Skaitļi un fakti: Eiropas valstu digitālā attīstība – neviendabīga

Šis gads, kurā teju visas dzīves jomas ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, īpaši spilgti ir parādījis, cik liela nozīme gan ekonomikā, gan sabiedriskajā dzīvē ir tehnoloģijām. Turklāt savus pirmos soļus jau sper piektās paaudzes sakaru tīkls 5G, kurš sola pilnīgi jaunas iespējas un veidus, kā organizēt un vadīt ļoti daudzas dzīves jomas. Tomēr, lai no jaunajām tehnoloģijām gūtu maksimālu labumu, tās ir jālieto.

Eiropas valstu digitālā attīstība – neviendabīgaInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR un LSM
Diemžēl dati liecina, ka Eiropā situācija ir ļoti neviendabīga un atšķirības starp valstīm ir lielas. Aizdomāties liek arī  situācija Latvijā – lai gan Latvijā ir ļoti labs interneta pārklājums un iespējas izmantot jaunākās tehnoloģijas, Latvijas uzņēmumu līdzšinējais sniegums šajā ziņā ir drīzāk vājš.

 

Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti par 2020. gadu rāda, ka vislabākā situācija ir tepat netālu mūsu kaimiņos – Ziemeļvalstīs. Pirmās vietas stabili ieņem Somija, Zviedrija un Dānija. Taču ir arī nepatīkamais – tādas valstis kā Bulgārija, Grieķija un Rumānija no pirmā trijnieka rādītājiem indeksā atpaliek teju par pusi.

Plaisa, kuru neviens negrib

DESI indeksu veido virkne komponenšu, kuras rāda, kāda situācija ES dalībvalstīs ir ar savienojamību jeb to, kādi sakaru veidi ir pieejami un cik plaši tie tiek lietoti, ar cilvēkkapitālu jeb vispārējām digitālajām prasmēm sabiedrībā un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu pieejamību, interneta pakalpojumu izmantošanas līmeni, kā arī digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumu darbā un digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem.

Ja trīs indeksa pirmajās vietās esošās valstis kopā ir savākušas vairāk vai tuvu 70 punktiem no 100 iespējamajiem, tad pēdējās trīs nav pārsniegušas 40 punktu robežu.

Ir gan arī labā ziņa – pie viduslīnijas vai pāri viduslīnijai jeb 50 punktiem ir lielākā daļa ES dalībvalstu, arī Latvija. Tāpat indekss skaidri apliecina, ka, mērķtiecīgi rīkojieties, ir iespējama strauja attīstība. Par to liecina Īrijas, Nīderlandes, Maltas un Spānijas piemēri, kuras pēdējo piecu gadu laikā ir uzrādījušas strauju progresu, stingri īstenojot pieņemtos lēmumus un ieguldot mērķētas investīcijas digitalizācijā.

 

 

 

Potenciālā digitālā plaisa starp ES dalībvalstīm ir lieta, ko neviens nevēlas redzēt plešamies plašumā. Digitalizācija mūsdienās ir jautājums par to, cik strauja būs attīstība jau pēc dažiem gadiem. Diemžēl tiem, kuru ekonomika nozīmīgā apjomā  balstīsies uz roku darbu, nākotnē ir garantēta atpalikšana arvien tālāk un tālāk. ES mērķis ir arī vienots digitālais tirgus, tādēļ visiem būtu labāk, ja bloka ietvaros digitālā attīstība būtu viendabīgāka.

Zināma laime nelaimē gan te varētu būt tā pati Covid-19 pandēmija. Tās laikā pat vislielākajiem sliņķiem un neticīgajiem kļuva skaidrs, ka "vinnē" tie uzņēmēji, kuru ražotnēs darbojas robotizētas līnijas,

nevis 100 paciņu pakotāji, bet valsts pārvalde sekmīgi var turpināt darboties ar elektroniskajiem dokumentiem un parakstiem, nevis papīru kalniem, kuri ceļo starp kabinetiem.

Latvijas vājā vieta

Diemžēl Latvijai šā gada DESI indekss nesa ne visai patīkamas ziņas. Starp ES dalībvalstīm Latvija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusi par trīs vietām un ierindojas 18. vietā. Igaunija šajā indeksā ierindojas 7. vietā, bet Lietuva – 14. vietā.

Viss gan nebūt nav slikti – Latvija aizvadītajā gadā turpinājusi uzlabot elektroniskās pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, nodrošinājusi ļoti labu platjoslas pārklājumu ar augstas veiktspējas tīkliem un 5G nodrošināšanai valstī ir piešķirts radiofrekvenču spektrs.

Taču ir arī nemainīga Latvijas vājā vieta – Latvijas uzņēmējdarbībā joprojām pilnvērtīgi netiek izmantotas digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumu darbā DESI vērtējumā esam 23. vietā starp 28 valstīm jeb tuvāk astes galam. Vienīgais rādītājs, kur esam tuvi vidējam ES līmenim, ir elektroniskās informācijas apmaiņa uzņēmumos. Savukārt lielos datus izmanto vien 8% Latvijas uzņēmumu, mākoņpakalpojumus – tikai 11%, mazo un vidējo uzņēmumu sektorā tiešsaistē tirdzniecību veic 11%, bet e-komercija veido vien 5% no mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma.

Tas saskan arī ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) novērojumiem. "Protams, mēs uzreiz varam nosaukt sektorus, kuri ir ļoti digitalizēti – bankas, apdrošinātāji, kur digitālā transformācija jau ir veikta. Arī lielajos uzņēmumos ir daudz labu risinājumu. Taču, ja mēs lūkojamies uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, tad puse no aptaujātajām nozaru asociācijām atzina, ka ieviesti ir tikai pamata risinājumi, piemēram, grāmatvedības programmas. Turklāt ir arī tādi uzņēmumi, kuri joprojām tikai domā par IT risinājumu ieviešanu," par kampaņas "Gudrā Latvija" laikā gūtajiem secinājumiem stāsta LIKTA vadītāja Signe Bāliņa.

Vēl skarbāks savā vērtējumā ir konferences "5G Techritoy" direktors un valsts AS "Elektroniskie sakari" Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš: "Kas attiecas uz uzņēmumiem, diemžēl ļoti, ļoti daudziem uzņēmumiem vārds "digitalizācija" tā plašākajā nozīmē joprojām ir svešvārds. Viņi ļoti maz par to domā un maz ko dara. Te man ir ļoti liels kauns par Latviju.

Ja salīdzina Latvijas un Lietuvas, Igaunijas uzņēmējus, tad robotizētās tehnoloģijas ražošanā Latvijā ievieš viens uzņēmums, bet kaimiņvalstīs apmēram 200. Tāda diemžēl ir skaudrā patiesība," saka Kalniņš.

Tas visai labi saskan arī ar diskusijām starp Latvijas uzņēmēju organizācijām un valdību līdz pat šim pavasarim, kad dienas kārtību mainīja pandēmija. Sarunās uzņēmēji lobēja nevis labāku apstākļu radīšanu jauno tehnoloģiju ieviešanai un atbalsta mehānismus eksperimentiem ar inovatīviem robotizācijas risinājumiem, bet gan uzstājīgi prasīja atvērt robežas lētāka darbaspēka ievešanai no valstīm ārpus ES.

"Būs uzņēmumi, kuri šīs [5G, robotizācijas un automatizācijas] iespējas būs gatavi izmantot, un es domāju, ka tie arī būs uzvarētāji konkurences cīņā. Mūsdienās uzvar tie, kuri ir gatavi izmēģināt jaunās tehnoloģijas," atzīst Bāliņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt