Skaitļi un fakti: Eiropiešu digitālās prasmes ekspertu vērtējumā krietni jāuzlabo

Eiropas Savienības (ES) pasludinātā digitālā transformācija un piektās paaudzes sakaru tīkla jeb 5G ienākšana sola lielas izmaiņas veidā, kā turpmāk notiks daudzi procesi gan uzņēmējdarbībā, gan transporta organizācijā, gan veselības sistēmā un citās dzīves jomās. Tomēr viena lieta ir tehnoloģiju sniegtās iespējas, cita – vai tās spējam izmantot.

Skaitļi un fakti: Ekspertu vērtējumā eiropiešu digitālās prasmes krietni jāuzlaboInguna Ukenābele

Dažādas analīzes liecina, ka situācija Eiropā ir ļoti neviendabīga – ir valstis, kuras ir ļoti labi sagatavotas tehnoloģiju izmantošanai, citās atliek vēlēties ko labāku. Tas attiecas arī uz iedzīvotājiem, kuru digitālās prasmes gan kā uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, gan kā patērētājiem ir noteicošās tam, kādi digitālie risinājumi un pakalpojumi var tik radīti un pieprasīti.

Pašlaik redzama diezgan izteikta plaisa starp to, kā savas prasmes vērtē paši Eiropas iedzīvotāji un kā eksperti. Izrādās – neesam nemaz tik zinoši, kā paši iedomājamies.

Digitālajai dzīvei gatavi

Paši eiropieši savas digitālās prasmes vērtē kā salīdzinoši labas. Šogad publiskotajā “Eurobarometer” socioloģiskajā aptaujā katrs septītais aptaujātais ir atzinis, ka viņam ir pietiekamas prasmes, lai ikdienā lietotu digitālās tehnoloģijas. 15% šaubās, vai viņiem ir pietiekamas prasmes, bet 12% ir pilnīgi pārliecināti, ka viņiem tādu nav.

Vispārliecinātākie par sevi ir Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Īrijas iedzīvotāji. Savukārt vispieticīgāk savas prasmes vērtē Grieķijas, Itālijas, Bulgārijas un Rumānijas pilsoņi.

Latvijā un Igaunijā vairāk nekā 70% iedzīvotāju domā, ka viņiem ir pietiekamas prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai ikdienā. Un šajā ziņā esam pa vidu citu valstu pārstāvjiem. Pieticīgāki ir lietuvieši, no kuriem savas digitālās prasmes kā pietiekošas novērtējuši nepilni 60% aptaujāto.

No Latvijas iedzīvotājiem 10% ir atzinuši, ka viņiem nav nepieciešamo digitālo prasmju, bet 13% par tām šaubās.

Bez lieliem pārsteigumiem – vispārliecinātākie par savām prasmēm ir jaunieši, cilvēki ar augstāku izglītību, kā arī tie, kuri pašlaik ir nodarbināti.

25% no aptaujātajiem eiropiešiem arī ir paziņojuši, ka nejūt nekādu nepieciešamību savas prasmes uzlabot. Savukārt no tiem, kuri atzīst nepieciešamību savas prasmes uzlabot, 27% ir minējuši, ka tam traucē laika trūkums. Vēl 24% nav skaidrs, ko tieši viņiem vajadzētu apgūt, bet 22% norādījuši uz atbilstošu iespēju trūkumu. 17% minējuši, ka viņiem tam trūkst līdzekļu.

Latvijā situācija ir ļoti līdzīga situācijai vidēji Eiropā. Tikai pie mums ir nedaudz vairāk pašpārliecināto – 29% nejūt nepieciešamību uzlabot savas digitālās prasmes.

Ekspertu vērtējums daudz skarbāks

Diemžēl pašvērtējums mēdz būt mānīgs, un par to liecina šā gada Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). Tajā ietvertais novērtējums ir, ka

digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir vien 58%, bet prasmes virs pamata līmeņa – 33% eiropiešu.

Te jāpaskaidro, ka digitālās prasmes pamata līmenī indeksa izstrādātāju izpratnē nav māka „sērfot” pa interneta portāliem. Tas prasa spēju lietot e-pastu, rediģēšanas rīkus, prasmi instalēt jaunas programmas vai ierīces utml. Savukārt prasmes virs pamata līmeņa nozīmē spēju radīt digitālus produktus vai pakalpojumus.

Nemainīgi sāpīgs jautājums ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu skaits – DESI indeksā tas novērtēts ap 3,9% no kopējā darbaspēka blokā.

Diemžēl arī Latvijai šajā DESI sadaļā nav daudz, ar ko lepoties. Neraugoties uz to, ka Latvijā ir viens no labākajiem interneta pārklājumiem Eiropā un līdz ar to piekļuve dažādiem informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nav problēma,

Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju vērtējumā DESI atrodamies piektajā vietā no beigām starp 28 ES dalībvalstīm.

 

DESI vērtējumā digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 43% Latvijas privātpersonu, bet virs pamatlīmeņa – 24%. Tas nozīmē, ka ļoti daudzi savas digitālās spējas nav attīstījuši nekur daudz tālāk par interneta portālu un sociālo tīklu apmeklēšanu.

Savukārt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālisti ir vien 1,7% no Latvijā nodarbināto kopskaita. Tas ir teju uz pusi mazāk nekā ES vidēji.

Lai cik tas dīvaini neskanētu, bet zināms ieguvums šajā gadījumā varētu būt Covid-19 pandēmija, kura daudzus piespieda izmēģināt attālināto darbu un mācības, kā arī preču un pakalpojumu iegādi e-veikalos, vienlaikus liekot apgūt arī daudz vairāk no tā, kas ir atrodams digitālajā pasaulē. Kā tas būs mainījis Latvijas un Eiropas iedzīvotāju digitālās prasmes, parādīsies nākamā gada DESI pētījumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt