Zviedrijas valdošā partija: Valsts stāšanās NATO – pragmatisks solis

Zviedrijas parlamentā Riksdāgā lielākā partija ir sociāldemokrāti, un līdz ar to tā ir Zviedrijā valdošā partija. Tā vēsturiski bijusi skeptiski noskaņota pret Zviedrijas iestāšanos NATO, taču Krievijas iebrukums Ukrainā tai licis mainīt nostāju.

Latvijas Televīzijai, tiekoties ar Riksdāga Ārlietu komitejas locekli un Zviedrijas sociāldemokrātu partijas deputātu Ulli Torelu, viņš atzina, ka diskusijas partijā bija spraigas, taču lielais vairākums secinājuši, ka drošības situācija strauji mainījusies un jāstājas NATO. Valdošajiem sociāldemokrātiem tas nav lēmums, kas pieņemts ar lielu sajūsmu, taču tas ir nepieciešams un pragmatisks, atzīmēja Torels.

Ulla Torels

“Protams, mēs varējām izvēlēties palikt ārpus NATO, bet tam būtu sekas. Lēmuma nepieņemšana arī ir lēmums. Jūs nevarat stāvēt uz vietas, ja zem kājām kustas zeme. Ja mēs paliktu ārpus NATO un Somija pievienotos, mēs būtu vienīgā neitrālā valsts Skandināvijā, un tam būtu sekas drošības jomā. Un arī ekonomiskas – mēs būtu spiesti tērēt daudz vairāk aizsardzībai. Tagad esam lēmuši par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet paliekot ārpusē, mēs tērētu tikpat, cik 60. un 70. gados, kas bija 4 līdz 5%,” norādīja Torels.

Savukārt parlamentā galvenais opozīcijas spēks, centriski labējā Moderātu partija, uz iestāšanos NATO aicinājusi jau gadiem. Arī partijas deputāts Hans Valmarks. Ar viņu Latvijas Televīzija tikās rītā, kad Zviedrijas un Somijas vēstnieki iesniedza pieteikumus NATO. Valmarks bija apmierināts, kaut atzina, ka būs jātiek galā ar Turcijas iebildumiem. Par pārējām valstīm viņam nav bažu. 

Hans Valmarks

Viņš sacīja: “Biju Rīgā pagājušajā nedēļā un mans vēstījums kolēģiem Saeimā bija – lūdzu izdariet ratifikācijas procesu, cik ātri un gludi iespējams. Mēs ļoti jūtam atbalstu Zviedrijai un Somijai no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm. (..) Viņi tiešām cer, ka varēs nodrošināt simt balsis no simta.” 

Aptaujas liecina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā lielākā daļa zviedru atbalsta iestāšanos NATO.

Piemēram, Stokholmā uzrunātie cilvēki Latvijas Televīzijai norādīja:

“Esam izdarījuši pareizi šajā lietā, sekojot Somijai. (..) Cilvēki šeit ir lepni, ka neesam bijuši ierauti karos 200 gadu, arī es. Bet pienāk brīdis, kad ir jāizvēlas, kurā pusē nostāties. Tagad esam to izdarījuši, un domāju, ka mums jābūt vēstures pareizajā pusē.”

“Tas ir labi, redzu ieguvumus, bet arī trūkumus. (..) No vienas puses, esam stiprāki kopā pret to, kas var notikt nākotnē. Bet ir arī negatīvās puses, mēs varētu zaudēt neitrālo lomu, kāda mums bijusi. Tas ir ļoti sarežģīti.”

“Tas varētu būt labi. Bet es nezinu, ko īsti par to domāt. Kādas varētu būt sekas, ja runājam par Krievijas reakciju. Es nezinu. Redzēsim. Bet izskatās labi – ja tas ir mieram, tad tas ir labi.” 

Stokholma, Zviedrija.

KONTEKSTS:

Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.

Šonedēļ, 18.maijā, gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.

Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.

Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Vienlaikus izskan risks, ka Krievija varētu pārtraukt piegādāt dabasgāzi Somijai, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt