Skaitļi un fakti: Pasažieru aviopārvadājumu apjomu atjaunošanos Eiropā paredz pēc vairākiem gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Viena no jomām, kuru šogad Covid-19 pandēmija ir skārusi ļoti smagi, ir pasažieru pārvadājumi. Tostarp aviācijā Eiropā šā gada otrajā ceturksnī kritums tiek lēsts par 90%, un ļoti līdzīga situācija ir arī citur pasaulē. Arī citi pasažieru pārvadājumu veidi ir cietuši, bet mazāk nekā aviācija, kuras galvenā priekšrocība, –  bet šogad arī vājums – , ir starptautiskie pārvadājumi lielos attālumos.

Skaitļi un fakti: Pasažieru aviopārvadājumu apjomu atjaunošanos Eiropā paredz pēc vairākiem gadiem
00:00 / 02:53
Lejuplādēt
Līdz ar daudzu valstu robežu slēgšanu gada sākumā un cilvēku nevēlēšanos lieki pārvietoties pašlaik tiek zīlēts, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai aviosatiksme atgrieztos sākotnējos apjomos. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tie būs vairāki gadi.

 

Jaunākie Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati rāda –  jau gada pirmajā ceturksnī Covid-19 iespaids uz pasažieru aviopārvadājumiem bija liels un pārvadāto pasažieru skaits saruka par 21%. Taču gada otrais ceturksnis ir bijis teju "nāvējošs" Eiropas avioindustrijai un nav nevienas Eiropas valsts, kurā pārvadāto aviopasažieru skaits būtu sarucis mazāk kā par 90%.

Gandrīz tukšās lidmašīnas

Gada otrais ceturksnis pašlaik iezīmē lielāko bedri pasažieru pārvadājumos Eiropā, jo tieši aprīlī un maijā bija noteikti līdz šim smagākie pārvietošanās ierobežojumi, lai apturētu pandēmijas izplatību.

Vislielāko triecienu ir saņēmusi Spānijas avioindustrija. Gada otrajā ceturksnī tur pārvadāto aviopasažieru skaits ir samazinājies par 99% jeb 61,6 miljoniem, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni. Caur Vāciju pārvadāto aviopasažieru skaits ir sarucis par 59,1 miljonu jeb par 97%, bet Francijā kritums ir par 44,2 miljoniem aviopasažieru jeb 97%. Turklāt te jāatceras, ka visu šo valstu lidostas – īpaši Vācijas un Francijas – ir arī populāri pārsēšanās punkti, tostarp uz starpkontinentālajiem lidojumiem.

Dati par otro ceturksni aviācijā vēl nav apkopoti no visām Eiropas Savienības valstīm, bet jau tagad ir redzams, ka kopējais kritums pilnīgi noteikti pārsniegs 90%.

No Latvijas un uz Latviju pārvadāto aviopasažieru skaits gada otrajā ceturksnī jeb no aprīļa līdz jūnijam (ieskaitot) ir sarucis par 97% un bija vien 67 tūkstoši, lai gan pērn šajā laikā Latvijā ieradās un to pameta vairāk nekā divi miljoni aviopasažieru.

Tikmēr Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("Eurocontrol") septembra vidū nāca klajā ar prognozi, ka pasažieru lidmašīnu reisu kopējais skaits Eiropā šogad būs ar straujāku kritumu nekā tika paredzēts iepriekš, jo valstis koronavīrusa pandēmijā joprojām nespēj koordinēt pasākumus gaisa satiksmes kontrolei. Organizācija prognozē, ka kopējais lidojumu skaits 2020. gadā sasniegs sešus miljonus, kas būs par 55% mazāk nekā pērn un par vienu miljonu mazāk, nekā lēsts aprīlī.

"Mēs šobrīd virzāmies atpakaļ, un tas rada patiesas bažas visai nozarei," sacīja "Eurocontrol" vadītājs Īmons Brenans. "Starp valstīm trūkst koordinācijas gaisa satiksmes pārvaldībai, neskatoties uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām." Brenans norādīja uz lielu jucekli un ļoti niecīgu pasažieru pārliecību, kā arī uz to, ka Eiropā pieaug ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaits.

Pasaulē līdzīgi

"Esiet stipri. Mēs iziesim cauri šai krīzei un saglabāsim pasauli savienotu!" Tieši tāds Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) ģenerāldirektora Aleksandra de Žinjaka  uzsaukums rotā šīs organizācijas mājas lapu.  Oktobra vidū de Žinjakam preses konferencē nācās atzīt, ka starptautiskie pasažieru aviopārvadājumi ir praktiski izzuduši, jo pārvadāti tiek vien aptuveni 10% no ierastajiem apjomiem.

IATA arī septembra beigās pārskatīja prognozes un atzina, ka gaisa satiksme pasaulē šogad uzrādīs straujāku kritumu.

Asociācija prognozē, ka gaisa satiksme pasaulē šogad samazināsies par 66%, nevis 63%, kā tika lēsts iepriekš.

Vēl pirms tam tika prognozēts kritums par 55%. Asociācija brīdina, ka bez jauna valstu finanšu atbalsta apdraudēti ir simtiem tūkstoši darbavietu aviācijas nozarē.

Tostarp Eiropā IATA šogad prognozē pasažieru skaita kritumu kopumā par 70%. Kopējais aviopasažieru skaits šogad mūsu reģionā varētu būt tikai 340 miljoni iepretim 1,2 miljardiem pērn.

Ne visai uzmundrinošas ir arī IATA tālākās nākotnes prognozes.

Pēc asociācijas aplēsēm gaisa satiksme pasaulē līdz līmenim, kāds tika novērots pirms koronavīrusa pandēmijas, atgriezīsies vien 2024. gadā.

Vienlaikus šīs prognozes ir atkarīgas no tā, cik veiksmīgi valstis spēs kontrolēt vīrusa izplatību. IATA atzīst, ka, ņemot vērā ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaita pieaugumu daļā valstu, starptautisko robežu atvēršana prasīs ilgāku laiku, nekā prognozēts iepriekš.

Vēl viens smags jautājums ir par to, kā aviācijā sabalansēt krietni sarukušos ienākumus ar joprojām esošajiem izdevumiem. Proti, ja lidmašīnā ir iekāpis vien katrs desmitais no kādreizējiem pasažieriem, lidojuma pašizmaksa tādēļ mazāka nekļūst. Arī tad, ja lidmašīnas vispār paliek uz zemes, par tām ir jāturpina līzinga maksājumi un jāsedz citi izdevumi. IATA aplēses pašlaik liecina, ka aviokompānijām būs jāturpina "dedzināt nauda" jeb strādāt ar izdevumiem, kurus nesedz ienākumi, vēl vismaz visu nākamo gadu.

IATA ģenerāldirektors ir norādījis, ka tādēļ ļoti svarīgs ir valdību atbalsts aviouzņēmumiem un to darbiniekiem. Viņš uzsver, ka valstīs, kur tāds nav sniegts, piemēram, vairākās zemēs Dienvidamerikā, jau ir redzami aviokompāniju bankroti.

Latvijā situācija vēl neskaidra

Lidostā "Rīga" šogad deviņos mēnešos apkalpoti 1,8 miljoni pasažieru, kas ir par 69,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Milzīgs pasažieru skaita kritums tika piedzīvots martā, aprīlī un maijā, kad Eiropā bija noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi. Vasaras mēnešos zināms pasažieru skaits atgriezās, bet septembrī, kad beidzās gan vasaras atvaļinājumu sezona, gan jaunus apgriezienus uzņēma pandēmija, redzams atkal būtisks pasažieru skaita sarukums.

 

 

 

Turklāt vidējais gaisa kuģu piepildījums septembrī bija 31%, kas ir būtiski mazāk nekā augustā, kad piepildījums veidoja 57%, liecina lidostas "Rīga" aplēses.

Septembrī lidostā tika apkalpoti 3332 lidojumi, kas ir par gandrīz 60% mazāk nekā 2019. gada septembrī. Savukārt gada laikā lidojumu skaits samazinājies par 56,3% – līdz 28 945 lidojumiem.

Arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", kura pārvadā aptuveni pusi no aviopasažieriem, kuri nonāk Latvijā,  šogad plāno apkalpot apmēram 1,5 miljonus pasažieru. Te jāatgādina, ka 2019. gadā "airBaltic" pārvadāja 5,05 miljonus pasažieru.

Par to, kas kopumā notiek debesīs virs Latvijas, daiļrunīgi liecina arī dati par to, cik daudz lidojumus ir vadījusi "Latvijas Gaisa satiksme", kuras pārziņā ir ne tikai to lidmašīnu veiksmīga pacelšanās un nosēšanās, kuras lido uz Latviju, bet arī visi lidaparāti, kuri šķērso mūsu valsts gaisa telpu. "Latvijas Gaisa satiksme" šogad deviņos mēnešos vadījusi 106 365 lidojumus, kas ir par 54,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tostarp 2020. gada deviņos mēnešos 28 800 lidojumu bija uz Rīgu un no Rīgas, kas ir par 56,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet 77 565 lidojumi bija tranzītā, kas ir samazinājums par 53,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Vienlaikus Latvijas lielākie aviouzņēmumi nav palikuši bez valsts atbalsta. Valdība aprīlī nolēma lidostas pamatkapitālu palielināt par 49,91 miljonu eiro, lai nodrošinātu lidostas spēju pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un stabilizētu Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību. Eiropas Komisija kopš tā laika turpina vērtēt Ministru kabineta pieņemto lēmumu.  Tikmēr par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" atbalstu Eiropas Komisija lēmumu pieņēma jūlija sākumā, piekrītot Latvijas valdības iecerei "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. VAS "Latvijas Gaisa satiksme"  pamatkapitāla palielināšanai ir novirzīti seši miljoni eiro.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai ar šo atbalstu pietiks, jo krīze aviācijā nebūt nav beigusies, tāpat kā nav beigusies pandēmija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti