Skaitļi un fakti: No transporta uzņēmumiem lielāko atbalstu Eiropā saņem aviokompānijas

Pandēmija šogad ir radījusi zaudējumus daudzām ekonomikas nozarēm un uzņēmumiem. Lai palīdzētu pārdzīvot šo laiku, tiek īstenoti arī apjomīgi atbalsta pasākumi, kurus finansē gan atsevišķas valstis, gan Eiropas Savienība. Saņemtā atbalsta ziņā Eiropā pašlaik viennozīmīgi izceļas transporta nozare, bet no konkrētiem uzņēmumiem – aviokompānijas. Tomēr joprojām nav zināms, cik dziļu bedri pandēmija ekonomikā izsitīs šajā rudenī un ziemā, līdz ar to nav skaidrs, vai ar jau piešķirto palīdzību pietiks.

Tas, ka lielu atbalstu pašlaik saņem tieši satiksmes uzņēmumi, nav liels pārsteigums. Pandēmijas sākumā lielākie ierobežojumi skāra tieši cilvēku iespējas pārvietoties, tādēļ lielu sitienu saņēma tūrisms un transporta nozare.

Skaitļi un fakti: No transporta uzņēmumiem lielāko atbalstu Eiropā saņem aviokompānijasInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR

Tūrisma nozīme dažādās valstīs krietni atšķiras un pārsvarā tas ir pilnībā privāts rūpals, bet  transports visās valstīs ir viens no galvenajiem infrastruktūras elementiem un lielākie satiksmes uzņēmumi bieži vien daļēji vai pilnībā pieder valstīm un pašvaldībām. Tādēļ arī nav nekāds brīnums, ka neviens nevēlas pieļaut to bankrotu.

Miljardi aviācijai

Jau kopš pavasara par teju ikdienas Eiropas Komisijas uzdevumu ir kļuvis izskatīt un apstiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumus par atbalsta piešķiršanu vienai vai otrai jomai, vienam vai otram uzņēmumam.

Eiropas Komisijas piekrišana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka vienlaikus netiek kropļota konkurence blokā un atbalsts ir pamatots.

Starp daudzajiem lēmumiem īpaši izceļas palīdzības mehānismi transporta sektoram un it īpaši aviokompānijām. Tas nav arī liels pārsteigums. Lai gan pandēmijas dēļ pasažieru skaits samazinājās visos transporta veidos, īpaši liels kritums bija aviosatiksmē – gada otrajā ceturksnī pat vairāk nekā par 90%.

Tieši tādēļ drīz vien kļuva skaidrs, ka ar vienkāršu izmaksu samazināšanu, tostarp atlaižot darbiniekus, aviokompānijas cauri pandēmijai netiks.

Apjomīgākās atbalsta paketes ir saņēmuši Eiropas aviācijas milži. Francija „Air France” ir gatava atbalstīt ar septiņiem miljardiem eiro. Atbalsts ietver gan valsts aizdevumu aviokompānijai, gan valsts garantijas citiem aizņēmumiem.

Vācija veiks ieguldījumu „Lufthansa” rekapitalizācijā kopumā sešu miljardu eiro vērtībā, kas ietver gan jaunu akciju, gan citu finanšu instrumentu iegādi. Papildus tam Vācija sniegs valsts garantijas „Lufthansa” aizņēmumiem trīs miljardu eiro apjomā.

Nīderlande atbalstīs aviokompāniju ''KLM'' ar 3,4 miljardiem eiro, no kā daļa ir valsts garantijas aizdevumiem, daļa pašas valsts aizdevums aviokompānijai.

Mūsu reģiona lielāko aviokompāniju ''SAS'' Zviedrija un Dānija atbalstīs, uzņēmuma rekapitalizācijā ieguldot aptuveni vienu miljardu eiro.

