Panorāma

Krievija turpina intensīvus uzbrukumus Donbasā

Panorāma

Panorāma

Kijiva cer uz jaudīgākiem ieročiem

Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 94. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Doneckas apgabala Limanas pilsētā turpinās smagas kaujas, un tā nav pārgājusi pilnīgā Krievijas karaspēka kontrolē, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara. Maskava iepriekš bija paziņojusi, ka stratēģiski svarīgā Limana, kas atrodas 20 kilometru attālumā no Slovjanskas, ir nonākusi pilnīgā Krievijas spēku kontrolē. 
  • Kaujās Severodoneckas rajonā Krievijas karaspēks cietis ievērojamus zaudējumus un bija spiests atkāpties uz iepriekš ieņemtajām pozīcijām, sestdien "Telegram" pavēstīja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Tāpat Haidajs norāda, ka Krievijas karaspēks turpina centienus pārraut Luhanskas apgādes ceļus un turpina Severodoneckas apšaudi. Lai gan kaujās cietis vēl viens tilts starp Severodonecku un Lisičansku, satiksme starp pilsētām nav pārtraukta.
  • "Ukrinform" ziņo, ka diennakts laikā Doneckas un Luhanskas virzienā atsisti astoņi Krievijas karaspēka uzbrukumi, iznīcināti pieci tanki, desmit bruņutehnikas vienības un četras automašīnas.
  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 30 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma 24. februārī Krievijas spēki zaudējuši 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības. Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.


Ukrainas iedzīvotāji

  • Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, sestdien paziņojis Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs Oleksijs Černišovs, norādot, ka šīs programmas īstenošanai būs vajadzīgs laiks no gada līdz pusotram gadam.

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdienas vakarā savā videouzrunā uzsvēra, ka Krievijas karaspēka pagaidām okupētais Donbass atkal būs ukraiņu zeme. "Ja okupanti domā, ka Limana un Severodonecka būs viņu [pilsētas], tad viņi kļūdās. Donbass būs ukraiņu [zeme]. Tāpēc, ka tie esam mēs, tā ir mūsu būtība. Un, pat ja Krievija tur visur atnesīs postījumus un ciešanas, mēs tik un tā atjaunosim katru pilsētu un katru pašvaldību. Tur nav un nebūs nekādas reālas alternatīvas mūsu ukraiņu karogiem," uzsvēra prezidents.

  • Krievija no Ukrainas izlaupa ne tikai labību, bet arī metāla izstrādājumus, un šai nolūkā okupanti atmīnējuši daļu Mariupoles ostas, sestdien paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.


Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums

  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs palīdzēt atrisināt jautājumu par Ukrainas graudu eksportu uz ārvalstīm, tādējādi mazinot saspīlējumu globālajā pārtikas tirgū. Vienlaikus Putins pretī prasa vairāku sankciju atcelšanu. Tāpat viņš brīdinājis Rietumu līderus, ka bruņojuma piegāžu pastiprināšana Ukrainai situāciju var vēl vairāk destabilizēt, palielinot humāno krīzi. Par to viņš 28. maijā paziņojis sarunās ar Francijas un Vācijas līderiem. Francijas un Vācijas līderi savukārt prasījuši Krievijai atbrīvot ukraiņu karavīrus, kuri atradās “Azovstaļ” rūpnīcā Mariupolē, bet pēc padošanās atrodas Krievijas gūstā. Viņi arī aicināja Putinu sākt “tiešas un nopietnas sarunas” ar Ukrainas prezidentu Zelenski.

  • Tikmēr Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis norāda, ka tām valstīm, kuras aicina Ukrainu piekāpties Krievijai, ir jārēķinās ar vairāku miljonu ukraiņu bēgļu uzturēšanu uz nenoteiktu termiņu.

  • Izdevums „The Economist” norāda, ka Rietumos joprojām trūkst vienprātības par to, kā vajadzētu risināt konfliktu Ukrainā un vai kaut kādos jautājumos Ukrainai tomēr nevajadzētu piekāpties. Izdevums uzskata, ka tas pilnīgi noteikti nebūtu labs risinājums.

    Ja Rietumi nebūs vienoti un aktīvi neiesaistīsies, Krievija paliks faktiski nesodīta, līdzīgi kā 2014. gadā pēc Krimas aneksijas un Ukrainas austrumu reģionu sagrābšanas.

  • Krievijai jau ceturto mēnesi turpinot karu Ukrainā, prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas atceļ līdzšinējos vecuma ierobežojumus pirmā līguma slēgšanai par dienestu armijā. Līdz šim pirmo līgumu par stāšanos karadienestā drīkstēja slēgt Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 40 gadiem un ārvalstnieki vecumā līdz 30 gadiem, bet jaunais likums paredz, ka turpmāk "pilsoņiem darbaspējīgā vecumā" tādu ierobežojumu nebūs.

  • Kopējie Ukrainas ekonomiskie zaudējumi no Krievijas iebrukuma sasnieguši 600 miljardus dolāru. To aprēķinājuši Kijivas Ekonomikas augstskolas eksperti. Šajā summā iekļauti zaudējumi infrastruktūrai, kā arī papildu aizsardzības un sociālā atbalsta izmaksas.

  • Neraugoties uz Krievijas publiskajiem paziņojumiem, nav nekādu pazīmju, ka Krievija būtu gatava sarunām. Tā pavēstījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, norādot, ka fakti liecina par Putina apņemšanos karu turpināt.

  • ASV vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu par reaktīvo zalvju uguns sistēmu piegādi Ukrainai, paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs. "Mums ir zināms par Ukrainas pieprasījumiem piegādāt reaktīvās zalvju uguns sistēmas. Es nesteigšos pa priekšu un nerunāšu par lēmumiem, kurus mēs vēl neesam pieņēmuši," preses konferencē sacīja Kērbijs.

  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina ne tikai ieņemt Ukrainu, bet arī iznīcināt ukraiņu tautas kultūru, piektdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens, uzrunājot ASV Jūras spēku akadēmijas absolventus. ASV prezidents arī uzsvēra, ka diktatora Putina karš Ukrainā pamudina arvien vairāk valstu uz dalību NATO un ka jaunākais šāds piemērs ir Zviedrijas un Somijas paziņojumi par nodomu iestāties NATO.


► Aktuālais 27. maijā

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti