ES notikumu TOP3: Strīdi ar Poliju un Ungāriju, dzimumu līdztiesība un parādu mazināšana

Šī nedēļa Eiropas Savienībā (ES) turpināja izcelties ar dažāda veida strupceļiem. Galvenokārt jau strupceļu sarunās par nākamo daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānu. Taču arī šādā situācijā, kad paši vēl nebūt neesam skaidrībā par savām nākotnes perspektīvām, ir laiks padomāt arī par palīdzību citiem.

Šīsnedēļas notikumu TOP3 par Eiropas Komisijas (EK) strīdiem ar Poliju un Ungāriju, par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju ārpolitikā, kā arī par parādu mazināšanu nabadzīgākajām pasaules valstīm.

ES notikumu TOP3Uģis Lībietis

EK strīdi ar Poliju un Ungāriju

“Divas dalībvalstis ir izvēlējušās apšaubīt labāko veidu, kā tikt galā ar dažādām problēmām. Taču jūlijā visas 27 dalībvalstis piekrita šim priekšnoteikumu mehānismam – mēs runājam par likuma varas un tiesiskuma principu pārkāpšanu, kas pašlaik apdraud Eiropas Savienības budžetu. Šis mehānisms tiktu piemērots tikai proporcionāli nodarījumam un tikai tad, kad tas būs nepieciešams. Un ir grūti iedomāties, ka kādam Eiropā principiāli būtu iebildumi pret šo principu. Jebkuram, kurš joprojām šaubās, ir skaidrs ceļš ejams. Viņi var vērsties Eiropas Tiesā un ļaut, lai šie jaunie noteikumi tiek izvērtēti tur. Tā ir vieta, kur tiek risinātas dažādas viedokļu atšķirības par likumdošanas tekstiem. Taču tas netiek darīts uz miljonu un miljonu eiropiešu rēķina, kuri pašlaik ārkārtīgi gaida mūsu palīdzību. Viņiem ir nepieciešama steidzama mūsu atbilde,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Lai arī saspīlējums starp Eiropas Komisiju, Ungāriju un Poliju turpinās jau mēnešiem ilgi, tā vien liekas, ka abu nepaklausīgo dalībvalstu lēmums bloķēt Eiropas Savienības daudzgadu budžetu daudziem politiķiem ir izrādījies pēdējais piliens, lai savu kritiku pret Varšavu un Budapeštu pastiprinātu vēl vairāk. Arī Urzula fon der Leina pieprasījusi, lai veto tiktu atsaukts, jo galu galā  pašreiz ķīlnieka situācijā ir nostādīti tieši iedzīvotāji.

Daudziem ir nepieciešama palīdzība koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanai, taču pilnīgi netīšām ir nobloķējies arī šis finansējums. Iespējams, daudzas valstis savos budžetos solīto naudu jau ir ieplānojušas.

Rodoties arvien lielākai neapmierinātībai arī citu dalībvalstu vidū, Ungārijas premjers Viktors Orbāns ir izteicies, ka nekādu domstarpību nebūtu, ja vien jautājumi tiktu risināti pakāpeniski, vadoties pēc aktualitātes. Vācijas prezidentūras pārstāvji gan ir pauduši cerību, ka domstarpības tiešām izdosies pārvarēt, turklāt jau pavisam drīz.

ES dzimumu līdztiesības stratēģija ārpolitikā

Nedēļas vidū Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels un starptautiskās sadarbības komisāre Juta Urpilainena iepazīstināja ar dzimumu līdztiesības plānu Eiropas Savienības ārpolitikai. jeb ''Dzimumu rīcības plānu III''.

“Covid-19 kā rentgens ir atklājis nevienlīdzību visās sabiedrībās. Vēl sliktāk – tas ir šo nevienlīdzību padziļinājis.

Desmitgadēm ilgais progress ilgtspējīgās attīstības mērķu sasniegšanā diemžēl ir apdraudēts. Sievietes un meitenes ir šīs krīzes visvairāk ietekmētie cilvēki. Mūsu rīcības plāns ir tieši sasaistīts ar ilgtspējīgu atkopšanos, kas mums visiem ir nepieciešama. Mums ir jārīkojas strauji, lai izveidotu daudz noturīgākas sabiedrības, kurās vīriešiem un sievietēm ir vienādas tiesības un iespējas. Tā būtu patiesi dzimumu līdztiesīga pasaule,” sacīja Urpilainena.

Kā paskaidrojusi komisāre, viens no galvenajiem mērķiem ir mainīt dažādos pasaules reģionos pastāvošos stereotipus par sievietēm, kā arī seksuālo minoritāšu pārstāvjiem. Viens no rosinājumiem paredz palielināt par 20% tās Eiropas Savienības ārpolitikas iniciatīvas, kurās dzimumu vienlīdzība ir noteikts kā viens no priekšnoteikumiem.

No kurām valstīm uzreiz tika saņemti iebildumi? Tieši tā – no Ungārijas un Polijas. To paziņojumā gan ir uzsvērts, ka valstis paliek uzticīgas apņēmībai nodrošināt līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm, taču jēdziens “dzimumu līdztiesība” gan neesot īsti pieņemams.

Parādu mazināšana nabadzīgākajām valstīm

Jutas Urpilainenas pieminētos ilgtspējīgās attīstības mērķus šonedēļ apsprieda arī Eiropas ārlietu ministri.

Kā nedēļas sākumā pavēstīja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, Eiropas Savienība ir gatava piešķirt 183 miljonus eiro parādu mazināšanai 29 visvairāk parādu nomāktajām pasaules valstīm. Ar Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu šo naudu paredzēts novirzīt veiksmīgākai reaģēšanai uz koronavīrusa radītajām sekām.

Daudzām pasaules valstīm pašlaik parādu līmenis nav ilgtspējīgs, un situāciju tikai pasliktina Covid-19 pandēmija. Daudzās vidējā līmeņa ienākumu valstīs parādu līmenis ir sasniedzis kritisko robežu.

Tāpēc mēs esam vienojušies nepieļaut situāciju, kad dažas valstis kļūst maksātnespējīgas, jo tas varētu izraisīt pilna apjoma parādu krīzi.

Tās sekas globālajai ekonomikai būtu postošas. Ir nepieciešama strauja rīcība, un pulkstenis iet uz priekšu. Parādu atvieglošana ir mūsu visu interesēs,” sacīja Borels.

Starptautiskā Valūtas fonda dati liecina, ka pirmajos sešos palīdzības sniegšanas mēnešos mērķa valstis bija spējīgas savus prioritāros izdevumus palielināt par vairāk nekā 1,2 procentpunktiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), ievērojami palielinot ieguldījumus tieši veselības un sociālās aprūpes sfērās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt