Tapas militārajā bāzē, kur izvietota arī NATO paplašinātā kaujas grupa, ar Igaunijas aizsardzības ministru sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Tuvākajās dienās gaidāma formālu lēmumu pieņemšana. Kā tas mainīs drošības situāciju Baltijas valstīs?
Kalle Lānets: Protams, pēc tam kad abas valstis būs mūsu alianses dalībnieces, tas dos mums vairāk iespēju apmainīties ar informāciju, izlūkošanas informāciju un sniegs labāku situācijas izpratni. Tas uzlabos arī mācību platformas, komandvadības līmenī trenējoties un veicot kopīgus vingrinājumus.
Krievija izteikusi brīdinājumu par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO. Vai tas mums sniedz papildu drošību?
Tas parāda, ka visi šie draudi, kas tika sūtīti Somijas un Zviedrijas virzienā, darbojas pretēji. Tas viņus virzīja uz NATO. Tas padarītu drošākas visas Baltijas jūras tuvumā esošās valstis – Latviju, Igauniju, Lietuvu. Tas ir ļoti svarīgi.
Kādai jābūt Eiropas politikai pret Krieviju, sankcijām pret Krieviju, lai tā atkāptos no Ukrainas? Kas vēl būtu jādara?
Uzskatu, ka vissvarīgākais ir pēc iespējas ātrāk palīdzēt Ukrainai. Tas nozīmē, ka mums ir jāpalīdz ar militāro atbalstu un arī attiecībā uz sankcijām, ekonomiskajām sankcijām. Un, ja tas tiek ātri realizēts, tas palīdz Ukrainai.
