Krievijas uzbrukums Ukrainā pastiprinās; Zelenskis uzskata – Severodonecku grib pārvērst pelnos. Aktuālais 27. maijā

Krievijas karaspēks jau 93. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Krievijas spēki ieņēmuši lielāko daļu Limanas Doneckas reģionā. Limana ir stratēģiski svarīgs transporta mezgls. Ukrainas karavīri Limanas virzienā ieņēmuši jaunas nocietinātas pozīcijas, pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
  • Smagas kaujas turpinās Severodoneckas pievārtē. Pilsēta atrodas vienīgajā Luhanskas apgabala daļā, kuru vēl kontrolē Ukrainas valdība. Aptuveni divas trešdaļas pilsētas ir aplenktas. Krievijas spēki bija ieņēmuši vienu no pilsētas viesnīcām, taču Ukrainas spēkiem piektdien izdevies iebrucējus no tās patriekt.
  • Ukrainas reaktīvais iznīcinātājs piektdien debesīs virs Hersonas apgabala notriecis Krievijas iznīcinātāju Su-35, ziņo Ukrainas Gaisa spēku štābs. Krievijas puse to vēl nav komentējusi.
  • Dnipropetrovskas apgabalā Krievijas raidīta spārnotā raķete piektdien trāpījusi Ukrainas Nacionālās gvardes karavīru kazarmās. Nogalināti vismaz desmit cilvēki.
  • Ukrainas pilsētā Zaporižjā divos rajonos ir sagrauts 121 nams raķešu apšaudēs, kuras trešdienas rītā veica Krievijas karaspēks, informēja Zaporižjas pilsētas padomē. Krievijas raķetes trāpīja tirdzniecības un izklaides centrā, kā arī privātā sektora namos, un gāja bojā viens cilvēks. Notikuma vietā strādā Sarkanā Krusta pārstāvji, kas sniedz cilvēkiem humāno un informatīvo palīdzību.
  • Saņemtas ziņas, ka uz Zaporižjas apgabalu no okupētās Krimas tiekot pārceltas Krievijas sauszemes spēku vienības un tehnika, tostarp reaktīvo raķešu sistēmas "Grad". Tāpat Krievijas spēki ir pastiprināti ar izveidoto tanku bataljonu, kurā dominē tanki "T62". Šādu tanku ražošana Padomju Savienībā tika pārtraukta 1975. gadā. Šie tanki jau toreiz tika atzīti par novecojušiem un tika novietoti rezervē, taču vēlāk tika izmantoti arī Čečenijas karā un 2008. gada Gruzijas karā.
  • Krievijas karaspēks dienvidu virzienā okupētajās teritorijās gatavo "trešo aizsardzības līniju", lai nostiprinātu ilgtermiņa kontroli pār reģionu un sagatavotos atvairīt iespējamos Ukrainas pretuzbrukumus nākotnē, secinājusi ASV domnīca "Kara pētījumu institūts".

Ukrainas iedzīvotāji

  • Ukrainas pilsētā Severodoneckā, par kuru notiek sīvas kaujas starp Ukrainas karaspēku un Krievijas armiju, ir nogalināti vismaz 1500 cilvēku, paziņoja Severodoneckas mērs Oleksandrs Struks. Pilsētā vēl palikuši 12 vai 13 tūkstoši iedzīvotāju, bet 60% dzīvojamo ēku ir sagrautas, sacīja mērs.
  • Krievijas karaspēkam ceturtdien apšaudot Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, nogalināti 9 un ievainoti 19 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs. Ievainoto vidū ir deviņus gadus vecs bērns, bet nogalināto – piecus mēnešus vecs zīdainis. 
  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievijas spēku iebrukums Donbasa reģionā var to padarīt par neapdzīvotu. Zelenskis uzsvēris, ka Papasni, Bahmutu, Ļimanu, Ļisičansku, Severodonecku Krievijas iebrucēji vēlas pārvērst pelnos tāpat kā Volnovahu un Mariupoli. Krievijas karaspēks veic raķešu un aviācijas triecienus pat pilsētām, kas atrodas salīdzinoši tālu no frontes līnijas - Bahmutai, Pokrovskai un Kramatorskai. 
  • Okupācijas spēku varas iestādes ir sākušas pārvest Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus uz Krievijas telefona kodu "+7". Reģionos arī sākšot darboties jauns mobilo sakaru operators.

Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

  • Nakts uzrunā Ukrainas prezidents Zelenskis sacīja, ka spiediena izdarīšana uz Krieviju " ir dzīvību glābšanas jautājums" un katra kavēšanās, strīds vai priekšlikums, kā "nomierināt" Krieviju, noved pie "jauniem nogalinātiem ukraiņiem" un jauniem draudiem ikvienam kontinentā.
  • Zelenskis uzsvēris, ka viņa valsts nevēlas risināt miera sarunas ar Putinu, taču tai tomēr tas būs jādara. Krievija savukārt vainoja Ukrainu sarunu iesaldēšanā. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka nav skaidrs, ko Kijiva vēlas, apsūdzot Ukrainas vadību “pretrunīgos paziņojumos”.
  • Bijusī Krievijas televīzijas seja Žanna Agalakova, kura pameta darbu un tagad slēpjas, tautiešiem uzsvērusi - izslēdziet televizoru, tā ir smadzeņu skalošanas mašīna.
  • Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba lūdzis rietumvalstis nodrošināt Kijevai smagos ieročus - artilēriju un daudzstobru reaktīvo raķešu sistēmas -, lai varētu atspiest Krievijas spēkus.
  • Kanādas armija izplatījusi video, kurā redzami karavīri, kas gaisa spēku lidmašīnā ievieto haubices, lai tās nogādātu Eiropā Ukrainas atbalstam.
  • Ukrainā ir izraisījis sašutumu un neapmierinātību Krievijas prezidenta Putina parakstītais rīkojums, kas ieņemto Zaporižjas un Hersonas apgabalu iedzīvotājiem atvieglo Krievijas pasu izsniegšanu. Ukraina uzskata, ka tam jākļūst par iemeslu jaunām sankcijām Krievijai.
  • Neviens nevar ar pārliecību pateikt, kad un ar ko beigsies Krievijas un Ukrainas karš, intervijā Polijas medijiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādīja, ka Putins pieļāvis lielu stratēģisku kļūdu, plānojot savus mērķus sasniegt nedēļas laikā, kas nav noticis. Tomēr kari ir neprognozējami. NATO pašlaik jāatbalsta Ukraina un jānovērš eskalācija starp NATO un Krieviju.
  • Pasaules Veselības organizācija pieņēmusi vairāku rietumvalstu ierosināto rezolūciju par Ukrainu, kurā konstatēts, ka Krievijas darbības ir novedušas pie ārkārtējas situācijas veselības aprūpes jomā. Par rezolūciju balsoja 88 dalībvalstis, pret bija 12 un atturējās 53. 
  • Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksijs Daņilovs paziņojis, ka Ukraina ir sākusi gatavoties pilna mēroga karam jau kopš 2021. gada februāra, kad kļuva zināms par Krievijas mēģinājumu panākt gāztā prezidenta Viktora Janukoviča atgriešanos valstī juridiskā ceļā. To ir veicinājuši arī vairāki konstitucionālās tiesas tiesnešu lēmumi.
  • Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinode piektdien pieņēmusi lēmumu par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas. Sinodes dalībnieki arī nosodīja Krievijas izvērsto karu Ukrainā un apliecināja, ka nepiekrīt Maskavas patriarha Kirila nostājai.

► Aktuālais 26. maijā

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt