Krievijas dezinformācijas kampaņas, to mērķi, turpinoties Maskavas izvērstajam karam Ukrainā, un tas, kā pret tām cīnīties – starp galvenajiem diskusiju tematiem NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ikgadējā konferencē.
Krievijai izvēršot karu Ukrainā, Maskava vēl dziļāk un plašāk iebrukusi arī pasaules informatīvajā telpā.
“Viņi cenšas pārvērst pasauli pēc sava ģīmja un līdzības, aizvest savā orveliskajā realitātē. Šoreiz varam ar zināmu lepnumu teikt, ka Eiropā un it īpaši Ukrainā viņiem nekas no tā nav sanācis. Bet mums jāatzīst, ka viņu spēja ietekmēt informācijas telpu attīstības valstīs, tajā pašā Āfrikā, ir arvien pieaugošāka. Un saistībā ar Ukrainas graudu nespēju tikt ārā no valsts, tas var kļūt par problēmu. Un diemžēl viņu ziņas tiek kāri uztvertas citos autoritāros režīmos un pavairotas,” norādīja “Stratcom” vadītājs Jānis Sārts.
Rietumvalstis nosoda iebrukumu Ukrainā un pret Krieviju vērš sankcijas, taču citos pasaules reģionos aina nav tik viennozīmīga. Dezinformācija tiek mērķēti vērsta pret dažādiem pasaules reģioniem.
Jau ilgi dezinformācija tiek mērķēti vērsta arī pret Ukrainas auditoriju, norādīja Ļubova Cibuļska, Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra dibinātāja. Mērķis – sabiedrības demoralizācija.
“Krievija mēģināja mūs sašķelt iekšienē, polarizēt. Bet, kad sākās karš, cilvēki sajuta ārējās briesmas un ļoti ātri apvienojās. Krievijas dezinformācijas kampaņa nebija pārāk veiksmīga Ukrainā, taču diemžēl tā bijusi sekmīga citur, īpaši Rietumos. Piemēram, nesenās runas par ideju, ka Ukrainai vajadzētu atteikties no teritorijām, kas vairumam ukraiņu ir neiedomājami,” sacīja Cibuļska.
Eksperti vērtē, ka līdz ar to vēl jāpastiprina centieni cīņā pret informācijas manipulāciju. Arī jāuzlabo izpratne, īpaši Eiropā, ka Krievijas valsts mediji ir kara propagandas rupori.
Kas attiecas uz pašu kara izbeigšanu, svarīga ir ekonomisko sankciju pastiprināšana, lai Krievija saprastu, ka vairs nevar uzturēt šo karu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
