Eiropas Savienības dalībvalstis sarunās Luksemburgā vienojušās par reformām kopējā lauksaimniecības politikā, kam atvēlēti vislielākie budžeta līdzekļi. Reformā iekļauti obligāti vides un klimata aizsardzības pasākumi, lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājums. Dalībvalstīm būs iespēja noteikt, kādos veidos tās sasniegs izvirzītos “zaļos” mērķus.
Pēc Eiropas Parlamenta debatēm Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis norādīja, ka kopējā lauksaimniecības reforma veicinās pārtikas nodrošinājumu Eiropā un ļaus virzīties uz vairāk ekoloģiskiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.
“Lauksaimniecība ir īpašs bizness, kas ir jāatbalsta, jo bez tā lauksaimnieki nespēj cīnīties ar starptautisko konkurenci. Es domāju, ka mums ir jāpieturas pie šī atbalsta. Tāpat es domāju, ka nacionālie stratēģiskie plāni būs ideāla platforma, lai ņemtu vērā šos vietējos apstākļus. Izskanēja bažas par atbalsta samēru lieliem un maziem zemniekiem. Par to, ka 80% mazo fermu saņem vien 20% no Eiropas Savienības naudas, bet 20% lielo zemnieku saņem 80% šī finansējuma. Manuprāt, reformā iekļautās ekoshēmas palīdzēs mainīt šo situāciju.
Būs pieejams liels finansējums šīm ekoshēmām, ko varēs izmantot arī mazās saimniecības,” sacīja lauksaimniecības komisārs.
Dalībvalstīm savi izstrādātie plāni vēl būs jāapstiprina Eiropas Komisijā un jānāk klajā ar tālākiem priekšlikumiem, kas paredz aktīvāku rīcību obligāto vides aizsardzības prasību izpildei. Visi lauksaimnieki, kas ievēros šos noteikumus, saņems papildu finansējumu.
“Protams, mums bija jāapvieno dažādu grupu intereses, bet mēs esam šeit, lai vienotos par kompromisiem šajā reformā. 30% atvēlēti ekoshēmām, un liela daļa investīciju ir tieši vides un klimata situācijas uzlabošanai. Mēs esam nostiprinājuši nosacījumus, tostarp visiem zemniekiem ir jāpatur zemes daļas brīvas no pesticīdiem un mēslojuma. Tiem, kas nav apmierināti ar reformas detaļām, ir jāsaprot, ka
šie nacionālo stratēģiju plāni dalībvalstīm ir jāizmanto arī kā iespēja mazināt birokrātiju Eiropas zemnieku atbalstā.
Es domāju, ka ir jādod iespēja īstenot šo reformu, un mēs tam arī esam iekļāvuši divu gadu pārejas periodu,” sacīja Eiropas Parlamenta deputāts un ziņotājs par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu Pīters Jārs.
Jaunā reforma stāsies spēkā 2023. gadā. Zemkopības ministrija attiecībā uz tiešajiem maksājumiem plāno vēl divus gadus saglabāt līdz šim īstenoto tiešo maksājumu struktūru.
