Kamēr Ukrainā turpinās smagas kaujas, Krievijas karaspēkam uzbrūkot, bet ukraiņiem cenšoties to apturēt, diplomātiskajā arēnā vētru izsaukuši bijušā ASV valsts sekretāra Kisindžera izteikumi.
Šonedēļ uzrunājot Pasaules ekonomikas forumu Davosā, Kisindžers, kurš bija ASV ārpolitikas ietekmes zenītā Aukstā kara laikā, izteicās, ka Ukrainai vajadzētu piekrist atteikties no okupētajām teritorijām par labu Krievijai, lai izbeigtu karu.
Šādas balsis Rietumos asi nosodīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tās salīdzinot ar 1938. gadā notikušo, kad tika piekrists atdod teritorijas Hitleram cerībā novērst Otro pasaules karu.
To, ka Kijiva nepiekāpsies Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, paziņoja arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un citas Ukrainas amatpersonas.
"Viņi, Krievija, spiež uz fronti. Iespējams, notiek atgriešanās pie mēģinājuma vēlreiz uzbrukt Kijivai, Černihivai un Sumiem, tajā pašā laikā runā par "miera dialogu". Kam tas domāts? Tas tiem blējošajiem Rietumu sabiedrotajiem, kuri saka, ka Kremlis tiecas pēc miera.
Sak’, Kijiva to negrib, izdarīsim spiedienu. Sak’, kas tad Krievijai vajadzīgs – Zaporižjas un Hersonas apgabals!" ironizēja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Tikmēr Mariupolē okupantu vara ielās izvietojusi lielus ekrānus, kuros pārraida Kremļa kontrolētos medijus. Pilsētā arī atcelts skolēnu vasaras brīvlaiks, lai "sagatavotu" bērnus apmācībai pēc Krievijas programmas, pavēstīja Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko, vienlaikus piebilstot, ka vietējo skolotāju vidū tam nav liela atsaucība.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs ceturtdien, 26. maijā, paziņoja, ka Maskava sagaidot, ka Kijeva pieņems tās prasības, tajā skaitā pretenzijas uz Krievijas patlaban okupētajām teritorijām. Putins trešdien, 25. maijā, parakstīja dekrētu, ar kuru Ukrainas daļēji okupēto Zaporižjas un Hersonas apgabalu iedzīvotājiem vienkāršota procedūra Krievijas pilsonības iegūšanai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
