Eiropas Komisija (EK) norāda, ka ēkām izmanto aptuveni 40% no Eiropas Savienības (ES) enerģijas patēriņa un tas rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr energoefektīva renovācija tiek veikta tikai 1% ēku gadā, tādēļ, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu klimatneitrāla, svarīgi ir rīkoties efektīvi.
Par renovācijas stratēģiju savā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā runāja arī EK prezidente Urzula fon der Leiena: „Mūsu ēkas rada 40% no visām emisijām. Tām jākļūst taupīgākām, lētākām un ilgtspējīgākām. Turklāt mēs zinām, ka būvniecības nozare var pat kļūt no oglekļa avota par oglekļa piesaistītāju, ja izmanto tādus dabiskus būvmateriālus kā koksni un tādas viedās tehnoloģijas kā mākslīgo intelektu.
Es vēlos, lai “NextGenerationEU” aizsāktu Eiropas renovācijas vilni un padarītu Eiropas Savienību par aprites ekonomikas līderi.”
Stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam varētu tikt renovētas 35 miljoni ēku un radītas līdz 160 000 jaunu “zaļo” darbvietu būvniecības nozarē. Eiropas Savienībā 85% ēku ir uzbūvētas vairāk nekā pirms 20 gadiem, un gaidāms, ka 2050. gadā vēl pastāvēs 85% līdz 95% no tām. Tādēļ vajadzīgs renovācijas vilnis, lai panāktu, ka šīs ēkas atbilst līdzīgiem standartiem.
Kāda ir pašreizējā situācija ar daudzdzīvokļu ēku renovāciju Latvijā, to sarunā ar Latvijas Radio ieskicēja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Evita Valgača: „Līdz pat šī gada 11. janvārim esam saņēmuši 887 pieteikumus. Iepriekšējā periodā mēs esam atbalstījuši 746 daudzdzīvokļu ēku renovāciju, bet esošajā periodā uz šo brīdi būvniecība ir noslēgusies 180 ēkās. Ņemot vērā EK pieprasījumu, vēlmes un mērķus, Latvija, izstrādājot nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ir paredzējusi konkrētus mērķus, kas ir jāsasniedz arī jaunajā plānošanas periodā līdz 2030. gadam. Tostarp tie ir vismaz 2000 daudzdzīvokļu māju, kas ir jāatjauno. Jaunajā plānošanas periodā
ar to finansējumu, kas piešķirts šobrīd, mēs esam paredzējuši uzlabot dzīves apstākļus 17 000 mājsaimniecību.”
Tiesa, lai ēku renovācija dalībvalstīs noritētu plašāk, jāatbrīvojas no dažādiem šķēršļiem. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina visā renovācijas ķēdē pastāvošās problēmas – no projekta koncepcijas izstrādes līdz tā finansēšanai un pabeigšanai – likvidēt ar noteiktiem politikas pasākumiem un ar finansēšanas un tehniskās palīdzības instrumentiem.
Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”), kas kļuvusi par Eiropas renovāciju vēstnieci Latvijā, stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai finansējums pārsvarā tiks nodrošināts, izmantojot līdzekļus no nākamā Atveseļošanas un noturības mehānisma. Deputāte uzsvēra, ka Latvijas ēku fonds ir nolietots un ar ļoti zemu energoefektivitāti, tādēļ Latvijai būtu pilnībā jāizmanto visas iespējas, kas situāciju ļautu uzlabot.
Lai gan Latvijā esot paredzēts sniegt atbalstu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, tomēr summa esot pārāk maza. Un, lai tiktu īstenota plašāka ēku renovācija, nepieciešami arī citi uzlabojumi.
„Te ir paredzēti daudzgadu budžetā 163 miljoni eiro. Es uzskatu, ka septiņu gadu posmam tā ir niecīga summa.
Būtu vajadzīgs vismaz divreiz vairāk. Mums ir arī noteikti jāizstrādā sava renovāciju programma. Pagaidām Latvijai tādas vēl nav, tāpēc tas arī ir steidzams darbs. Kas vēl nav izdarīts – pavasarī ministrija, valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas vienojās, ka jāstrādā kopā, lai sasniegtu mērķus, un parakstīja memorandu. Tas ir ar mērķi nodrošināt informācijas pieejamību par ēku atjaunošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, un tieši šī informācija ir ļoti maz pieejama,” norādīja Vaidere.
Iemeslus, kādēļ daudzdzīvokļu ēku renovācija nenorit masveidīgi, skaidroja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Valgača: „Viena no pirmajām lietām, protams, ir finanšu pieejamība jeb pareizāk – nepieejamība, jo izmaksas ir salīdzinoši augstas.
Sākumā, kad paskatās uz cipariem, tie ir ļoti lieli, un cilvēkus tas emocionāli un psiholoģiski atbaida un rada bailes un nedrošību par lēmumu.
Daudzi iedzīvotāji ir ļoti jāpārliecina uz šādu soli. Protams, tas ir valsts pienākums par to rūpēties un veicināt, bet vienlaicīgi tas ir arī katra iedzīvotāja, kam pieder šis īpašums, pienākums par to rūpēties, tāpat kā par savu auto.”
Kā norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, jau nākamgad tiks pārstrādāti dažādi sarežģīti likumdošanas akti, lai mazinātu šķēršļus, kas kavē renovāciju īstenošanu.
Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija paredzējusi radīt jaunu Eiropas „Bauhaus”, proti, starpnozaru projektu, ko kopīgi vadīs ārējo ekspertu konsultatīvā padome. To veidos zinātnieki, arhitekti, dizaineri, mākslinieki, plānotāji un pilsoniskā sabiedrība.
Šī starpnozaru projekta nozīmi uzsvēra EK prezidente Leiena: „Tomēr šis nav tikai ekoloģisks vai ekonomisks projekts – tam jātop par jaunu Eiropas kultūras projektu. Ikvienai kustībai ir sava būtība, kas izpaužas arī vizuālajā tēlā. Mēs vēlamies, lai mūsu iecerētajām sistēmiskajām pārmaiņām būtu savs, atpazīstams veidols, kurā stils apvienojas ar ilgtspēju.
Tāpēc mēs izveidosim jaunu Eiropas “Bauhaus” – koprades telpu, kur arhitekti, mākslinieki, studenti, inženieri, dizaineri kopā strādās, lai iedzīvinātu šo veidolu.”
Sagadāms, ka līdz 2021. gada vasarai Eiropas Komisija vadīs plašu kolektīvās koprades procesu un pēc tam 2022. gadā dažādās dalībvalstīs izveidos piecu „Bauhaus” dibinātāju tīklu.