Panorāma

Iedzīvotāji steidz evakuēties no Ukrainas austrumiem

Panorāma

Panorāma

Igaunijā atzīmē NATO kaujas grupas piecgadi

Igaunijā atzīmē NATO kaujas grupas piecgadi

Daudz izdarīts, bet vēl daudz darāmā, – ar šādu atziņu Igaunijā ceturtdien atzīmēja piecgadi, kopš tur tika izvietota NATO kaujas grupa tāpat kā Latvijā, Lietuvā un Polijā. Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmē, ka sabiedrotie vēl vairāk uzmanības pievēruši Baltijas valstu drošībai.

NATO daudznacionālajā bataljonā Igaunijā ietilpst četras valstis – Apvienotā Karaliste, Dānija, Francija un Islande. NATO kaujas grupas vadošā valsts ir Apvienotā Karaliste.

“Šodien atzīmējam piekto gadadienu. Tāpat kā Latvijā, četras NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas tika izveidotas pēc Krievijas agresijas Krimā un līdz ar to Ukrainā. Šeit strādājam viens otram blakus pēdējos piecus gadus, gan lai dotu pārliecību Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai, gan nodrošinātu, ka tiek atturēts ikviens, kurš vēl ļaunu šajā reģionā vai šai aliansei,” stāsta NATO kaujas grupas Igaunijā komandieris Daijs Bevanss.

Līdzās igauņiem Tapas bāzē ir vairāki simti NATO sabiedroto karavīru. Dānijas karavīrs Madss Mellers bijis armijā 12 gadus, dienējis Afganistānā un Irākā. Bet kopš marta darbojas Tapas bāzē.

“Es jau zināju, cik tas man ir svarīgi, pirms ierados šeit.

Sākumā man bija grūtāk izskaidrot ģimenei, kāpēc man jābrauc uz Igauniju. Bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tas bija vieglāk. Es varēju viņiem pateikt: lūk, kāpēc mums jāpalīdz saviem sabiedrotajiem,” stāsta Mellers.

Britu artilērijas seržante Kārlinga armijā bijusi 11 gadus, bet šeit Igaunijā dienē jau astoņus mēnešus. Šajā laikā bijušas daudzas kopīgās mācības, arī Latvijā, lai pieslīpētu sadarbību un risinātu izaicinājumus, ar kuriem saskaras daudznacionālas kaujas grupas.

“Protams, sākumā zināms šķērslis bija valodas barjera. Bet ar laiku un treniņiem process kļuva raits. Mēs labāk sapratām viens otra taktiku, kā otrs strādā un labāk sapratāmies. Mācību beigās Francijas artilērijas atbalsta vienības strādāja ar britu ieročiem. Tas mums mācībās Latvijā bija sasniegums sadarbības nostiprināšanai ar sabiedrotajiem,” vēsta Kārlinga.

Igaunijas karavīri uzsver, ka vēl ir daudz darāmā, lai uzlabotu sadarbību starp sabiedrotajiem.

“Mums bijuši zināmi panākumi atturēšanas efektivitātes ziņā, taču mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai nodrošinātu, ka atturēšana būs efektīva un Krievija neizlems izmantot situāciju un tuvākajā nākotnē bez Ukrainas to eskalēt uz citām kaimiņvalstīm,” secina Igaunijas armijas 1. kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Andruss Merilo.

Jau pēc dažām dienām Igaunijā sāksies plašas militārās mācības “Siil” jeb “Ezis”, kurās piedalīsies arī Latvijas bruņotie spēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt