LTV: Grieķija un Latvija tikko atzīmējusi simtgadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas. Kas, jūsuprāt, ir mūsu valstu attiecību galvenie saskarsmes punkti, un kur tās vēl jāpilnveido?
Katerina Sakellaropula: Esmu ļoti priecīga būt Latvijā saistībā ar mūsu valstu diplomātisko attiecību simtgades atzīmēšanu. Mūsu attiecības ir īpašas. Ne tikai tādēļ, ka abas esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis un esam sabiedrotie. Mums ir arī lieliskas attiecības starptautiskajā arēnā, vienmēr cienām demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesības. Protams, mūsu attiecības vēl var uzlabot tādās jomās kā tirdzniecība un tūrisms. Arī modernajās tehnoloģijas, kiberdrošībā. Un personīgi uzskatu, ka vēl vairāk varam attīstīt sadarbību izglītībā un kultūrā.
Esot Latvijā, viena no galvenajām sarunu tēmām ir drošība. Krievijai turpinot iebrukumu un karu Ukrainā, Grieķija to ir nosodījusi, piegādājusi Ukrainai ieročus. Kā karš ietekmē Grieķiju, jūsu reģiona drošību un stabilitāti?
Jau no Krievijas invāzijas pirmās dienas Grieķija nosodījusi šo karu. Tas ir iebrukums neatkarīgā un suverēnā valstī. Esam snieguši humāno palīdzību, piegādājuši militāro aprīkojumu Ukrainai. Arī palīdzam Ukrainas bēgļiem, kur bijuši spiesti pamest savas mājas. Līdz šim Grieķija uzņēmusi 25 tūkstošus ukraiņu bēgļu. Šis karš Ukrainā klaji pārkāpj visus taisnīguma jēdzienus, un starptautiskā leģitimitāte tiek dramatiski izkropļota. Un Putina revizionistiskajai uzvedībai ir daudz kopīga ar Turcijas uzvedību. Starptautiskā sabiedrība redz starptautisko likumu apšaubīšanu, kur mēs atbalstām starptautiskās normas. Vienmēr atbalstām dialogu un valstu suverenitātes aizsargāš anu. Mūsdienās nedrīkstam pieņemt šādu nedemokrātisku valstu uzvedību.
Aizvadītajā desmitgadē Grieķijai nācās piedzīvot ekonomiski grūtus laikus, un pēdējos pāris gados Eiropas ekonomiku iedragāja arī kovida pandēmija. Vai Grieķijai izdevies atkopties no šiem triecieniem?
Grieķija tiešām bija pakļauta garu desmitgadi ilgiem pārbaudījumiem. Grieķiem par ekonomisko krīzi nācās maksāt augstu cenu. Mēs bijām izturīgi. Pārbaudījumu izturēja gan mūsu demokrātija, gan sabiedrība. Pateicoties Eiropas Savienības partneru palīdzībai. Galu galā atgriezāmies uz daudzsološa ceļa, uz to norādīja arī starptautiskie tirgi. Tad nāca pandēmija, arī tā ietekmēja ekonomiku. Tad karš Ukrainā. Enerģētiskā krīze. Pārtikas krīze. Krīžu virkne, kas skārusi Eiropu un pasauli.
Grieķija efektīvi tika galā ar pandēmiju. Rezultāti bija labi, tas arī palīdzēja tūrismam. Tas veicināja citu valstu iedzīvotāju uzticību, kas izvēlējās braukt uz Grieķiju, un tas savukārt palīdzēja ekonomikai. Es ceru, ka kara beigas suverēnā un neatkarīgā Ukrainā ļaus mums būt cerīgākiem par nākotni.