Bez atbalsta nav palikušas arī mazākas Eiropas aviokompānijas, tostarp Latvijas „airBaltic”. Savu valstu atbalstu saņems arī Austrijas „Austrian Airlines”, Itālijas „alItalia”, Beļģijas ”Brussels Airlines”, Portugāles „SATA airline” un citas. Arī atbalsta formas ir dažādas, bet pamatā dominē valstu garantijas lidsabiedrību aizņēmumiem vai ieguldījumi to kapitālā.

Nav gan tā, ka „aiz borta” būtu palikuši citi satiksmes uzņēmumi.

Piemēram, Vācija ir apstiprinājusi atbalsta shēmu reģionālajiem un vietējās nozīmes satiksmes pārvadātājiem sešu miljardu eiro vērtībā. Atbalsts tiek sniegts grantu veidā, lai segtu zaudējumus, jo pārvadātājiem bija jānodrošina reisi, lai gan būtiski samazinājās pasažieru skaits, bet pieauga izdevumi par transporta līdzekļu regulāru dezinfekciju. Tāpat atbalstu saņem lidostas un citi transporta nozares uzņēmumi.

Latvija – lidmašīnām, Igaunija – prāmjiem

Baltijā līdz šim lielāko valstu atbalstu ir saņēmusi Latvijas aviokompānija „airBaltic” un Igaunijas prāmju operators „Tallink”.

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" atbalstu Eiropas Komisija lēmumu pieņēma jūlija sākumā, piekrītot Latvijas valdības iecerei "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Eiropas Komisijas verdiktu vēl turpina gaidīt starptautiskā lidosta „Rīga”. Valdība aprīlī nolēma lidostas pamatkapitālu palielināt par 49,91 miljonu eiro, lai nodrošinātu lidostas spēju pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un stabilizētu Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību.

Vēl valdība šogad nolēma ieguldīt „Latvijas dzelzceļa” (LDz) pamatkapitālā 32,4 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus; uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

VAS "Latvijas Gaisa satiksme" pamatkapitāla palielināšanai ir novirzīti seši miljoni eiro.

Tikmēr Igaunijas valdība maijā apstiprināja 100 miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu prāmju operatoram "Tallink Grupp", lai tas varētu segt darbības izmaksas līdz gada beigām. Aizdevumu izsniedz Igaunijas valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra "KredEx". Iepriekš "Tallink" bija lūdzis Igaunijas valdībai aizdot 150 miljonus eiro.

"Tallink Grupp" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV sacīja, ka sarunās ar valdību panākta vienošanās par 100 miljonu eiro aizdevumu.

Viņš piebilda, ka "Tallink" bijis spiests lūgt palīdzību valstij, jo pašreizējā situācijā bankas nav vēlējušās uzņemties risku un aizdot kompānijai, kuras prāmju kustību paralizējusi pandēmija.

Savukārt Igaunijas aviokompānija „Nordica” saņems valsts palīdzību 30 miljonu eiro apjomā, no kā daļa ir ieguldījums kapitālā, daļa aizdevums. „Nordica”, kura strādā, veicot reisus pēc citu aviokompāniju pasūtījuma ar to zīmoliem, ir saskārusies ar milzu grūtībām, jo Polijas LOT no tās pakalpojumiem, sākoties pārvietošanās ierobežojumiem, atteicās, bet SAS būtiski samazināja izmantoto lidmašīnu skaitu. Uzņēmuma vadība atzina, ja nebūtu valsts atbalsta, gada beigās aviokompāniju, kura ir kārtējais Igaunijas mēģinājums izveidot sekmīgu lidsabiedrību, gaidītu bankrots.

Pagaidām bez nopietniem valsts papildus ieguldījumiem turpina strādāt vien Lietuvas transporta sektors. „Lietuvas dzelzceļš” no pērn gūtās peļņas pat izmaksās dividendes valstij, lai gan pasažieru skaits dzelzceļā ir krities. Lietuvas lidostu operators „Lietuvos Oro Uostai” gan no dividenžu izmaksas šogad ir atbrīvots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt