ES grib restartēt attiecības ar ASV
“Es uzskatu, ka Eiropai ir jāuzņemas iniciatīva un jāpiedāvā jaunajai ASV administrācijai strādāt kopā pie jautājumiem, kuri var stiprināt mūsu divpusējās un daudzpusējās attiecības,” paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
“Tam ir jāaptver viss no drošības līdz ilgtspējai, no regulējuma tehnoloģiju jomā līdz tirdzniecībai, no globālā ekonomikas spēles laukuma izlīdzināšanas līdz globālo institūciju stiprināšanai. Tie nav tikai Eiropas Savienības un ASV jautājumi, arī mūsu alianse nav tikai par mums. Tai ir jākalpo par mugurkaulu jaunai globālai aliansei. Mums ir jāsadarbojas ar topošajām lielvarām un līdzīgi domājošiem partneriem no Āfrikas līdz Latīņamerikai, no Austrālijas līdz demokrātiskajai Āzijai un daudz tālāk. Tas nozīmē strādāt pie mūsu kopīgajām interesēm kopīgā labuma vārdā,” pauda fon der Leiena.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas nu jau kādu laiku aiz muguras, taču līdz galīgo rezultātu apstiprināšanai vēl kāds laiks gaidāms. Un nevienam nav noslēpums, ka šajā Atlantijas okeāna pusē daudzi ar cerībām ir gaidījuši tieši Džo Baidena uzvaru.
Cerot arī uz iespējamo Eiropas Savienības un ASV attiecību uzlabošanos, daudzu Eiropas valstu līderi ar uzvaru ir apsveikuši tieši Baidenu. Kā norādījusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, pēdējo četru gadu laikā piedzīvotās nesaskaņas starp ES un ASV ir atrisināmas, tomēr atsevišķas izmaiņas Vašingtonas prioritātēs un uztverē esot krietni dziļākas un nav saistītas tikai ar vienu politiķi vai administrāciju.
Arī Trampa bijušais padomnieks Miks Malvenijs uzskata, ka abu pušu attiecības nekad neatgriezīsies tajā līmenī, kāds bija pirms Donalda Trampa stāšanās amatā.
Galu galā Tramps esot atvēris amerikāņiem acis, liekot noslēgt sabalansētus tirdzniecības līgumus un liekot eiropiešiem veikt arī taisnīgas iemaksas NATO.
Plāno veidot Eiropas Veselības aģentūru
“Mēs būsim labāk sagatavoti, jo mēs izstrādāsim Eiropas Savienības un nacionālos krīzes gatavības un reaģēšanas plānus. Mēs pārliecināsimies, ka medikamentu un aprīkojuma krājumi ir ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Mēs apmācīsim medicīnas personālu, lai piešķirtu viņiem nepieciešamos līdzekļus ārkārtas gadījumiem un lai nodrošinātu, ka ikviens, kurš saslimst, tiek pienācīgi aprūpēts,” paziņoja Eiropas veselības un pārtikas drošības komisāre Stella Kirjakidu.
“Mēs strādāsim ar dalībvalstīm pie vienotiem datiem un indikatoriem, kas ļaus mums izveidot precīzu redzējumu par veselības sistēmas gatavību un kapacitāti, lai varētu laikus novērst iztrūkumus un nodrošinātu pacientiem nepieciešamo ārstniecību,” sacīja Kirjakidu.
Eiropas Komisija šīs nedēļas laikā nāca klajā ar ierosinājumu izveidot jaunu Eiropas Savienības veselības aģentūru, kas varētu kalpot par pamatu jaunas Veselības aģentūras izveidei. Kā norāda Stella Kirjakidu, šāda jaunā aģentūra ļautu veiksmīgāk koordinēt dalībvalstu sadarbību gan pašreizējās koronavīrusa pandēmijas, gan citu krīžu gadījumā.
Tāpat tas ļautu Eiropas Savienībai pašai izsludināt ārkārtas stāvokli neatkarīgi no Pasaules Veselības organizācijas.
Faktiski visi šie ierosinājumi liecina par Eiropas Komisijas vēlmi panākt, lai dalībvalstis arvien vairāk pilnvaru veselības jomā nodotu tieši Komisijai. Piemēram, Eiropas Slimību kontroles un novēršanas centrs pašlaik var tikai sniegt dalībvalstīm datus, kuras tās var brīvi interpretēt un pieņemt savus pasākumus, taču nākotnē centra rekomendācijas jau varētu būt saistošas.
Kā norāda izdevums “Politico”, diezin vai dalībvalstis būs tik ieinteresētas nodot savas kompetences Briselei. Bet vismaz pašlaik Eiropas Komisijas piedāvājumi izmaiņas Eiropas Savienības līgumos neparedz.
Drošība pret diskrimināciju
“Ar šo stratēģiju mēs vēlamies popularizēt Eiropu kā vietu, kur visiem ir vienādas tiesības. Mēs vēlamies nodrošināt, lai ikviens Eiropā justos drošs, varētu pilnībā izmantot visu savu potenciālu, kā arī varētu aktīvi līdzdarboties sabiedrībā. Pirmais, ko mēs vēlamies sasniegt, ir, lai pašreizējie pretdiskriminācijas likumi tiktu pilnībā ieviesti dzīvē un ievēroti,” paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova.
“Tieši tāpēc mēs izvērtēsim, kā tas darbojas praksē visās dalībvalstīs. Ja mēs atradīsim jebkādus trūkumus, mēs rīkosimies. Taču tas nav viss. Lai uzlabotu, geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu drošību, mēs piedāvāsim paplašināt Eiropas līmeņa noziegumu sarakstu, iekļaujot homofobiskus naida noziegumus un naida runu, tostarp internetā,” sacīja Vera Jourova,
Dienā, kad Latvijas Satversmes tiesa atzina viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu, Eiropas Komisija publiskoja savu pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesību vienlīdzības panākšanai.
Kā paziņojusi par vērtībām atbildīgā Eiropas Komisijas viceprezidente Vera Jourova, mērķis ir panākt, lai tā dēvēto varavīksnes ģimeņu tiesības uz bērniem un viendzimuma partnerattiecības tiktu vienādi atzītas visā Eiropas Savienībā.
Tieši tāpēc visas dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt savus rīcības plānus LGBT diskriminācijas novēršanai. Sagaidāms, ka šāds komisijas piedāvājums saskarsies ar ļoti asu daudzu dalībvalstu pretestību, īpaši no Polijas un Ungārijas puses.
Piemēram, aptuveni 80 Polijas pašvaldības jau ir pasludinājušas sevi par no LGBT brīvām zonām, novedot pie tā, ka Eiropas Komisija ir liegusi sešām pilsētām saņemt Eiropas grantus. Polija šādu rīcību uzskata par diskriminējošu. Savukārt Ungārija šonedēļ ir ierosinājusi izmaiņas konstitūcijā, kas aizliegtu viendzimuma pāriem adoptēt bērnus.
