2016. gadā pieņemtais 5G rīcības plāns nosaka, ka 5G pakalpojumus visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir jāsāk nodrošināt vismaz līdz šā gada beigām. Pirmās 5G bāzes stacijas ir uzstādītas un iedarbinātas, tādēļ oficiāli var teikt, ka 5G tīkls jau darbojas.
Tomēr par to, ka reāli tiek nodrošināti tā pakalpojumi, var vēl tikai sapņot.
Eiropas Komisijai septembra vidū ir nācies secināt, ka ES dalībvalstis bija piešķīrušas vidēji tikai 27,5% no 5G sākotnējām frekvenču joslām.
Pakāpšanās jaunā līmenī
Kaut gan bieži vien sabiedrībā valda uzskats, ka 5G ir vajadzīgs, lai mēs varētu tikt pie modīgākiem un jaudīgākiem telefoniem, kuros vēl labākā kvalitātē varēsim skatīties filmas vai spēlēt spēles, 5G galvenā nozīme ir pavisam cita.
5G spēks slēpjas spējā ļoti lielā ātrumā nodrošināt lielu datu apmaiņu.
Kaut gan tas pilnīgi noteikti uzlabos arī izklaides funkcijas mūsu tālruņos, tikai tādēļ neviens neceltu traci ap tā ieviešanu.
“Tas vairs nav ”jauns telefons mūsu kabatā". 5G ir sakaru tehnoloģija pilnīgi jaunām vajadzībām, mākslīga intelekta saziņai ar lietu internetu. 5G ir pirmais sakaru protokols pasaulē, kas nodrošina ļoti pietuvinātu savienojamību reālā laikā lieliem datu apjomiem. Tas ir tas atšķirīgais un būtiskais 5G tehnoloģijām. Tad, kad Fords [izgudrotājs Henrijs Fords] izgudroja konveijeru, viņš, visticamāk, nenojauta, kā tas mainīs pasaules industriju. Varu diezgan droši apgalvot, ka 5G tehnoloģijas ir kaut kas ļoti līdzīgs, kas mainīs pasaules tehnoloģijas fundamentāli,” intervijā aģentūrai LETA uzsver konferences "5G Techritoy" direktors un VAS "Elektroniskie sakari" Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.
Viens no reāliem piemēriem, kā varētu izpausties 5G spēja nodrošināt liela apmēra datu apmaiņu, ir satiksmes organizācija.
Piemēram, ātrās palīdzības vai ugunsdzēsēju mašīna raida signālus pilsētas satiksmes vadības kontroles sistēmai, un tā luksoforos visā brauciena maršrutā nodrošina „zaļo koridoru”, kā arī laikus brīdina citas automašīnas, ka būs jādod ceļš glābējiem.
Ne tikai kā eksperimenti, bet jau reāli varēs attīstīties tā saucamā autonomā braukšana, kad automašīnas pārvietojas bez vadītāja.
5G automašīnu asociācijas ģenerāldirektors Johaness Špringers pat min kādu praktisku piemēru nereti brīvu stāvvietu meklējumos nomocītajiem pilsētniekiem: „Jūs varat izkāpt pie operas un doties uz koncertu, bet mašīna pēc tam, kad jūs būsiet devis attiecīgu komandu ar sava viedtālruņa starpniecību, pati meklēs vietu, kur apstāties”.
Daudz jaunu iespēju radīsies visdažādākā veida uzņēmumos, veselības aprūpē, enerģētikā, izglītībā un daudzās citās jomās.
Zināmu daļu no tā visa spēj nodrošināt arī jau esošais 4G tīkls. Piemēram, teju visi Latvijā jau ir saskārušies ar viedajiem elektrības skaitītājiem, kuri paši nosūta informāciju par patērēto elektrības daudzumu un līdzīgiem risinājumiem.
Taču 5G tam pavērs pavisam citu darbības mērogu. Tāpat esošajiem telekomunikāciju tīkliem ir savas darbības robežas.
Pašlaik mobilo datu apjoms Eiropā dubultojas ik pēc diviem gadiem.
Tādēļ ir vien laika jautājums, kad ar 4G un vecākām sakaru sistēmām vairs nebūs gana, lai šo datu plūsmu nodrošinātu.
Lēnāk, nekā gribētu
Diemžēl pašlaik nākas atzīt – lai mēs varētu izmantot 5G sniegtās iespējas, var nākties pagaidīt, jo ES viss notiek lēnāk, nekā iecerēts, un pašlaik nav daudz ar ko lepoties – sākot jau ar to, ka sakaru operatoriem nav sadalīta pat puse no 5G darbībai nepieciešamajām sākotnējām frekvenču joslām.
Situācija gan diezgan būtiski atšķiras dažādās Eiropas valstīs, un Latvijai pašlaik nav, par ko kaunēties. Kā norāda Neils Kalniņš – Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi 5G tīklam ir gatavi jau gadu, „Elektroniskie sakari” frekvences ir saplānojuši un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paveikusi arī savu darbu, un visiem Latvijā strādājošajiem operatoriem ir pieejamas 5G frekvences.
Tas nozīmē, ka pamata nosacījumi 5G tīkla darbam ir.
Konsultāciju uzņēmums „inCITES” ir izveidojis 5G gatavības indeksu, kurā analizējis kopumā 35 ar 5G ieviešanu saistītus kritērijus, un pašlaik visgatavākās 5G sniegto iespēju izmantošanai ir Ziemeļvalstis ar Somiju priekšgalā.
Tā indeksā ierindojusies pirmajā vietā, bet pirmajā desmitniekā ir arī Dānija, Zviedrija un Norvēģija.
Kopumā gan Eiropā nav daudz, par ko priecāties. „inCITES” indeksā vairāk nekā 50 punktus, kas liecinātu par vismaz pusgatavību, saņēmušas vien puse no vērtētajām 39 Eiropas valstīm. Te gan arī jāpiebilst, ka indeksā tiek vērtētas nevis piešķirtās frekvences vai jau uzstādītās bāzes stacijas, bet gan valstu kopējā sakaru tīkla infrastruktūra, likumdošana un regulācija, inovāciju vide, cilvēkresursi, līdzšinējais tehnoloģiju izmantojums – respektīvi, kritēriji, kuri norāda, cik efektīva potenciāli būs 5G sniegto iespēju izmantošana. Tas ir daudz svarīgāk nekā dažas vientuļas 5G bāzes stacijas ar dažiem izmantotājiem.
No Baltijas valstīm visaugstāk – 12. vietā – 5G gatavības indeksā ir nonākusi Igaunija, bet Latvija no gandrīz 40 analizētajām Eiropas valstīm, ir pa vidu – 18. vietā. Tūliņ aiz Latvijas 19. vietā seko Lietuva.
Zīmīgi gan ir tas, ka visas Baltijas valstis indeksa pirmajā divdesmitniekā ir iekļuvušas kā vienīgās no tā saucamo jauno ES dalībvalstu bloka, kas nozīmē, ka šajā jomā esam izdarījuši vairāk nekā citi ar salīdzināmu turības un ekonomiskās attīstības līmeni.
Arī „inCITES” norāda, ka Baltijas valstis ir izteiktā vadībā Austrumeiropas reģionā, jo citas šī reģiona valstis nav iekļuvušas pirmajā desmitniekā nevienā no vērtēšanas kritēriju grupām.
Latvija pirmajā desmitniekā ir divās vērtēšanas kritēriju grupās. Esošās infrastruktūras un tehnoloģiju grupā to nodrošinājis plaši pieejamais sakaru tīkls, bet pieprasījuma grupā – plašā 4G izmantošana. Izrādās šajā jomā esam pat otrajā vietā Eiropā.
Diemžēl trešajā desmitā esam palikuši tādos vērtējumos kā vide inovācijām, likumdošana un cilvēkresursi.
Pēdējā vērtējumā bez lieliem pārsteigumiem Latvija ir saņēmusi visai zemu vērtējumu par pieejamo zinātnieku un inženieru skaitu.
„inCITES” prognoze ir, ka 5G izmantošana tempu uzņems pēc 2022. gada.
Cilvēki ar folijas cepurītēm
Vienlaikus, kā jau parasti parādoties jaunām lietām, aktivizējas arī dažādu sazvērestības teoriju piekritēji. Arī Latvijā noticis pikets pret 5G ieviešanu, un laikam par šīs kustības simbolu kļuvuši cilvēki ar folijas cepurītēm, kuras pasargājot no starojuma.
Kas tad no tā visa ir tiesa? Iespējams, visu šo teoriju pamatā ir tas, ka 5G bāzes stacijas ir mazākas un tām ir jāatrodas tuvāk citai pie citas, lai raidītu signālus.
Taču tieši šī iemesla dēļ 5G antenu elektromagnētiskā lauka starojums patiesībā ir arī daudz mazāks nekā jau esošajām 4G antenām, kuras atrodas tālāk viena no otras un arī to signāli tādēļ ir spēcīgāki.
Eiropas Komisijas pasūtītais pētījums liecina, ka tādēļ pilsētās, kur joprojām tiks lietotas 4G antenas, ka arī tiks uzstādītas 5G antenas, elektromagnētiskā lauka ietekme nedaudz pieaugs.
Taču tā vienalga būs aptuveni 50 reizes zemāka nekā līmenis, kura dēļ varētu būt iespējama ietekme uz cilvēku veselību.
Savukārt ar laiku, darbu beidzot vecākajām 4G antenām, elektromagnētiskā lauka ietekme pat varētu būt mazāka nekā pašlaik.
