Eiropā ir piecas ūdeņraža stratēģijas
Ūdeņradis tiek uzskatīts par vienu no iespējamiem risinājumiem, kā visefektīvāk dekarbonizēt Eiropu jeb samazināt oglekļa īpatsvaru tādās industrijās kā metāla un ķimikāliju ražošana. Tāpat tas tiek uzskatīts par vienu no ilgtermiņa risinājumiem kuģniecības, aviācijas un smagā kravas transporta industrijās, kur elektrifikācija pagaidām nav iespējama.
Pašlaik visā pasaulē ir izstrādātas 10 ūdeņraža stratēģijas, no kurām piecas ir Eiropā. Kā norāda Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone, Eiropa var lepoties arī ar spēcīgākajām ūdeņraža tehnoloģijām. Tieši tāpēc līdz šim komisijas piedāvātās stratēģijas Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir uzskatāmas par atsevišķiem mozaīkas gabaliem, lai transformētu gan visu enerģētikas sistēmu, gan Eiropas ekonomiku kopumā.
“Lai šo transformāciju pārvaldītu efektīvi un efektīgi, mums būs nepieciešama daudz integrētāka enerģijas sistēma, kas sasaista kopā dažādus enerģētikas sektorus, kas ir galvenokārt balstīta uz atjaunojamajiem resursiem un kas lieki netērē enerģiju. Tikai ar mūsdienu tehnoloģijām mēs to nespēsim sasniegt, un tāpēc galveno lomu spēlēs jaunās tehnoloģijas un īpaši ūdeņradis. Mēs arī ceram, ka atjaunojamais ūdeņradis pats kļūs par enerģijas nesēju,” pauda Simsone.
Paredz cenu krišanos
Eiropas Komisijas ūdeņraža stratēģijā ir paredzēts līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu atjaunojamā ūdeņraža. Taču viens no kavējošajiem faktoriem ir ūdeņraža iegūšanas salīdzinoši augstās izmaksas. Kā norāda vēja enerģijas uzņēmumus apvienojošās organizācijas “Wind Europe” izpilddirektors Džailzs Diksons, ja atjaunojamā ūdeņraža iegūšanā iesaistīsies dažādu citu atjaunojamo energoresursu ražotāji, cenas nenoliedzami drīzumā kritīsies.
“Jā, pašlaik atjaunojamais ūdeņradis ir dārgāks par cita veida ūdeņradi. Tie ir aptuveni 4 līdz 8 eiro par vienu ūdeņraža kilogramu. Taču šīs izmaksas kritīsies – pirmkārt, tāpēc ka atjaunojamo energoresursu cenas turpina kristies; un otrkārt, tāpēc ka elektrolīzes cena arī turpinās samazināties,” norādīja Diksons.
“Wind Europe” kopā ar saules enerģijas uzņēmumu organizāciju “Solar Europe” pagājušajā nedēļā nodibināja arī Atjaunojamā ūdeņraža koalīciju, lai, kā viņi paši uzskata, piešķirtu uzņēmējdarbības un domas līderiem balsi, pozicionējot Eiropu kā pasaules līderi no 100 procentu atjaunojamās elektrības iegūtā atjaunojamā ūdeņraža jomā.
Šo koalīciju atbalsta arī Bila Geitsa savulaik izveidotais fonds “Breakthrough Energy”, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt tādas tehnoloģijas, kas palīdzētu mazināt kaitīgo gāzu nonākšanu atmosfērā.
Organizācijas Eiropas nodaļas vadītāja Anna Metlere norāda, ka ūdeņraža revolūcijas jomā nedrīkst pieļaut tādas pašas kļūdas, kādas Eiropas Savienība ir pieļāvusi, īstenojot tā dēvēto digitālo revolūciju.
“Mēs gribam būt pārliecināti par to, ka mēs negaidām, lai eksperti, kuru rīcībā ir modernākās tehnoloģijas, nāktu un klauvētu pie mūsu durvīm Briselē. Tā vietā mums pašiem ir jāmeklē šie cilvēki, mums no viņiem ir jāmācās un jāskaidro, cik nozīmīga ir arī mūsu īstenotā kopējā politika. Atklāti sakot, šie cilvēki – inovatori, uzņēmēji un tehnoloģiju speciālisti, kuri patiešām darbojas pirmajās rindās – nav nemaz tik viegli atrodami. Un vēl vairāk – viņus ir ļoti grūti iesaistīt,” atzina Metlere.
Potenciāls komercializēt ātrāk, nekā paredzēts
Konsultāciju uzņēmums “Material Economics” ir veicis aprēķinus un konstatējis, ka Eiropai ir ļoti liels potenciāls komercializēt atjaunojamo ūdeņradi daudz ātrāk, nekā to piedāvā pašreizējās stratēģijas. Kā norāda kompānijas dibinātājs Pērs Anderss Enkvists, Eiropai būtu jāpalielina savas ambīcijas, jo atjaunojamais ūdeņradis var radīt līdz pat 700 miljardiem eiro lielu investīciju potenciālu.
“Mums jau tagad ir liels skaits ražotāju, kuri ir parakstījušies uz kaut kādiem ļoti striktiem oglekļa mērķiem. Dažos gadījumos tie nav mērķi, bet tiesības. Un bieži vien viņi ir apņēmušies panākt nulles oglekļa līmeni visā apgādes ķēdē, visos materiālos, ko viņi izmanto savos produktos. Un iemesls, kāpēc viņi ir izvirzījuši šādus mērķus, ir tajā, ka viņi redz komerciālu pievienoto vērtību spējā piedāvāt saviem patērētājiem no oglekļa daļēji vai pilnībā brīvus produktus. Viņi tic, ka varēs pārdot daudz vairāk un daudz labāk, ja tie būs no oglekļa brīvi produkti. Un tas rada jaunu dinamiku arī atjaunojamam ūdeņradim. Šīs kompānijas biznesa ziņā neskatīsies tikai uz atjaunojamā ūdeņraža izmaksām, bet arī uz potenciālo peļņu,” uzsver Enkvists.
Eiropas Ūdeņraža nedēļas ietvaros ir izskanējuši plāni līdz 2030. gadam visā Eiropā uz ceļiem ieviest aptuveni 100 tūkstošus ar ūdeņradi darbināmu kravas automašīnu, kā arī izveidot 1000 ūdeņraža uzpildes staciju.
Ir paredzēts, ka pēc 2030. gada ar ūdeņradi darbināmo automašīnu skaits ik gadu varētu palielināties divas reizes.
Tikai tā varētu izdoties sasniegt Zaļā kursa ietvaros izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam samazināt CO2 emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu.