"Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, un fakts, ka to darām kopā ar Somiju, maina visu drošības balansu Baltijas reģionā un Ziemeļeiropā. Mums tagad būs integrētas aizsardzības un drošības plānošanas iespēja visai Ziemeļeiropai. Un mums nekā tāda nav bijis vairākus simtus gadu. Nav šaubu, ka tas pastiprinās atturēšanas spējas un stiprinās visu valstu, tostarp Latvijas, kā arī Zviedrijas un Somijas drošību. Arī Norvēģijai un Dānijai no tā būs ieguvumi. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs notikums," atzina Bilts.
Gints Amoliņš: Zviedrijas gadiem ilgi piekoptā politika izmainījās tikai dažu nedēļu laikā.
Karls Bilts: Es teiktu, kā tā mainījusies pakāpeniski. Tās bija diezgan lielas izmaiņas, kad 1995. gadā iestājāmies Eiropas Savienībā. Tajā laikā neitralitāte pazuda, jo, kaut Eiropas Savienība nav militāra alianse, tā tomēr ir drošības un politiskā alianse. Un kopš tā laika esam pakāpeniski padziļinājuši mūsu sadarbību un integrāciju ar NATO.
Izmaiņas bijušas pakāpeniskas, tomēr tas ir milzīgs pavērsiens, ka Zviedrija un Somija iet uz oficiālu dalību.
Aukstā kara, Padomju Savienības laikā mums bija neitralitātes politika. Toreiz tas bija loģiski, jo tas arī deva manevra iespējas Somijai, kas pēc Otrā pasaules kara bija neaizsargātākā pozīcijā. Bet pēc Padomju Savienības krišanas, Aukstā kara beigām – jā, dalībai NATO parādījās jēga.
Un tad jūs kļuvāt par premjeru, 90. gadu pirmā puse, un pieredzējāt šīs pārvirzes.
Jā. Mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Bet Zviedrijā NATO tolaik nebija īpaši aktuāls jautājums. Jo Padomju Savienība bija pazudusi. Mēs tolaik joprojām cerējām, ka Krievijā varētu būt demokrātiskāka attīstība, bet tā ir lieta, kas nenotika – tas, maigi izsakoties, ņemot vērā notiekošo patlaban.
Militāro spēju ziņā, kas ir Zviedrijas galvenās spējas?
Zviedrijas gadījumā ir pāris lietas, kas mums ir īpašas. Mums ir unikālas zemūdeņu izmantošanas iespējas. Un, ja jums ir zemūdeņu spējas Baltijas jūrā, tad jūs to kontrolējat.
Un mums ir ļoti spēcīgi gaisa spēki. It īpaši gaisa aizsardzība, bet arī citas lietas. Es pat teiktu, ka pēc tādiem standartiem, kādu Eiropā patlaban nav praktiski nevienam.
Pilna intervija ar Karlu Biltu (angļu val.):