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Pirms kara sākšanas pret Ukrainu Putins pieprasīja, lai NATO pārtrauc paplašināties un atvelk savus spēkus no Krievijas robežām. Taču Putina cerētais efekts izpalika. Līdz ar Somijas pievienošanos Krievijas un NATO robežas garums palielināsies vairāk nekā divas reizes.
